Somija: Kandidātu izvēle un partiju proporcionalitāte
Somijas vēlēšanu sistēmu ieviesa 1906.g. Vēlēšanas tika rīkotas nākamajā gadā, un tās bija pirmās proporcionālās brīvās vēlēšanas gan sievietēm, gan vīriešiem, 1917 g. Somija kļuva neatkarīga, un jaunās Republikas Konstitūcija sāka darboties 1919. g.; tas bija parlamentārisma variants, ko vēlāk nosauca par pusprezidentālismu. Kopš 1906. g., visas sievietes un vīrieši ir balsstiesīgi un var kandidēt vēlēšanās. Vecuma cenzs ir samazināts no 24 g-iem 1906 līdz 21 1944. g., līdz 20 1969. un 18 -- 1972. Viena sevišķa Somijas vēlēšanu īpatnība ir tā, ka ļoti daudzi biļeteni tiek iesniegti pa pastu. 1995. g. vēlēšanās 43,4% no likumīgām balsīm tika iesūtīti ar pasta starpniecību.
Somu parlaments sastāv no 200 deputātiem, kurus ievēl 15 iecirkņos. Visos iecirkņos, izņemot Ālandu salas, vietas iedala pēc dHondt sistēmas partiju sarakstu PPS (skat. JLP). Pirms 1954. g., vēlētājiem bija jāizvēlas starp kandidātu sarakstiem (sarakstos lielākoties bija divu kandidātu un viena maināmā kandidāta vārds); vēlākas sistēmas izmaiņas nozīmē, ka tagad var balsot tikai par vienu atsevišķu kandidātu. Šī pārmaiņa pārvērta Somijas sistēmu par reta veida sarakstu sistēmu, kurā obligāti jābalso par atsevišķiem kandidātiem.
Kandidātu ievēlēšana no saraksta nav iepriekš noteikta, bet pilnīgi ir atkarīga no atsevišķām balsīm, ko saņem katrs kandidāts. Vēlētājs izvēlas sava kandidāta numuru (kandidātu saraksts, kurā katrs vārds ir ar identificējošu numuru, atrodas vēlētāja priekšā) un to uzraksta uz biļetena. Rezultātā vēlēšanas nav tikai sacensības starp partijām, bet arī starp saraksta kandidātiem. Vēlētāji nevar balsot tieši par partiju, bet tikai par partijas atsevišķiem kandidātiem, un partija kandidātus nesarindo.
Kamēr Ālandu salas apgabals ievēl aizpilda mandātu, pārējie 14 apgabali ir daudzmandātu. Apgabala mandātu daudzumu nosaka iedzīvotāju skaits, kas ir labvēlīgs vēlētājiem ziemeļos un austrumos. Parlamentāros rezultātos ir tomēr augsta proporcionalitāte, kaut gan atšķirība starp vēlētājiem dažādos apgabalos šo iemeslu dēļ ir ļoti liela. Vispārīgi pilsētnieciski apgabali ir proporcionālāki, bet no lauku iecirkņiem rezultāti ir neproporcionālāki.
Tādēļ, ka dHondta formula mandātu izsniegšanā palīdz lielākām partijām, Somijā mazās partijas parasti apvienojas vēlēšanu aliansēs. Tās tiek slēgtas apgabala līmenī, un tas nozīmē, ka viena partija var pievienoties atšķirīgām aliansēm visos 14 vēlēšanu apgabalos, tādējādi variējot savas iespējas. Jāpiebilst, ka saskaņā ar 1969.g. vēlēšanu likumu, viens kandidāts var būt nominēts tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Līdz šim kandidāts varēja būt nominēts visos apgabalos - tā bija labākā taktika harizmātiskam mazas partijas līderim. Lielākā mazo partiju daļa pievienojas vēlēšanu aliansēm, un bez šīs izvēles attiecība starp nodotajām balsīm un iegūtajām vietām varētu kaut kādā mērā nepārliecinoša.
Tomēr tiek plānots līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 1999.g. samazināt apgabalu skaitu.