Jaunā Gaita nr. 243, decembris 2005

 

 

 

Laimonis Mieriņš

VASARĪGI RĪGAS MĀKSLAS PASAULES IESPAIDI

 

 

Vasarā nav viegli izsekot visiem festivāliem, teātŗu, mūzikas un vizuālo mākslu pasākumiem Rīgā, provinces pilsētās, pat vismazākajos lauku centros. Šā gada nedēļu ilgā Jāņu ielīgošana Rīgā un ārpus tās, lielais tirgus Doma laukumā, kur varēja pirkt pat Vidzemes kaņepju sviestu (Anglijā un ASV kaņepes skaitās narkotika), folkloras deju kopu uzstāšanās, koŗu sadziedāšanās − viss tas ir noteikti jāapsveic.

Liels notikums bija visai neparastā dziesmu spēle Eslingena − aktieŗu, dziedātāju un visu iespējamo moderno mediju mistrojums ar mākslinieciski vāju tekstu par latviešu bēgļu gaitām II Pasaules kaŗa laikā un pēcāk bēgļu jeb DP (Displaced Persons) nometnē Vācijas pilsētiņā Eslingena. Uzveduma saturs, atkarībā no skatītāja personīgās pieredzes, uztveŗams dažādos slāņos. Kopumā − subjektīvs notikumu virknējums, laikam domāts vairāk jaunās paaudzes zināšanai, varbūt arī netiešai sevis cildināšanai. Totāls ASV un Kanadas latviešu ražots imports, ieskaitot izpildītājus, kam maz sakara ar normālu, intelektuālu interesi par emigrantiem.

Patlaban modē ir fotogrāfu izstādes ar vietējo un ārzemju mākslinieku piedalīšanos. Ievērības vērta ir kvalitatīvā retrospektīvā ekspozīcija „Priekā un agonijā” Fotogrāfijas muzejā par padomju laiku dažādās vietās un laikos, sākot ar 1940. gadu līdz pat Padomju Savienības sabrukumam.

Fotogrāfu sniegums mūsdienās visumā nevienāds − diemžēl lielā mērā akla sekošana modei. Lielākai daļai fotogrāfu nav skaidrs, kāpēc viņi fotogrāfē un ko viņi grib vēstīt, arī zināma neizpratne par melnbaltās un krāsu fotogrāfijas radošajām iespējām. Labākā gadījumā vienkārša foto reportāža bez pārliecības un bez aizraušanās. Izņēmums − angļu fotogrāfa Ripa Hopkinsa izstāde „Pētnieka acs” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā − par Vidusāzijas republiku Uzbekistānu un tās iemītniekiem. Techniski labi noformēts krāsu fotogrāfiju cikls.

Attēlos redzami uzbeki teltīs, dzīvokļos, košie audumi, mājturības priekšmeti, dzīvnieki. Uzbekiešu meitenes pie tepiķiem atgādina franču gleznotāja Matīsa gleznas. Krāsa šeit netraucē, tā ir ciklam organiski piederīga. Patiesa krāsu fotogrāfijas klasika!

Atjaunotā Rātsnama galvenās ieejas priekštelpā iespējams aplūkot aptuveni simts lielu izmēru krāsu fotogrāfiju ar lielpilsētu skatiem visos kontinentos − fotogrāfu skatījumā, kas intīmi pazīst šīs pilsētas, jo paši nāk no tām. Turpat priekštelpas vienā daļā gleznotāja Viļņa Eglīša neliela izstāde − Pāvilostas pilsētas portrets, un arī portreti vairāk tradicionālā nozīmē, gleznoti ar paletes nazi. Vizuāli neskaidri veidoli, ar tikko manāmiem tēliem.

Vienmēr ir vērts apmeklēt Okupācijas muzeju, kur ekspozīcijas uzskatāmi parāda neseno, traģisma pilno Latvijas vēsturi. Architektoniski interesanto padomju laika celtni būvēja latviešu strēlnieku muzeja vajadzībām. Labi, ka muzejs beidzot pievienots tūristu un obligātajiem skolu praktisko mācību maršrutiem. Nereti ienāk pat politiķi! Tur var iepazīties ar jaunu dokumentālu ekspozīciju par latviešu kaŗavīriem Padomju armijā II Pasaules kaŗa laikā. Mans tēvs cīnījās 19. divīzijā un krita lielajās kaujās Kurzemē, tieši Ziemassvētku vakarā, un tagad guļ Lestenes brāļu kapos. Bet viņa vecākais brālis, kaŗodams Sarkanarmijas rindās, krita kaujās pret vāciešiem Krievijā. Kapa vieta nezināma. Brālis pret brāli! Kas par likteņa ironiju! Pārsteidza fakts, ka visām Sarkanarmijas latviešu vienībām augstākie virsnieki un, jādomā, arī zemāko pakāpju, ir ar latviešu vārdiem un uzvārdiem. Piemēram, 130. latviešu strēlnieku korpusa komandieris bija ģenerālleitnants Detlavs Brantkalns, vēlāk Ziemeļu kaŗa apgabala kaŗaspēka pavēlnieka palīgs; 308. latviešu strēlnieku divīzijas komandieris ģenerālmajors Voldemārs Dambergs; 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas komandieris Jānis Veikins; Latviešu strēlnieku rezerves pulka komandieris Hansis Špenbergs; 2. atsevišķā pulka komandieris pulkvedis Kārlis Upe; pulkvedis Pēteris Zutis, komisārs Kārlis Cielavs. Vitrīnās dokumenti, vēstules, uzpleči u.tml. Pie sienām pabālējušas fotogrāfijas ar latviešu sarkanarmiešiem nodarbībās, apmācībās, kaujās. Arī vairākas speciāli propagandas vajadzībām domātas fotogrāfijas − uzbrūkoša Sarkanarmijas latviešu kaŗavīru grupa pozē uz Latvijas robežas īsi pirms tās pāriešanas 1944. gadā. Iegriezos šajā fascinējošā ekspozīcijā vairākas reizes. Varbūt sagadīšanās, bet nodalījumā ienāca tikai daži cilvēki.

Nacistiskās Vācijas pusē Latviešu leģiona 19. divīziju komandēja vācietis, ģenerālleitnants Štrekenbachs, bet tās atsevišķās vienības − latviešu pulkveži. Divīzijas augstāko vadību Hitlers latviešu virsniekiem neuzticēja.

Valsts Mākslas muzejā Daces Lielās personālizstāde. Lai gan māksliniece devusi izstādei pavisam vienkāršo nosaukumu „Gleznas”, šo darbu koncepcija ir raiba un sarežģīta. Tur nekas nav vienkāršs. Orientācija ir atstāta paša skatītāja ziņā. Dace Lielā izteic sevi vairākās plāksnēs − enerģiski, pārliecināti, iejūtīgi. Gleznās kuļas populāru veidolu sadrumstalotas paliekas, netrūkst arī kailas banalitātes, savstarpēji nesakarīgas vizuālas idejas, patapinātas no itāļu renesanses. Viss mijas krustām šķērsām kā satracināts lapseņu spiets. Māksla vai nemāksla, tas nav svarīgi. Tā ir Daces Lielās mākslas ārējā pazīme, viņas rokraksts. Kārdinājums šādu jaunrades fizisko procesu salīdzināt ar galīgi piedzērušos automašīnas vadītāju, kas brauc visos virzienos, nerēķinoties ar konsekvencēm... Vienīgais šo neparasto veidolu apvienotājs ir reālisms, pie kā talantīgā Dace Lielā ietiepīgi turas. Ir patīkami baudīt viņas mākslu, kas ir ļoti personīga un pārliecinoša. Daudz mierīgāka, uzbudinātu nervu nomierinātajā ir izstāde „Sievietes vasara” galerijā Mākslas Dārzs ar I. Avotiņas, K. Avotiņas un K.L. Avotiņas darbiem.

Ar Latvijas Mākslinieku Savienības gādību ir izveidots labs sadarbības un apmaiņas tīkls ar māksliniekiem ārzemēs, piemēram, ar Pori mākslinieku grupu Somijā. Mākslinieku pāris − Raija Kuisma ar laulāto draugu, arī no Pori pilsētas, bija eksponējuši Konventa sētas mākslas galerijā visai neparastus darbus. Raijas pievilcīgie, mazie drēbju rullīši vai baķīši − mijiedarbīgu krāsu kombināciju secībās − pie sienām piestiprināti, izrādās ir mazu formātu skulptūriņas. Telpas vidū novietoti pāris nelieli stikla šķembu veidojumi, līdzīgi plānām dokumentu mapītēm grāmatu plauktos. Asi, agresīvi vīrišķības paraugi. Perfekti kontrasti. Konventa sētas galerija ir maza telpa ar ļoti zemiem griestiem. Varētu domāt, ka ekspozīcija nemaz nav izstāde, bet daļa no interjera. Valda pilnīga formas un telpas saskaņa.

Galerijā Daugava neliela Augusta Annusa atceres izstāde ar akvareļiem un jauktas technikas darbiem. Tāls atspulgs no viņa lielo formātu figurālajām kompozīcijām. Pie ārzemju mākslinieku izstādēm pieskaitāma arī šo rindiņu autora retrospektīvā personālizstāde Rīgas Galerijā.

 

*   *   *

 

Post scriptum: Kaut kas, manuprāt, svarīgs likās izslīdējis no redzes leņķa, proti. Brīvdabas muzejs. Labi atminos padomju laiku, kad ar lepnumu rādīja Brīvdabas muzeju atbraukušajiem viesiem no Rietumiem. Uz muzeju pārceltās lauku sētas bija sakoptas, paskaidrojumus vairākās valodās deva tautu meitas attiecīgo novadu tautastērpos. Uz turieni plūda daudz ļaužu, ieskaitot latviešu skolu jaunatnes rindas. Ar interesi viņi pētīja katru stūrīti, katru darba rīku. Brīvdabas muzejs bija latviskās dvēseles centrs, dzīvības un nacionālās pašapziņas avots. Vai tagad pēc neatkarības atgūšanas tas pilda to pašu svētīgo darbu? Kaut kā liekas, ka daļēji Brīvdabas muzejs ir atstāts, tā teikt, brīvgājienā. Laikam jau tautiskais patreiz nav modē. Taču taisnoties ar līdzekļu trūkumu pilnīgākai Brīvdabas muzeja attīstībai un citām līdzīgām iestādēm nav visai gudra politika, īpaši laikā, kad latviskā specifika ir joprojām apdraudēta.

 

 

 

Astrīda Rogule, Maikls Klablijs (Michaei Clubley), Laimonis Mieriņš savas retrospektīvās izstādes atklāšanā Rīgas Galerijā, Rīgā (2005.16.VII).

 

JG lasītājiem labi pazīstamajam, Anglijā mītošajam māksliniekam un mākslas pedagogam Laimonim Mieriņam 2005. gadā notiek divas retrospektīvas izstādes − Rīgā (Rīgas Galerijā) un Barnslejā, Dienvidjorkširā (Barnsley, South Yorkshire) (Portfolio Gallery), Anglijā. Vizuāli iespaidīgs ir izstādēm sagatavotais lielformāta katalogs ar vairāku mākslas speciālistu vērtējumiem un 29 izcili reproducētiem Laimoņa mākslas darbiem.

 

Jaunā Gaita