|
Ingrida Tārauda
* * *
miegs aizbēga parādot vienkārši čau sadrupa palagos kailums es pieskāros debessmalai pirkstu kauliņu aristokrātisms atsitās pret to tur kas respektējamā vientulībā jūras krastā gaidīja kaijas un drupināja laiku uz smiltīm es nekad nevarēšu tik necaurredzami skatīties tālumā miegs parādot vienkārši čau aizņēmās manu naktskreklu un aizplīvuroja
* * *
mežģīņu svārkos sapinusies pārgalvīga laime
gredzens ar sārtu akmentiņu aizripo pa
plecu baltums spītē saulei
kutelīgs iesmējiens iztraucē smilgu putekšņus
šī vasara paceļ pretī debesīm
* * *
bezgaleiba irā muna liduojuma suocīņs i naizabeidzīņs es prosu teve nikod nalidoj munam ceļam krystā a sūplok i nūsabyrdynuos osoru stykla gabaleni – natici? – tici – byus tai ka es tevi īraudzeišu i zibsneišu šārmys – tu saceisi tev byus baile muna truopejuma a maņ pīdar bezgaleiba
* * *
vizbuļiem piezilotas mežmalas
kaut kur vecs indiānis mokās ar neredzēšanu un nevar savirpināt uz zīda diega pērlītes
apstādināt tās nevar aizripinās pa pirkstu plastiku
laiks – tas nekad neatbildēs
kur tu esi
|
* * *
tur pie okeāna krasts ilgu pilns iztukšotas gliemežmājas un ronis mūžīgā mierā
ilgu pilns ir mans krasts ar tālu kuģu uguņiem okeāna tālē kaut kur
pilns ilgu ir aizaugušais ābeļdārzs Latgales dziļumā
* * *
sapnim bija cigoriņziedu krāsa atdeva pirkstu spēles iepriekš nokavēto
mīlēta sieviete puscentimetru virs bruģa iekš laternu gaismām veido sirdspukstu rakstus mīlēta sieviete
dejo lietū izdejo sausa
sapnim bija cigoriņziedu krāsa pirksti nogura spēlēties
* * *
es tevi meiļoju saulislaidā* uzpleiksnej nuokūtne es tevi gribu pasauļa apstuosme leidz ar dalnu iz tovys mīsys es tevi izdzeivuošu boltuos lopuos piec myusu es tevi… aiz myužeibys vēļ
*saulislaidā – saulrietā
* * * tod tys mīsts* lieneigim maigim skuovīnim tymsa izpluovoj i gleiši cylvāki skaita pantus upis krostā viersyun akminim eļneigu tekstu laiks urbanisms ar Čaku otkon vīna atrosta dzeive i streipstreipom sveita** liļovi-malna plandej čusktynuosim mīleibu*** namūdynojūt mīstu
*mīsts – pilsēta
** sveita – mētelis
***mīleiba – mīlestība
|
|
Ingrida Tārauda dzim. 1971. gadā. No 2007. gada novembra Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Periodiski publicējas Latgales kultūras centra izdotajā Tāvu zemis kalendārā, arī krājumā Olūts. Desmit gadus publicējas Rēzeknes literātu kopkrājumā Rēzekne (1997-2008). Periodiski publicējas laikraksta Malienas Ziņas literārajā lappusē Ezerlāse. Publicēti dzejkrājumi Boltais šokolads / Baltā šokolāde (2012), Pērlītes zem kājām / Bisers zam kuoju (2017), sagatavošanā Pajautys / Sajūtas. Latviešu autoru Īrijā kluba „Baltie vārti” dibinātāja un vadītāja. |
 |
