Jaunā Gaita nr. 243, decembris 2005

 

 


Pēdējos mēnešos iztinies ir vairāku pazīstamu kultūras darbinieku dienišķā pavediena kamols. Viņu vidū ir Petrogradā dzimušais Juris Georgs Šleiers (1917-2005), kuŗš kopā ar dzīvesbiedri Dagniju Stokholmā nodibina grāmatu apgādu „Daugava" (1945), kas pirmklasīgā apdarē izdod prominentu latviešu (Kārļa Skalbes, Ērika Ādamsona, Viļa Cedriņa, Veronikas Strēlertes, Andreja Johansona, Andreja Eglīša u.c.) un cittautu rakstnieku darbus (Anatola Žida, Džordža Orvela, Ernesta Hemingveja, Hermaņa Hesses, A. De Sent-Ekziperi u.c.), kam pievienojas piecsējumu Benjamiņa Jēgera Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija, 1940-1991; Jāņa Siliņa piecsējumu Latvijas mākslas vēsture; Latvijas vēsture 11 mamutsējumos; Ulda Ģērmaņa Latviešu tautas piedzīvojumi u.c.

 

 

•   •   •

 

Rita Luginska (1933-2005), latviešu literatūras popularizētāja Polijā un poļu literatūras tulkotāja latviski (Stanislav Lem, Jaroslaw Iwaszkiewicz, Anna Kamienska, Marian Grzesczak, Zbigniew Jerzyna u.c.), divu stāstu grāmatu autore un obligāti izlasāmā apceru, atmiņu, interviju krājuma Grāmatas aizkulises (2002) sastādītāja (kopā ar Saulcerīti Viesi). Liepājnieks Vinifreds Kraučis (1939-2005), apmēram 60 grāmatu tulkotāja (visvairāk no rietum-, dienvid- un austrumslāvu valodām, arī no vācu), Radio Brīvā Eiropa ārštata līdzstrādnieks (1992-2002).

 

Vinifreds Kraučis

 

 

•   •   •

 

Aktrise Elza Radziņa (1917-2005), saukta par Lielo jeb Majestātisko Elzu, Nacionālā [toreiz Drāmas] teātŗa granddāmu, Stella stellaris, Teātŗa karalieni. Pati par sevi: Jelgavas skolas apkopējas skuķe. LZA goda locekle, TZO kavaliere. Ar karaliskās mātes Ģetrūdes lomu Kozinceva (krievu) filmā Hamlets iegūst slavu arī ārpus Latvijas. Aģita Ķiploka, Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (dib. 1954 Annabergā pie Bonnas) valdes pirmā priekšsēde, aiziet mūžībā tieši EUA dibināšanas dienā - 15.VIII.

 

•   •   •

 

Dzejniece, tulkotāja (no krievu un vācu), Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas līdzautore Elza Sudmale (1922-2005), precējusies ar literātu Emīlu Sudmali, kuŗš par pretvalstisku darbību (Latvijas Komunistiskās jaunatnes biedrs) ievietots Rīgas un Liepājas cietumos (1925-1927), strādnieku-zemnieku frakcijas priekšsēdētājs Saeimā no 1931 līdz 1933.g., kad emigrē uz PSRS, kur turēts apcietinājumā 17 gadus (1937-1954). Alī Strunke (1925-2005) vairākus gadu desmitus pārstāv un ievada starptautiskā laukā Zviedrijas basketbolu.

 

 

•   •   •

 

Vilsons (August Wilson, 1945-2005), Amerikas Teātŗa milzis, Melno teatŗa kustības galva, bieži salīdzināts ar amerikāņu dramaturgiem Onīlu (Eugene O'Neill) un Milleru (Arthur Miller), daudzkārt apbalvots. Savas lugas viņš raksturo paša sacerētā, no viena teikuma sastāvošā īsstāstā „The Best Blues Singer in the World" (Labākais blūzu dziedātājs pasaulē): Ielas, pa kuŗām Balboa klīda, bija viņa paša privātais okeāns, un Balboa slīka.

 

(re) 

 

 

 


 

 

 

2006.1.I par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļūs Gints Glinka (dz. 1975). Beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kora un orķestra diriģēšanas klasi, viņš papildinās orķestŗa diriģēšanā Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā, kur Valsts teātrī iestudē Mocarta operu Dons Žuans un saņem (2001) Dāņu diriģentu savienības Klasiskā diriģenta balvu. Tivoli koncertzālē Glinka diriģē (2002) Kopenhāgenas Filharmonijas orķestri (čellists - Dāvids Gerings). Glinka ir stažējies pie Bavārijas Valsts operas mākslinieciskā vadītāja Zubina Mehtas.

 

 

•   •   •

 

Latvijas Nacionālās operas logo konkursā ar verdoša vulkāna attēlu uzvarējis mākslinieks Ilmārs Blumbergs.

 

 

(ib)

 

 


Diriģenta, ērģelnieka un komponista Bruno Skultes (1905-1976) simtgadi ASV atzīmēja Ņujorkas latviešu koris (dir. A. Jansons) un Montreālas latviešu koris Atbalss (dir. A. Vītols) tikai Skultes darbiem solistiem, korim un koklēm veltītā koncertā Katskiļu kalnos Ņujorkā (2004.29.V) ar viesu diriģenti Andu Lipsku no Rēzeknes. Komponista brāļa dēls Richards Skulte īsos vārdos atgādināja klausītājiem Bruno Skultes nopelnus latviešu mūzikas laukā un pateicās Ņujorkas latviešu korim par viņa darbu popularizēšanu, jau 1989. gadā iepazīstinot ar tiem arī Latvijas publiku.

 

 

•   •   •

 

Jansons vada arī Skultes operas Vilkaču mantiniece (Tonijas Kalves librets pēc Ilonas Leimanes romāna) koncertatskaņojumu Latvijas Nacionālajā operā (2005.3.XI).

 

(bs)
 


 

 

Mūzikas pasaulē latviešu solisti, koŗi un komponisti saņem balvu pēc balvas. JG242 minētajiem 2005. 9. godinājumiem jāpieskaita vēl sekojošie: Jauniešu kora Balsis diriģente Agita Ikauniece Vācijas 9. starptautiskajā kamerkoŗu konkursā Marktoberdorfā ieguvusi Pro Musica Viva balvu par labāko mūsdienu skaņdarba (Viļņa Šmīdberga Pērkonam melni zirgi) tulkojumu. Komponists Andris Dzenītis ar skaņdarbu Septiņi e.e. kamingsa madrigāli šī gada jūnijā izpelnījies pirmo vietu III starptautiskajā jauno komponistu konkursā Maskavā.

 

 

•   •   •

 

Kontrabasists Gunārs Upatnieks iegūst 2. vietu starptautiskā laureātu koncertā Janāčeka akadēmijā Brno, Čechijā.

 

 

•   •   •

 

Mecosoprānu Elīnu Garanču - pēc debijas Dorabellas lomā Mocarta operā Cosi fan tutte Parīzes Palais Garnier (Avenue de l'Opera galā) kritiķi slavē vienā slavēšanā: izrādes „trumpis" (Le Figaro), „spēles meistars" (Le Monde), „vienigā vērā ņemamā balss - Elīnas Garančas samtainais mecosoprāns" (Londonas Financial Times).

 

(bs)


 

Kad vairāki partijas Jaunais laiks biedri (Uldis Grava, Vilis Vītols, Guntis Bērziņš u.c.) savam vadītājam un vienlaikus LR aizsardzības ministram, Einaram Repšem, pārmet bezdarbību, viņš atskārš, ka laiks pienācis ķerties vērsim pie ragiem un 2005.10.VIII paraksta pavēli „Par Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes Studentu bataljona atjaunošanu" - ar piemetinājumu, ka tā sastāvs komplektējams nevis no studentiem, bet gan tikai no akadēmiskā personāla (profesoriem, docentiem u.c. mācību spēkiem). Vēlāk ministra „jaunības trakumā" radusies pavēle tiek atsaukta.

 

(re)
 


 

Pasaules latviešu biedrību 5. konferencē Rīgas latviešu biedrībā (2005.20.-22.VI) no ASV tikai 7 biedrības nosūta pa vienam delegātam, kamēr no Krasnojarskas latviešu b-bas vien ierodas 10, bet no Sanktpēterburgas latviešu b-bas - 7 delegāti. Arī referentu vidū nav neviens no Rietumu diasporas, ja neskaita bij. Ziemeļkalifornijas Apskata redaktoru Ojāru Celli, tagad rīdzinieku un Laika un Brīvās Latvijas līdzstrādnieku.

 

(re)

 

 


 

Raiņa simtgadei par godu klajā laisto suvenīrizdevumu Lauztās priedes (Rīgā: Liesma, 1965) 42 svešvalodās šo rindiņu rakstītājs savā laikā lekcijās studentiem lietoja kā uzskatāmu pierādījumu Maskavas centieniem rusificēt PSRS iekļautās nekrievu tautas - visi alfabēti, izņemot armēņu, gruzīnu un Baltijas tautu, rakstīti vairāk vai mazāk modificētā kirilicā. Tagad šī savā ziņā arī disidentiskā (Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!...) grāmatiņa pieredz otru izdevumu Jumavas apgādā.

 

•   •   •

 

Izsūtītajam Aleksandram Pelēcim rakstītās vēstules un dzejoļi (Klāras Zāles, Mirdzas Bendrupes, Terēzes Lankoronskas, Mildas Grīnfeldes un sievas Ritas) apkopoti krājumā Lakats ar magonēm (Daugava).

 

 

•   •   •

 

 

Periodikā, Lunā, grāmatā 21 no 21. gadu simteņa (1999) un tīmeklī lasītais Kristaps Vecgrāvis debitē ar dzejgrāmatu Kaist iekarā vīnogas (Jaunā Daugava).

 

 

•   •   •

 

 

Ar dzejkrājumu Nevajag tikai domāt debitē arī Andra Manfelde.

 

•   •   •

 

 

Dzejoļu kopojuma Skrien sarkans jaguārs autore ir lieliskā dzejniece Velga Krile (1945-1991)

 

•   •   •

 

 

Sandras Kalnietes grāmatas Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos zviedriskais (Juŗa Kronberga) tulkojums pievienojas jau agrāk publicētajiem franču, vācu, itāļu un čechu tulkojumiem, un līdz gada beigām gaidāmi vēl divi - angļu un krievu.

 

•   •   •

 

 

Korkā (Corcaigh, angl. Cork), Īrijā, iznāk šīs pašas pilsētas dzejnieka O'Konela (Eugene O'Connell) angļu valodā tulkots (no Māras Rozītes parindeņiem) Gundara Godiņa dzejojumu kopojums Flying Bird.

 

 

•   •   •

 

 

Lībiešu valodas pasniedzējas Zojas Sīles Lībiešu valodas ābece sastāv no fotogrāfijām, atmiņu klades, ielīmēm, dziesmām, tradīciju aprakstiem, parunām. 1999. g. par lībiešiem sevi atzina 185 cilvēki.

 

 

•   •   •

 

 

Jāņa Einfelda stāstu grāmata Neļaudis (ar 61 teksta vienību) mudina jauno kritiķi Rimandu Cepli pievienot tās autoru tādiem pasaku žanra parodētājiem kā Jānis Turbads, Tālivaldis Ķiķauka, Visvaldis Lāms, Juris Rozītis, Laima Muktupāvela, Arvis Kolmanis un Guntis Berelis.

 

•   •   •

 

 

Mākslas jomā jāmin Rasmas Lāces Augusts Annuss, 1893-1984 un Aijas Ošas Kāds es ir, tāds es ir - par Borisu Bērziņu.

 

 

•   •   •

 

 

Benedikta Kalnača vairāku gadu projekts ir īstenojies - iespaidīga apjoma (880 lappuses!) pētījums Vācu literatūra un Latvija 1890-1945 (Zinātne) ar filoloģijas zinātņu doktora paša un Ingunas Daukstes-Silasproģes, Māras Grudules, Zandas Gūtmanes un Janas Vērdiņas pētījumiem. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta paspārnē uzrakstīto darbu aplūkosim tuvāk vienā no nākošajiem JG numuriem.

 

•   •   •

 

 

Bieži kāda valdība ir salīdzināma ar kādu tēlu uz māla kājām. Ulmana valdība ir tēls ar vienu koka kāju un ar otru - no papīra. Tā koka kāja ir Latvijas meži, tā papīra kāja - Latvijas rubulis. Kā nokrītas koka cena, tā lūst Ulmaņa valdības koka kāja, kā nokrītas rublis, tā izmirkst papīra kāja. Tad šim tēlam jāgāžas - šī Niedras tēlainā līdzība lasāma Āra Puriņa pamatīgajā grāmatā Andrievs Niedra: Četri gadi un viss mūžs (Valters un Rapa, 512 lpp.) - ne tikai par kontroversālā rakstnieka dzīvi un darbiem, bet par visu viņa laikmetu.

 

•   •   •

 

 

Bagātīgi archīvu materiāli un laikabiedru atmiņas izmantotas Ulda Lasmaņa paša klajā laistajā grāmatā Ko neparedzēja hercogs Jēkabs: Divu okupācijas režīmu - padomju un fašistu - radītie cilvēkzudumi Jēkabpilsapriņķī (432 lpp.).

 

•   •   •

 

 

No tulkojumiem nedrīkst palaist gaŗām Fridricha Nīcšes Par morāles ciltsrakstiem (AGB, tulk. Jānis Krūmiņš) un Belģijas franču dzejnieces Rozes Marijas Fransuā dzejoļus prozā Bezceļa avoti. Kurzemes princis (Tapals, tulk. Dagnija Dreika).

 

•   •   •

 

 

Angļu žurnālista Bērka (Jason Burke) grāmatā Al-Qaeda: The True Story of Radical Islam, kas apgāda „Atēna" sērijā „Dzīvā vēsture" iznāk latviski - Al-Kāida: Patiess stāsts par radikālo islamu, gluži pareizi norādīts, ka „al-Kāida" ir tikai parocīga, amerikāņu ieviesta etiķete, kas piesprausta veselam parādību kopumam, ka šī viena grupē juma iznīcināšana nebūt neatrisinās viņas radikālā islāma (un, vēl vairāk, Savienoto Valstu) izraisītās problēmas. Jācer, ka latviskota tiks arī š.g. oktobrī publicētā bij. ASV bruņoto spēku izlūkdienesta virsnieka un ANO ieroču inspektora Ritera (Scott Ritter) grāmata lraq Confidential: The Untold Story of the Intelligence Conspiracy to Undermine United Nations and Overthrow Saddam Hussein. Tajā pat apgādā iznāk krievu žurnālistes Jūlijas Juzikas Allāha līgavas - krievu šovinisma garā uzrakstīts darbs par ičkeriešu (čečeņu) teroristēm pašnāvniecēm. Vienlaikus autore neslēpj krievu armijnieku mežonības - kad kāds krievu komandants iegrūž jaunas ičkerietes seju viņas nogalinātā vīra „vaļējās zarnās", viņa kļūst par „teroristi" un uzspridzina sevi kopā ar dažiem savas tautas paverdzinātājiem.

 

•   •   •

 

Par dzīvi bēgļu nometnē Bavārijas krāšņajā pilsētiņā Berchtesgādenē var palasīties grāmatā Insula: Displaced Persons Assembly Center 1945-1949. A Latvian Memoir (autori: Vents un John Plume. 382 lpp. - var pasūtīt: www.kirkhouse.com).

 

•   •   •

 

 

Rakstos par Latvijas vēsturi samērā reti minētais Pauls Šīmans - baltvācu žurnālists, Rigasche Rundschau redaktors, liberālu uzskatu politiķis, mazākumtautību aizstāvis, I Pasaules kaŗā vairākkārt apbalvots virsnieka cara armijā - Pēc Molotova Ribentropa Pakta (1939.VIII) nepaklausa Hitlera aicinājumam doties uz Vāciju un paliek Rīgā. Par Šīmana dzīves stāstu prof. Haidens (John Hiden) uzrakstījis grāmatu Defender of Minorities Paul Schiemann, 1876-1944 (London: Hurst & Co., 2004. 314 lpp.).

 

•   •   •

 

Par $98,95 iespējams iegādāties Sigurda Gravas grāmatu par pilsētu transportsistēmām - Urban Transportation Systems: Choices for Communities (2003, 840 lpp.).

 

 

•   •   •

 

Vēstures zinātņu doktors Leo Dribins izdevis visai interesantu pētījumu Etniskās un nacionālās minoritātes Eiropā (Eiropas Informācijas birojs, 2004. 272 lpp.). Pirms kāda laika, šķirstot vecus Padomju Latvijas Komunista numurus, nācās uzdurties toreiz zinātņu kandidāta rakstam „P. Stučka - patriots un internacionālists" (1981,8), kur cita vidū atrodams šāds visai amizants stila zieds: Buržuāziskās Latvijas un Krievijas baltgvardu ideologu izdomājumi par Stučkas „dziļo antipatriotismu" vēlāk pārceļoja uz dažādu 52 rietumvalstu buržuāzisko izdevumu slejām. Tagad P. Stučkas idejiskā mantojuma falsifikācijas jomā uzcītīgi darbojas ASV dzīvojošais Rolfs Ekmanis. Kuriozs un amizants īpaši tādēļ, ka šo rindiņu rakstītājs nekad neko par Pēteri Stučku publiski nav teicis, nedz rakstījis.

 

(re)
 


 

Karogā (2005,7) ievietoti 10 Ināras Cedriņas darbi, Astrīdes Ivaskas atdzejoti. Pirms ceturtdaļgadsimta Cedriņas tulkojumā angliski iznāk Ivaskas dzejkrājums At the Fallow's Edge (1981) un gadu vēlāk Alberta Bela The lnspector (Izmeklētājs), kam seko Contemporary Latvian Poetry (Univ. of lowa Press, 1984. 170 lpp.) ar 6 trimdas (Bičoles, Ivaskas, Kraujietes, Saliņa, Stumbra, Tauna) un 6 toreiz okupētās Latvijas dzejnieku (Belševicas, Caklā, Elksnes, Lisovskas, Vācieša, Ziedoņa) darbu atdzeju. Par Belševicas dzejdarbu tulkojumiem Inārai piešķirta Kolumbijas (Columbia) Univ. balva. Pēc vairākiem gadiem Ķīnā un Nepalā viņa tagad pārceļas uz Latviju. Skat. arī JG242:55 par viņas ierosmē veidoto tīmekļa žurnālu Omega 5 ar latviešu rakstnieku darbiem angliski.

 

(re)
 


 

LNB izstāžu zālē 2005.X+XI skatāma izstāde „Marta Rasupe - Latvijas balss Itālijā." Jau Pirms II Pasaules kaŗa viņa nokļūst Romas Universitātē kā stipendiāte, kļūst par filoloģijas zinātņu doktori un izcilu mūsu kultūras popularizētāju ar tulkojumiem un daudziem rakstiem periodikā, strādā par pasniedzēju Neapoles Austrumu institūtā, tad par latviešu lektorāta vadītāju Romas U. un pēcāk daudzus gadus par latviešu kultūras raidījumu veidotāju Radio Vatikāns - skat. JG238(2004):35-39.

 

(re)
 


 

2005.4.IX atzīmējama žurnālistes un rakstnieces Melānijas Vanagas (1905-1997) simtā dzimšanas diena. Par piederību studentu biedrībai Dziesmuvara un citiem "grēkiem" padomju varasvīru acīs Vanaga 16 gadus (1941-1957) pavadīja izsūtījumā Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā, gauži novārgusi, bet garīgi nesalauzta, viņa uzrakstīja kultūrvēsturisku vēstījumu Dvēseļu pulcēšana 7 sējumos. Pēdējais no tiem, Veļupes krastā, iespaidīgi attēlo Sibīrijā piedzīvoto. Vanaga apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Septembrī Amatas novada Kultūras centrā notika konference "Melānija Vanaga un Amatas novads." Amatas pamatskolā iekārtots Melānijas Vanagas mūzejs.

 

(bs)
 


 

Latvijas vēstnieks Somijā Einārs Sēmanis Helsinku Preses klubā 2005.25.VIII Mākslas nakts ietvaros atklāja Māra Bišofa zīmējumu izstādi Ar smaidu no Latvijas, kas mēnesi vēlāk ceļo tālāk uz Rīgas sadraudzības pilsētu Pori. Tās galvenais temats - cilvēks mūsdienu modernajā pasaulē. Ikgadējā Mākslas naktī (augustā) muzejus u.c. kultūras pasākumus iespējams apmeklēt visu cauru nakti.

 

(ib)
 


 

Veselas 16 dienas Ņujorkas Centrālais parks lepojas ar restaurētās Vācijas parlamenta ēkas (Reichstag) Berlīnē pārklājēja ar sudrabotu materiālu (1995) un vēl daudzu citu tamlīdzīgu projektu īstenotāja Kristo (Christo) The Gates - 4,87 metru augstiem 7532 oranžiem vārtiem, no kuŗiem plivinājas Vācijā ražoti oranži neilona „aizkari." Tagad Bulgārijā dzimušais mākslinieks un viņa pastāvīgā kompanjone, francūziete Žanna Kloda (Jeanne-Claude), saņēmuši Frīdmaņa Balvu (Doris C. Freedman Award), ko piešķir par Ņujorkas pilsētas māksliniecisku uzpošanu.

 

 

(re)

 


 

Digitālā darbnīca sadarbībā ar Čaka memoriālo dzīvokli laiž klajā biogrāfisko multimediju kompaktdisku par Aleksandru Čaku. Projekta atbalstītāji: Rīgas domes Kultūras pārvalde, Kultūrkapitāla fonds, arī atsevišķas privātpersonas (Andris R. Brežģis, Mārtiņš un Rita Latsoni u.c.).

 

(re)
 


 

Rīgas dievtuŗu draudze Austra 2004.g. Jāņos sāk laist klajā laikrakstu dievturībai Latviskais Dieva Padoms, kuŗa redaktori ir Tupešu Jānis un Siliņu Jānis. Viena gada laikā klajā laistas 5 burtnīcas. Pirmajā laidienā Siliņu Jānis paskaidro, ka jaunais izdevums iecerēts, lai Latvijā katrs varētu iepazīties ar tautiskā pasaules uzskata pamatu - latvisko Dievestību, ar tās šodienīgu izpratni, ar tās spēju tagad, tūlīt palīdzēt cilvēkiem visās to vajadzībās. Turpmākajās burtnīcās aplūkotas dažādas svinamās dienas un to atzīmēšana, kā arī iztirzāta dievtuŗu izpratne par Dievu gan salīdzinājumā ar citu tautu reliģiskajiem uzskatiem, gan pielāgojot to 21. gs. apstākļiem Latvijā. Ievietotas arī no citām publikācijām pārņemtas intervijas ar daudziem latviešu un ārzemju dažādu profesiju, pārstāvjiem (zinātniekiem, filozofiem, gēnu pētniekiem, politiķiem, aktieŗiem, garīdzniekiem, ieskaitot pazīstamo literātu Umberto Eko) par Dieva esamību, būtību un izpausmēm. Gaŗāku apceri vairākos turpinājumos ar virsrakstu Saderība ar visumu un Dieva meklējumi sniegusi tagadējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: latvju dainas ir pilnas ar neskaitāmām dievišķās atklāsmes epifānijām, gan lielām, gan mazām, ko mums atstājuši neskaitāmi vārdos nezināmi priekšgājēji, kaut arī šāda doma ir augstākā mērā ķecerīga organizēto baznīcu acīs. Katru burtnīcu noslēdz pārskats par dievtuŗu darbību un dažādu ziņojumi. Izdevumu var iegādāties Rēriha grāmatnīcās Rīgā. Redakcijas adrese: A. Bieziņa 11-141, Rīga, LV-1029, Latvija.

 

(bs)
 


 

New York Times (2005.12.X) ievietots plašs Karolas Fogeles (Carol Vogel) raksts par Broida (Edward R. Broid) dāvinājumu Ņujorkas Modernās mākslas muzejam (MOMA) - 174 laikmetīgās mākslas darbi, to vidū trīs gleznas, trīs skulptūras, 8 zīmējumi un četras gravīras, kuŗas darinājusi Vija Celmiņa. Līdz šim MOMA latviešu māksliniece Celmiņa bij pārstāvēta tikai ar vienu gleznu un četriem zīmējumiem, ko muzejam bij dāvinājusi Šveices banka UBS. Fogeles rakstam pievienotas arī divu Vijas Celmiņas darbu reprodukcijas.

 

(jk)
 


 

„Maģiskā reālisma" pārstāvis Juris Soikāns (1920-1995), kuŗa darbi gada otrā pusē izstādīti Rīgas galerijā Antonija, trimdas gados - līdz pārcelšanās uz Rīgu pēc neatkarības atjaunošanas - piedalās ap 250 izstādēs dažādās pasaules valstīs.

•   •   •

 

Arzemju mākslas muzejā 2005.IX Anrī Matisa izstādes pirmajā dienā to apskata 488 cilvēki - nepieredzēts mākslas interesentu pieplūdums.

 

•   •   •

 

Nele Zirnītē Bšeclavā, Čechijā, iegūst Miniatūrgrafikas biennāles GRAFIX 2005 Grand Prix.

 

•   •   •

 

Rīgas Galerijā sarīkota plaša Līgas Purmales personālizstāde „Garāmgājēja dienasgrāmata" ar darbiem, kam cieša saistība ar pilsētas dzīves atspoguļojumu.

 

Līgas Purmales pašportretsar bij. vīru, mākslinieku Miervaldi Poli.

 

(re)

 


 

Pazīstamās, angļu valodā rakstošās, Ņūdelijā (New Delhi) mītošās indietes Arundhati Rojas (Roy), 1997. gada Bukera (Booker) prēmijas ieguvējas par grāmatu The God of Small Things (Sīku lietu Dievs), ieskatā, kā vēstīts publikācijā Amnesty International (2005,XXX/1), jebkuŗa lasoša cilvēka grāmatu plauktā vajadzētu atrasties Bostonas Universitātes emeritētā profesora Zinna (Howard Zinn) daudzkārt pārpublicētajam „bestselleram" A People's History of the United States: 1492-Present (1980), kam tagad pievienojies Zinna (kopā ar Anthony Arnove) sakopotas parastu Amerikas iedzīvotāju dokumentālas liecības no pagātnes līdz pat mūsdienām - Voices of People's History of the United States. Autori cenšas aprakstīt un dokumentēt ASV vēsturi atbilstoši īstenībai, kaut arī, no oficiālā viedokļa raugoties, bieži, vien „politiski nepareizi".

 

Indiešu rakstniece Arundhati Roy

 

(re)
 


 

 

Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes jaundibinātās Jāņa Baltvilka balvas šā gada laureāti ir Anita Paegle (par ieguldījumu bērnu grāmatu mākslas attīstībā) un Māris Rungulis (par devumu jauniešu literatūrā). Balvu paredzēts pasniegt katru gadu 2.VII - Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā.

 

(ib)
 


 

Kanadas žurnālā Saturday Night 2005.X vairāku lappušu garā rakstā par Vairu Vīķi-Freibergu tā autors Gilespī (Curtis Gillespie) apskata Latvijas prezidentes sešus gadus valsts prezidentes amatā, uzsverot viņas panākumus Latvijas ievešanā NATO, ES un vispār plašā starptautiskā arēnā, „Pasaules Lielo" lokā, par ko lielā mērā jāpateicas viņas inteliģencei, diplomātiskajām spējām un daudzo valodu prasmei. Gilespī piemin arī dažus momentus prezidentes karjerā, kas nav guvuši labu atskaņu tautā, bet šie retie gadījumi nav spējuši sagraut viņas popularitāti.

 

(ar)


 

Vaira Vīķe Freiberga, saņemot Erevanas Universitātes Goda doktores grādu (2005.8.X) un atbildot uz jautājumiem no akadēmiskās auditorijas, cita vidū apstiprina, ka mums ir daļa cilvēku, kuŗiem nav emocionālas saiknes ar Latviju, pat kāds Rīgas Domes deputāts ne tikai atklāti dižojoties par piedzimšanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, bet solās darīt visu, lai Rīgas pilī atkal tiktu izveidots pionieru nams, un tad pensionāre no Kanadas varēs doties uz turieni, no kurienes nākusi...

 

(re)
 


 

Alkoholisms Latvijā ieviesies 17.gs. kā apspiešanas un dzimtbūšanas fenomens, kad kungi sāka tecināt un destilēt alkoholu, lai nodzirdītu zemniekus - tā Valsts prezidente Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti (2005.IX). Pie reizes saviem tautas brāļiem un māsām Vaira Vīķe-Freiberga liek pie sirds lietot reibinošus dzērienus, tā teikt, ar mēru - civilizēti kā daļu no sabiedriskās dzīves, nevis stulbi, muļķīgi un nožēlojami piedzerties, kā to dažkārt mēdzot darīt jaunieši. Šķiet, ne gluži vienis prātis ir divrindu, četrrindu un skaitāmpantu meistars Rihards Bargais: Meitenes nelasiet pasakas / Meitenes dzeriet šņabi / Šai dzivē laimīgs ir tikai tas / kuram nekad nav labi (Karogs 2005, 8). Latvijā labi pazīstamajai krievu rokzvaigznei Zemfirai, kuŗai nupat kā laists klajā jauns disks (Vendeta), tas divreiz nav jāsaka - kamēr skaņu studijas puišcilvēki dzēruši rūgušpiena padzērienu Actimel (velns parāvis, kādi vārguļi tie vīrieši panesušies! - Zemfira izsaucas), viņa un studijas maigā dzimuma pārstāves metušas tikai skaidru šņabulīti, ko savukārt visnotaļ saprātīgi appoetizē liepājniece Liene Stāle, kuŗai nupat kā iznāk 3. dzejoļu krājums - Lidot (Liepāja: LiePA, 2005). Savā iepriekšējā dzejgrāmatā (Melnais eņģelis, 2002) viņa pastāv uz to, ka - ticība cerība un mīlestība l nevienu nav paglābušas / no bada nāves un sala l maize un šņabis un sega ir l !ai man Kungs labāk ir / maize šņabis un sega.

 

(re)
 


 

„Lielā Kristapa" balva (2005) kā labākai pilnmetrāžas filmai piešķirta Vara Braslas Ūdensbumba resnajam runcim. Par labāko filmaktrisi izvēlēta Akvelīna Līvmane (filmā Rudens rozes), labākais aktieris - Rudolfs Plēpis (Baltais zvērs), labākā dokumentālfilma - Anda Miezīša Tārps.

 

•   •   •

 

Videofilmā Jaunatnes nacionālā pretošanās kustība Latvijā (režisors Rodrigo Rikards, scenārija autors Atis Skalbergs) izmantota Latvijas Valsts kino arhīva, Latvijas TV un LOM materiāli, kā arī vēl nedaudzo dzīvo pretestībnieku liecības.

 

(re)


 

No 199 kandidātiem Nobela Miera prēmiju 2005 iegūst ANO kodoluzraudzības aģentūra International Atomic Energy Agency (IAEA) un tās direktors, ēģiptietis Dr. Mohameds EI Baradeis, pret kuŗa ievēlēšanu trešoreiz šajā postenī Vašingtona izvērš plašu kampaņu Buša tagad ieceltā ASV vēstnieka ANO, Boltona (John Bolton), vadībā, jo Baradeis, tāpat kā Miera prēmijas laurēts (2002), bijušais ASV prezidente Kārters (Jimmy Carter), nekādā veidā nespēj attaisnot ASV ārpolitiku, īpaši uz nepatiesībām balstīto invāziju Irākā.

 

IAEA direktors Mohamed El Baradei

 

(re)
 


 

Zviedrijas Karalistes galvaspilsētā 2005.24.IX Edsvīkas izstāžu zālē atklātajā baltiešu profesionālo mākslinieku grafikas izstādē, kas tapusi, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas vēstniecībām Stokholmā, Latviju pārstāv Ilze Abika, Liena Bondare, Mētra Drulfe, Elīna Elere un Ritums Ivanovs. Visu trīs Baltijas valstu mākslinieku kopīgā grafikas izstāde sākotnēji veidota Klaipēdas Kultūras komunikāciju centrā (kuratori: Jūrate Rekevičiūte un Ignas Kazakevičius).

•   •   •

 

No septembra pēdējās nedēļas līdz oktobra vidum Latvijas dienu ietvaros Stenungsundas (Zviedrijas rietumu krastā) jaunajā Kocha Galerijā (pateicoties pilsētas Kultūras centra sadarbībai ar Latvijas vēstniecību un Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Ziemeļu Ministru padomes jeb Baltic Slaipnir atbalstam) notiek plaša stikla (Bārbala Gulbe, Dainis Gudovskis) un tekstila (Ūna Laukmane) izstāde, kas ceļo tālāk uz Limmaredas un Mēlnlikes Kultūras centriem.

 

(lz)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Astra Roze, Biruta Sūrmane, Lilita Zaļkalne, Jānis Krēsliņš Sr., Rolfs Ekmanis.

Jaunā Gaita