Jaunā Gaita nr. 306. rudens 2021

 

 

 

 

 

NORMUNDS TREIJS
(1931.31.X Rīgā - 2021.14.III Ņujorkā)


Ar rotkalšanas meistara, Hofstra universitātes mākslas fakultātes profesora emeritus Normunda Treija aiziešanu mūžībā esam zaudējuši vienu no visoriģinālākajiem latviešu rotkaļiem un metallkaldinājumu meistariem un ļoti nozīmīgu radošu personību šajā latviešiem vispopulārākajā daiļamatniecības nozarē. Šķiet, ka nebūs pārspīlēts pēdējo 50 svešniecības gadu secinājums, ka gandrīz ikviena „sevi cienoša” sievišķīga būtne par pašsaprotamu labas gaumes izpausmi uzlūko rotāšanos ar rotkaļa-mākslinieka rokas darinātām rotām. Un ja rotas ir tādā izdomas un izsmalcinājuma pakāpē kā Normunda Treija veikumi, tad tiešām vairāk neko nevar vēlēties. Kvalitāte, gaume un brīvā izdoma modernā ievirzē raksturo viņa kaldinājumu klāstu, un tas viss panākts nopietni pētot rotkalšanas vēsturi, latviešu – vispār baltu tautu – etnogrāfiju, un eksperimentējot ar tehnikas jaunatklājumiem – jo Normunds Treijs bija meklētājs, kuram pretdabīga bija rutīna un atkārtošanās.


Rotkalis darbā -
rotu kaldināšana sudrabā


Bez rotas lietām, mākslinieks kaldinājis klasiski tīrās līnijās veidotus sudraba traukus un baznīcas rituāla priekšmetus. Intriģējoša ir Normunda Treija pievēršanās etnografisku Kursas zobenu kaldināšanai, ne tikai ārējās līdzības atveidošanai, bet arī pētot zobenu darināšanas tehniskos procesus (lai iegūtu optimālo zobena izturību). Ar šiem oriģinālajiem veikumiem meistars piedalījies daudzās starptautiski nozīmīgās izstādēs, gūstot augstu novērtējumu un godalgas. Internacionālā rotkaļu sacensībā Japānā 1987. gadā Normunda Treija kaldinātās rotas, zobeni un baznīcas rituāltrauki ieguva 3. godalgu, bet Vispasaules pērļu rotaslietu izstādē Japānā 1989. gadā godalgu saņēma viņa divu pērļu gredzens. Te jāpiebilst, ka Treija veidotie gredzeni nav tradicionālie no tievas stīpiņas izliektie „riņķi”, bet atgādina ar oriģinālu izdomu veidotas abstraktas skulptūras miniatūrā.

 


Raunas spraišļu sakta
ar durteniskiem žuburiem

 


Normunda Treija bērnība un agrīnā jaunība pagāja Latvijā, bet ar 2. pasaules kara izkaisīto bēgļu vilni – līdzīgi kā daudzi no mums – pēc Vācijas „nometņu laika” viņš nonāca Amerikas Savienotājās valstīs. Studēja un ieguva akadēmisko grādu ķīmijā Rietummičiganas universitātē Kalamazū, bet daiļamatniecību mācījās Mičiganas un Kalifornijas universitātēs, kā arī pašmācībā.


Hofstra universitātē (Ņujorkā) profesors Treijs vadīja metallapstrādes nozari, kā arī lasīja lekcijas teorētiskos jautājumos par dizaina kompozīcijas pamatelementiem.


Normunda Treija savpatnīgais pienesums mūsu svešatnes mākslā tika pienācīgi novērtēts 1996. gadā Lietiskās mākslas izstādē 10. Kanādas latviešu dziesmu svētkos Toronto – viņš saņēma PBLA Kultūras fonda Goda diplomu par latviskās mākslas veicināšanu un tehnoloģisku jauninājumu ieviešanu rotkaļu mākslā. Apbalvojumu piešķīra par sudrabā kaldinātu, dzintariem rotātu saktu, kas darināta pēc 2. g.s. Raunas spraišļu saktas parauga, izmantojot jau pieminētos viņa tehniskos jauninājumus.


Laulībā ar dzīves biedri Āriju izaudzinātas un izskolotas divas meitas – Īrisa un Amanda, kurām jau pašām savas latviskas ģimenes. Īrisu esam iepazinuši kā ļoti apdāvinātu, oriģinālu tēlnieci, kurai bijušas vairākas izstādes (aprakstītas žurnālā Latvju Māksla), kamēr Amanda savus veikumus vēl tur noslēpumā.


Mums visiem ļoti pietrūks Normunda Treija siltās un pozitīvās personības. Hofstra universitātes studentu – viņa mācekļu – vidū viņš bija dziļi cienīts un mīlēts. Dzīvos tas, ko viņš jaunajām paaudzēm ir mācījis, un liecībai paliks viņa veidotie mākslas darbi, kas bagātina visas Amerikas daiļamatniecības pūru.

 


Eleanora Šturma

 


N.B. Raksta „Rakstniece Tirzmaliete” autors, arī vārdā Normunds Treijs, (44. lpp) ir attāls profesora Treija radinieks.
 

Jaunā Gaita