Jaunzēlande: Vestminsteras demokrātija pāriet uz PPS

Jaunzēlande nesen mainīja savu vēlēšanu sistēmu. 1993. g. referendumā tika nolemts atmest MP (Mandāts Pirmajam) sistēmu , ko tā bija lietojusi vairāk nekā gadsimtu, un valsts pārgāja uz proporcionālo pārstāvniecību. Divi šīs pārmaiņas aspekti ir īpaši vērā ņemami.

Pirmkārt, pirms kādiem 20 gadiem bija maz ticams, ka tieši Jaunzēlande pārveidos savu vēlēšanu sistēmu. Otrkārt, vēlēšanu sistēmas maiņu var uzskatīt par labu piemēru tādai pārejai. Pāreja notika tikai pēc daudziem pētījumiem, debatēm un publiskām konsultācijām. Vairums vēlēšanu reformu ekspertu uzskata, ka nopietnas reformas būtu jāuztver nopietni, un Jaunzēlandes pāreja uz PPS sistēmu tika veikta visnotaļ pārdomāti.

Jaunzēlandei sen jau tika piešķirts īpašs statuss starp pasaules demokrātijām, kā vienai no ‘vistīrākajiem’ Vestminsteras demokrātijas piemēriem, paraugs neierobežotai izpildvarai, ko varētu pat uzskatīt par ‘britiskāku’ nekā vēlēšanu sistēmu pašā Lielbritānijā. Daudzus gadus tā veidoja tipiskus Vestminsteres parlamentus ar vienpartiju valdībām un relatīvi stabilu partiju sistēmu. Tomēr tautā parādījās neapmierinātība ar MP sistēmu gan pēc 1978. g., gan 1981. g. parlamenta vēlēšanām. Abos gadījumos opozīcijas Darba Partija ieguva vairāk balsu nacionālajā līmenī nekā valdošā Nacionālā Partija, bet abās vēlēšanās Nacionālā Partija ieguva vietu vairākumu Parlamentā un tātad saglabāja varu. Gan 1978. g., gan 1981.g, Jaunzēlandē tā laika trešais spēks Sociālais Kredīts ieguva samērā lielu daļu no nodotajām balsīm – sešpadsmit procentus 1978. g. un vairāk nekā 20 procentus 1981. g., taču, neskatoties uz to, šī partija ieguva ļoti mazu pārstāvniecību parlamentā - vienu vietu 1978.g. un divas vietas 1981.g., un tāds gadījums ar MP sistēmām nav retums.

Kad 1984.g. pie varas nāca Darba Partija, tā dibināja Karalisko komisiju, lai izlemtu "vai visi mandāti, vai tikai daļa no tiem būtu jāizsniedz ar alternatīvu vēlēšanu sistēmu… piem. proporcionālo pārstāvniecību vai priekšrocības balsojumu."

Vēlēšanu Sistēmas Jautājuma Karaliskā Komisija sanāca divus gadus, 1985. un 1986. g., pirms tā sniedza garu un detalizētu paziņojumu, definējot desmit kritērijus MP un citām vēlēšanu sistēmām. Kritēriji bija sekojoši:

Taču tai pašā laikā Karaliskā komisija uzsvēra, ka ‘neviena vēlēšanu sistēma nevar pilnībā atbilst ideālajiem standartiem, kurus pauž noteiktie kritēriji," un aizrādīja, ka arī kritērijiem nav vienāda vērtība.

Karaliskā Komisija ieteica Jaunzēlandei pāriet uz proporcionālo pārstāvniecības sistēmu, kas līdzinātos Vācijas sistēmai (skat. ‘Vācija: Oriģinālā jaukto locekļu proporcionālā sistēma’ JLP). Vēlētājiem būtu divas balsis: viena politiskai partijai, otra vietējam kandidātam, ko ievēlētu vienmandātu iecirkņos ar MP sistēmu, t.i., tāpat kā Vācijā, bet atšķirībā no sistēmām Japānā un Krievijā, tās balsis, kas nodotas partijām Jaunzēlandes sistēmā, ir vissvarīgākās, jo šīs balsis izlemj partiju vispārējo vietu skaitu Parlamentā. Piemēram, ja partija iegūst 25% no vēlēšanās partijām nodotajām balsīm, tai pienākas 30 vietas – 25% – no 120 vietām Parlamentā. Ja partija ir jau ieguvusi 23 vietējās iecirkņu (vai vēlēšanu apgabalu ) vietas, tad tās partijas vietu daļa Pārstāvju Palātā tiek papildināta ar vēl septiņiem mandātiem, un šos septiņus mandātus izsniegs pirmajiem septiņiem apstiprinātajiem kandidātiem partijas sastādītajā sarakstā. Tāpat, ja cita partija ar 25% daļu no balsīm, kas nodotas partijām – bet kurai ir tikai divi vienmandātu iecirkņos ievēlēti pārstāvji – saņems vēl 28 vietas, mandātus izsniedzot pēc kandidātu kārtības tās iesniegtajā sarakstā, lai arī tai partijai kopējais vietu skaits sasniegtu 30.

Ņemot vērā to, ka Jaunzēlande bija izmantojusi MP sistēmu jau vairāk nekā gadsimtu, Karaliskā Komisija nepieņēma PBS (pārceļojošo balsu sistēmu), gan tāpēc, ka JLP saglabā vienmandātu vēlēšanu iecirkņus, gan tāpēc, ka JLP vēlēšanas droši vien tuvāk atspoguļotu proporcionalitāti, nekā PBS (skat. Īrija: arhetīpiskā PB sistēma). Komisija arī ieteica, ka, lai pieņemtu JLP sistēmu, būtu jānotiek tautas nobalsošanai. Kaut arī Jaunzēlandes Parlamentā tika sastādīta komisija, kas nepiekrita, Karaliskā spiediena rezultātā tomēr tika rīkota un atkārtota tautas nobalsošana vēlēšanu reformas jautājumos.

Pirmā tautas nobalsošana 1992. g. septembrī nebija saistoša – tai bija tikai ieteicošs raksturs. Tomēr vēlētāji tik ļoti atbalstīja gan esošās sistēmas maiņu, gan JLP sistēmu, ka četrpadsmit mēnešus vēlāk tika rīkota otra saistošā tautas nobalsošana. Otrajā nobalsošanā vēlētājiem tika dota izvēle starp MP un JLP vēlēšanu sistēmām, un JLP ieguva 53,9% no nobalsošanā nodotajām balsīm.

Lai panāktu to, ka oficiālā reklāmas kampaņa par vēlēšanu reformu notiktu ar politisku objektivitāti -- līdzsvaroti un neitrāli, tieslietu ministrs gan 1992., gan 1993.g. pat nozīmēja neatkarīgu komisiju tautas nobalsošanai, kas atradās ārpus politiķu un ierēdņu ietekmes. Abas reizes, šo komisiju vadīja valsts Galvenais Ombudsmsenis. Komisijām bija ievērojami budžeti, un tā izmantoja šo naudu, lai informētu vēlētājus gan par tehniskām sistēmu reālijām, gan par priekšrocībām un trūkumiem katrai izvēlei, par ko tauta lemtu nobalsošanā.

Jaunzēlandes pēdējās MP vēlēšanas tika rīkotas 1993. g. 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad notika arī nobalsošana, kurā tauta pieņēma JLP kā Jaunzēlandes jauno vēlēšanu sistēmu. Tikai trīs gadus vēlāk, 1996.g. Jaunzēlandē notika pirmās JLP vēlēšanas. 1996. g. 12.oktobrī vēlēšanu rezultāti rāda, ka JLP sistēma ir piepildījusi tās cerības, ko loloja Karaliskā Komisija, kas bija šo sistēmu ieteikusi.

Parlamentā ir sešas partijas, un to mandātu skaits skaidri atspoguļo to balsu daļu, ko partijas ieguva nacionālajā līmenī – sistēma ir ļoti proporcionāla. Pārstāvju Palātā ir arī 15 maori, un to skaits Jaunzēlandes Parlamentā ir apmēram tādā proporcijā, kāds ir Maori iedzīvotāju skaits valstī. Tāpat ir ar Klusā okeāna salinieku izcelsmes tautībām, un pirmajās PPS vēlēšanās tika arī ievēlēts pirmais Jaunzēlandes deputāts – aziāts. Arī sieviešu skaits parlamentā palielinājās – no 21% 1993. g. līdz 29% 1996. g..

Ir arī skaidri pierādījumi tam, ka vēlētāji saprot, kā pielietot sistēmu savās interesēs. Pirmsvēlēšanu aptauja rādīja, ka 38% vēlētāju gatavojās nošķirt savu partiju no savām apgabala vai iecirkņu balsīm; salīdzinājumā, tikai apm. 15% vāciešu balso atšķirīgi partijai un vietējam kandidātam. Vēlētāju aktivitāte 1996. g.. pat bija augstāka nekā 1990. vai 1993. g.

1986. g. Karaliskās Komisijas ziņojumā bija uzsvērts, ka vēlēšanu sistēmai būtu jāļauj valdībām pildīt savi pienākumi. Valdībām būtu jāspēj izlēmīgi rīkoties, kad tāda rīcība ir nepieciešama, un valdībās un starp valdībām vajadzētu būt saprātīgai kontinuitātei un stabilitātei. Tikai laiks rādīs, vai Jaunzēlandes jaunā vēlēšanu sistēma atbilst šim kritērijam.

[citi piemēri]