Jaunā Gaita Nr. 32. 1961

 

 

Prof. Dr. P. Ķiķauka

DAŽAS PIEZĪMES PAR MŪSU LITERĀRO VALODU

 

Pašreizējais raksts par pasīvu latviešu valodā ir turpinājums (un reizē arī nobeigums) tai rakstu serijai, kas ar virsrakstu "Dažas piezīmes par mūsu literāro valodu" tika iespiesta laikrakstā Latvija Amerikā (sk. 1960. g. 16. janvāŗa un turpmākos numurus).

Bet, ņemot vērā, ka ne visi JG abonenti būs lasījuši minētās "piezīmes", saziņā ar JG redakciju mazliet grozītā veidā tiek pārspiestas no jauna divas svarīgākās to nodaļas, proti: nodaļa par indikātīvu un imperātīvu (II) un nodaļa par divdabjiem ar -ošs (III).

Autors.

I

PASĪVS (CIEŠAMĀ KĀRTA) LATVIEŠU VALODĀ

Profesors Jānis Endzelīns, runādams par pasīvajām formām, saka: "Baltu valodām pasīvā izteiksme ir radusies tikai jaunākā laikā un citu valodu ietekmē." (Baltu valodu skaņas un formas, 404.§)

Pietiks pāris piemēru, lai kļūtu redzams, ka pasīvās konstrukcijas izveidošanās baltu valodās ir notikusi stiprā citu valodu ietekmē.

Ņemsim teikumu "viņš tiek ļoti mīlēts" un pārtulkosim to šādās trijās valodās; leišu-"jis labai mylimas", vācu: "er wird sehr geliebt", krievu: "on očeņ ļubim".

Viegli pārliecināties, ka latviešu pasīvā konstrukcija saskan ar vācu, bet leišu konstrukcija ar krievu konstrukciju. Latviešu un vācu valodā lietots pagātnes pasīvais divdabis ("mīlēts", "geliebt"), bet leišu un krievu valodā tagadnes pasīvais divdabis ("mylimas","ļubim"),

Palīgverbs ir latviešu valodā tapt vai kļūt vai tikt, kas lietoti pēc vācu werden parauga, bet palīgverbs leišu valodā ir būti un krievu valodā bytj (abi atbilst latviešu būt . Tagadnes formās leiši bieži izlaiž kōpulu ("saitiņu") yra (=latv. ir), bet krievi nekad nelieto tagadnes formās saitiņu jestj (= ir).

Ņemsim vēl kādu piemēru. Leišu "šitas namas buvo parduotas" latviski tulkojams: "šis nams tika pārdots", krievu tulkojumā tas skan: "etot dom byl prodan", bet vāciski "dieses Haus wurde verkauft".

Šai piemērā visās četrās valodās lietots pagātnes pasīvais divdabis (pārdots, parduotas, prodan, verkauft), bet palīgverbs, tāpat kā iepriekšējā piemērā, latviešu valodā saskan ar palīgverbu vācu valodā (tapa, kļuva, tika = wurde), kurpretim palīgverbs leišu valodā saskan ar palīgverbu krievu valodā (buvo = byl).

Jau 16. un 17. gadsimteņa latviešu rakstos redzam pēc vācu parauga izveidotu pasīvu. Piemēram, Manceļa (1593. - 1654.) sprediķos lasām: "Mēs esam no Christo sūtīti". - "Ka tik tie no tiems ļaudiems taptu redzēti". - "No suņiem apēsts tapa", - "Izmācīts no to Svētu Garu".

Pēc Manceļa Gliks (Glueck, 1652. - 1705.) ar savu Bībeles tulkojumu (Jaunderība iznāca 1685. , bet visa Bībele 1689. g. ) kļuva par latviešu tautas garīgo audzinātāju un apgaismotāju. Bet arī Gliks latviešu valodu bija iemācijies kā svešvalodu un tāpēc nevarēja būt brīvs no tiem ģermānismiem, kuŗus pirms viņa latviešu valodā bija lietojuši Mancelis un citi viņa literārie priekšgājēji.

Mag. hist. J. Skroderis izsakās par Gliku, ka tas "vācu valodu bija iezīdis ar mātes pienu" un ka tam "vācu valodas gramatiskās formas bija iegājušas miesās un asinīs" (Akadēmiskā Dzīve, 1960, 11. lpp.)

Salīdzināsim tagad kādu teikumu, kas lasāms Manceļa sprediķos un Glika tulkojumā. Mancelis: "Tas nabags mira un tapa nests no tiem enģeļiem iekšan Abrahams klēpi".

Gliks (pēc kādas vecas Bībeles izdevuma): "Tas nabags nomira un no enģeļiem tapa aiznests Abraäma klēpī".

Pēc Lutera tulkojuma: "Der Arme starb und ward getragen von den Engeln in Abrahams Schoss".

No šā salīdzinājuma redzam, ka vāciski veidotais latviešu pasīvs Glika laikā bija jau nostabilizējies un tāds tas palika arī turpmāko paaudžu laikā. Vēl "Mērnieku laikos" lasāmi teikumi: "sajuzdams sevi stumtu no skolotāja vārdiem pie malas", "no baznīcas valdības esot valstis lūgtas... " un tml.

Palūkosim tagad, kādas pasīvās formas lietotas mūsu tautasdziesmās, kur mums ir vislielākās cerības atrast neviltotu latviešu valodu. Mūs sevišķi interesēs tie piemēri, kur pasīvajā konstrukcijā minēts arī darītājs.

1) Konstrukcija ar tagadnes pasīvo divdabi.

Audz ar godu, tautu dēls,
Ja negribi nicināms,

                                39369

Tev pašami gadīsies
Visu ļaužu nicināma,

                                8442

Rau kur nāk, rau kur nāk
Jaunu puišu milamā,

                                12920

Apšu lapa nedrebēja,
Maza vēja purināma;
Ne no krēsla necēlos
Mazu tautu bildināma.
                                14856

Brāļam sliekšņi sadiluši,
Precinieku virājami,

                                43122

Vaile manu skaņu balsu,
Tāla vēja aiznesamu.

Tikai retumis var sastapt darītāja priekšā prepoziciju "no", kas laikam šais dziesmās iekļuvusi no tā laika garīgās prozas:

Žēli raud sērdienīte,
No bajāra bildināma,
                                5117,

arī ar pagātnes divdabi:

No bajāra bildināta.

2) Konstrukcija ar pagātnes pasīvo divdabi.

Vēja lauzta ābelite
Zied baltiem ziediņiem,

                                9033

Salnas kosta bērza lapa
Vairāk vīta, ne zaļoja.

Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairāk raud, nekā dzied.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Maza vēja purināta,

                                14887

Tēva pirkti kumeliņi,
Mātes austas sedzenītes,

                                378

Mani pirkti gredzentiņi
Tautu dēla rociņā.
Balta biju vēja pūsta,
DaiĻa ļaužu aprunāta,

                                8818

Svaiņa mesti, ne bāliņa
Man deviņi dālderiši,
                                39837

Villainīši, pakarīši
Pirkti mana bāleliņ,

                                39146

Daudz mazu pēdiņu upītes malā,
Tās mazu bērniņu notekalātas,

                                1155

Ir viegli saprotams, ka pasīvā konstrukcija, četrās īsās tautasdziesmu rindiņās ietverta, nevarēja plaši izvērsties. Citētie piemēri tomēr rāda, ka tautasdziesmās lietota tāda paslīva konstrukcija, kur tagadnes vai pagātnes pasīvam divdabim priekšā ir ģenitīvā nostatīts darītājs.

Vēl atzīmējams, ka dainās palīgverbs var arī nebūt, piem. "ja negribi nicināms" - ja negribi būt nicināms; "villainīši, pakarīši pirkti mana bāleliņa = ir mana bāleliņa pirkti.

Lai vispusigāk apgaismotu jautājumu par latviešu pasīvu, palūkosim, kā šo konstrukciju veido citās indoeiropiešu valodās. Salīdzināšanai esmu izvēlējies šādas 10 valodas: 2 senās (grieķu un latīņu), 2 romāņu (franču un italiešu), 2 ģermāņu (vācu un angļu), 2 slavu (krievu un poļu) un 2 baltu (leišu un latviešu).

Salīdzināmais teksts ņemts no Mateja evanģelija 4, 1, kur viens pats grieķu teikums ietveŗ sevī divkāršu pasīvu konstrukciju un tāpēc labi noder mūsu nolūkiem.

Grieķu teksts (transkribēts latīņu burtiem): "Tote ho Iēsūs anēchthē eis tēn erēmon hypo tū pneumatos peirasthēnai hypo tū diabolū." (Tulkojumu sk. zemāk).

Grieķu (tāpat kā latīņu) pasīvam ir īpašas galotnes. Darītājs nostājas ģenitīvā, kuŗam priekšā stāv prepozicija hypo (= "zem", "no").

Tulkojums latīņu valodā; "Tunc Jēsus ductus est in desertum ab Spiritu, ut temtaretur a diabolo."

Latīņu pasīvā darītājs nostājas ablātīvā, kuŗam priekšā stāv prepozicija ā vai ab (ar nozīmi "no"). Šķiet, ka šīs prepozīcijas ietekmē radies arī vācu "von", no kura savukārt agrākajos rakstos latviešu "no".

Franču valodā: "Alors Jčsus fut emmené par l'Esprit dans le desert, pour ętre tenté par le diable".

Pasīvo konstrukciju franču valodā veido ar palīgverbu ętre un pagātnes pasīvo divdabi. Darītājam priekšā stāv prepozicija par vai de (piem. l'enfant est aimč de la mčre).

Italiešu valodā: "Allora Gesu fu condotto dallo Spirito nel deserto, per esser tentato dal diavolo".

Pasīvo konstrukciju darina ar palīgverbu esser un pagātnes pasīvo divdabi. Darītāja vārdam stāv priekšā prepozicija da.

Vācu valodā (pēc Lutera tulkojuma): "Da ward (tagad: wurde) Jesus vom Geist in die Wueste gefuert, auf dass er von dem Teufel versucht wuerde."

Pasīvo konstrukciju veido ar palīgverbu werden un pagātnes pasīvo divdabi. Darītāja vārds ir datīvā ar priekšā stāvošu prepoziciju von (sk. piezīmi pie latīņu tulkojuma).

Angļu valodā: "Then was Jesus led up of (tagad parasti by) the Spirit into the wilderness to be tempted of the devil."

Pasīvu darina ar palīgverbu to be un attiecigā verba pagātnes divdabi.

Krievu valodā: "Togda Iisus vozveden byl Duchom v pustyiņu, dļa iskušenija ot diavola." (Teikuma otrā dala, kas grieķiski sākas ar pasīvā aorista infinitīvu, krieviski partulkota: "dļa iskušeņija ot diavola," kas nozīmē; "kārdināšanai no velna", tātad ar pasīvu nozīmi, tāpat kā pirmā daļa).

Ciešamo kārtu krievu valodā veido ar palīgverbu bytj (=būt), tam pievienojot tagadnes resp. pagātnes pasīvo divdabi. Darītāja vārds nostājas instrumentālī. Tagadnē kopulu (saitiņu) jestj (=ir) nelieto, piem.: on vsemi ļubim, sal. leišu "jis visu mylimas".

Poļu valodā: "Wtedy Jezus zaprowadzony został na puszczę przez Ducha, aby był kuszony od dyjabła.. "

Poļu valodā ciešamo kārtu veido, savienojot pasīvo divdabi ar palīgverbu być (=būt), ja verbs imperfektīvs vai zostać (="tikt"), ja perfektīvs. Darītājs nostājas akuzātīvā ar prepoziciju przez (="caur") vai arī ģenitīvā ar prepozīciju od (="no").

Leišu valodā (tulkotājs ir Dr. theol. Jāzeps Skvireckis): "Tuomet Jėsus buvo Dvasios nuvestas į tyrus, kad butų velnio gundomas."

Pasīvā konstrukcija veidota ar palīgverbu būti (=būt) un pagātnes respektīvi tagadnes pasīvo divdabi. Darītāja vārds nostatīts ģenitīvā (bez prepozīcijas "nuo").

Tulkojums latviešu valodā. To aplūkosim divos variantos. Pirmais ņemts no kādas vecākas Bībeles un atspoguļo Glika tulkojumu:

"Tad Jēzus no tā Gara tapa aizvests tuksnesī, ka no vella taptu kārdināts. "

Otrs variants, ko izdevusi Britanijas un Ārzemju Bībeles Sabiedriba Londonā, datēts ar 1954. gadu. Tajā lasāms; "Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesi, ka tas taptu no velna kārdināts."

Par šādu tulkojumu varam tikai pabrīnīties. Tas izskatās it kā no divām heterogēnām daļām salikts: kamēr pirmajā daļā (laikam sekojot valodnieku aizrādījumiem) grieķu pasīvs aizstāts ar latviešu aktīvu, otrā daļā pasīvs ir paturēts ar visiem Manceļa un Glika ģermānismiem, Šāds tulkojums liecina, cik nenoteiktā un svārstīgā stāvoklī vēl atrodas mums jautājums par latviešu pasīvu.

Ar tulkojuma pirmo daļu, kur grieķu pasīva vietā likts latviešu aktīvs, ir izrakstīta latviešu valodai nabadzības apliecība, jo desmit valodu sacensībā ir izrādijies, ka mūsu valoda ir defektīva un ka mēs vienīgie neesam spējuši citas valodas pasīvu pārtulkot ar latviešu pasīvu. Bet ar tulkojuma otro daļu ir parādits, cik nelatviska vēl joprojām ir latviešu valoda.

Konsultēsim par šo jautājumu latviešu valodniekus un vispirmā kārtā mūsu izcilāko valodnieku Jāni Endzelīnu. Savā latviešu valodas gramatikā (Rīgā, 1951. g. ) viņš saka (703.§): "Pasīvās formas latviešu valodā darina perifrastiski, savienojot pagātnes pasīvo divdabi ar "tapt" resp. "tikt" vai arī "kļūt".

Jau šīs apceres sākumā tika aizrādits, ka minētās palīgverbu formas ir atdarinātas pēc svešiem paraugiem, un vislabāk to, protams, zināja pats Endzelīns. Un tomēr viņš neskauž šīs formas, bet runā par tām kā par latviešu pasīva formām.

Ja daži mūsu valodas pūristi, varbūt, domā, ka labā latviešu valodā nepiederas lietot tādus savienojumus kā "tiek lietota", "tika iztirzāti", "tiek pacelts", "tiek vākti", "tiek veidots", "tiks laisti" un tml. , bet to vietā jāsaka "lieto", "iztirzāja", "paceļ", "vāc" , "veido", "laidīs" ar attiecīgiem papildinātājiem akuzātīvā, tad es viņiem atklāšu noslēpumu, ka šie piemēri ņemti no Endzelīna latviešu valodas gramatikas. Un piedevām vēl citēšu dažus piemērus no prof. E. Bleses zinātniskajiem rakstiem: "moments netiek aizmirsts", "arvien lielāka vieta tiek ierādita arī laicīgai izglītībai", "darba pirmās redakcijas tika rakstītas steigā". Un pat V. Bērziņas-Baltiņas tik priekšzīmīgi sarakstītajā latviešu valodas gramatikā priekšvārdos autore saka, ka "trešais izdevums tika labots, papildināts un pārkārtots". Šie piemēri rāda, ka savos rakstos arī paši valodnieki bez "tikt" nevar iztikt.

Būtu jau arī par vēlu skaust palīgverba formu "tikt". Galu galā tas taču ir vecs, labs latviešu vārds, pie kura esam jau pieraduši.

Manceļa sprediķos un Glika Bībelē gan palīgverba funkcijas piešķirtas formām "tapt" un "kļūt", kas pēc nozīmes stāv tuvāk vācu formai "werden". Bet taisni tāpēc priekšrocība būtu dodama formai "tikt", kas jaunākos laikos ir pārsvaŗā pašu latviešu lietota. Pie šīs formas tad arī būtu jāpaliek, jo kultīvēt trīs palīgverbu formas būtu neracionāli.

Ja kāds tomēr gribētu atmest arī palīgverbu "tikt", tad latviešu valodā viņš radītu lielu robu. Mums jāņem vērā sekojošais apsvērums. Mūsu valodā tagad ir 3 vienkāršie laiki (piem., rakstu, rakstīju, rakstīšu) un 3 saliktie laiki (esmu rakstījis, biju rakstījis, būšu rakstījis). Bija laiks, kad latviešu valodā salikto laiku vēl nebija. Tie radās vēlāk. Dažās valodās (piem., krievu) salikto laiku nemaz nav. Krievu valodā nevar izteikt to laika jēdzienu, ko mēs izteicam ar "biju rakstījis" vai "būšu rakstījis". Un sakarā ar to, ka mums ir vienkāršie un saliktie laiki, mums vajadzīgi arī 2 palīgverbi, proti: palīgverbs "būt" saliktajiem laikiem un palīgverbs "tikt" vienkāršajiem laikiem, piem. (pasīvā): "tiek rakstīts", "tika rakstīts", "tiks rakstīts", un tiem līdzās; "ir rakstīts", "bija rakstīts", "būs rakstīts". Nozīmes ziņā ir jāšķiŗ formas: "tiek rakstīts" un "ir rakstīts", "tika rakstīts" un "bija rakstīts", "tiks rakstīts" un "būs rakstīts".

Ar šādu formu ieviešanu esam bagātinājuši un izsmalcinājuši savu valodu. Tāpēc prof. Endzelīns ir darījis pareizi, atzīdams Pasīvās formas ar "tikt".

Bet viņš tās atlāvis tikai tādās konstrukcijās, kur pasīvs ir bez darītāja. Bet kur minēts arī darītājs, tur viņš ieteic pasīvās formas aizstāt ar aktīvajām. Viņa Latviešu gramatikas 774.§ sacīts... "latviešu aktīvās formas var aizstāt arī citu valodu pasīvās formas un tā ir norma labā latviešu valodā tādos gadijumos, kur ir minēts arī darītājs; tā, piem., tāds teikums kā latīņu mortui a vivis sepeliuntur latviski skanētu; dzīvie mirušos apbedī. Bet kur darītājs nav minēts, tur arī latviešu valodā ir iespējamas pasīvas formas ar Pagātnes pasīvo divdabi".

 

Turpinājums nākamā numurā

Jaunā Gaita