From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/20/01 10:24

Domājot par Amerikas pretterora karu Afganistānā un citur, lasu patlaban Jura Paidera grāmatu "Islams un Rietumi". Tur viņš citē Paul Johanson, "A History of the Jews":

<< [20. Gadsimta otrā pusē] amerikāņu sabiedrībā ebreji pārstāja būt par lobijiem. Viņi kļuva par amerikāņu sabiedrības neatņemamu sastāvdaļu kā ķermeņa loceklis, turklāt spēcīgs loceklis. Viņi sāka savu ietekmi realizēt, nevis no ārienes, spiežot uz sabiedrību, bet gan no sabiedrības iekšpuses. Ar savām vēsturiskām demokrātiskām tradīcijām, ar savu toleranci un liberālismu viņi ieguva tādu pašu stāvokli kā savulaik vigi Anglijā – iegūstot morālu attaisnojumu savām privilēģijām un vienlaikus sniedzot izglītojošu atbalstu mazāk veiksmīgajiem. Īsumā – viņi no minoritātes, kura cīnās par savām tiesībām, pārvērtās par vairākuma daļu, tā vairākuma daļu, kurš dala un nosaka tiesības citiem. Nemanāmi viņu polītiskā darbība pārvērtās no ietekmes par tiešu dalību vadībā.>>

Paiders pats izsakās tā:

<< Taču ASV politika islama reģionā nav aprakstāma tikai un vienīgi kā ASV nostāšanās Izraēlas pusē konfliktos ar arābiem. ASV izdevās līdzsvarot savu Tuvo Austrumu politiku un iegūt draugus un uzticamus sabiedrotos ne tikai Izraēlā, bet arī bagātākajās Arābijas pussalas valstīs. Šai ziņā ASV pozīcijas nostiprināja Sadama Huseina 1990. Gadā uzsāktā agresija pret Kuveitu. ASV kļuva par Saūda Arābijas karaļa un Persijas Līča Irākas apdraudēto emīru uzticamo sabiedroto. Tas ļāva nodrošināt ASV karaspēka klātbūtni tik stratēģiski svarīgā teritorijā kā Persijas līcis.>>

/ . . . /

<<Taču šī draudzība ar naftas šeikhiem nemazināja ASV kā islamam naidīgas valsts tēlu tajās islama sabiedrībās, kurām nebija nepieciešama tieša ASV palīdzība. ASV un Izraēlas ciešās attiecības nosaka to, ka daudzviet ASV tiek uztverta kā islama ienaidnieks nr. 1. >>

Mans jautājums sveikotājiem: kā pretoties amerikāņu globālismam nepielietojot teroru? Jeb ko darīt latviešiem, lai saglabātu latviešu nāciju globālizējošā pasaulē?

Juris

From: kingga@plu.edu
Date: 12/20/01 11:11

Juri! KAS IR globālISMS? Ceru, kas Tev ir ja ne pareiza, tad vismaz sakarīga definīcija. Citādi Tev vēl iznāks liela cīnīšanās, nezinot pret ko, par ko un ar ko!

Gundars

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/20/01 11:30

Man patīk Jura Paidera definīcija: globālisms (jeb globālizācija) ir visas pasaules iesaistīšanās vienotā darba darīšanā.

<<[pasaules daudzveidības] vietā rodas viena globālā ekonomika, kas principā ir pretrunā ar cilvēka kā sugas izdzīvošanas pamatnosacījumiem. Pašnodrošinošas sabiedrības ziedu laiki iestāsies tad, ja globālu kataklizmu dēļ izjuks pašreizējās ekonomiskās saites. Līdz ar to pašnodrošinošas ekonomikas ir garants tam, ka mūsdienu cilvēce neaizies bojā, ja pašreizējās civilizācijas globālizācijas virziens izrādīsies strupceļā.>>

<<TĀPĒC globālIZĀCIJA UN VISU EKONOMIKU KOPĒJA ABSOLŪTA INTEGRĀCIJA IR LĪDZVĒRTĪGA CILVĒKU SUGAS PAŠIZNĪCINĀŠANĀS PROGRAMMAI. Gluži otrādi, cilvēcei jārūpējas, lai visas īpatnās un savdabīgās civilizācijas saglabātos un nesāktu pāriet uz Rietumu tipa integrāciju pasaules ekonomikā.>>

Tā rakstīja Juris Paiders grāmatā "Pelēkā ekonomika".

Juris Ž

From: uldis@parks.lv
Date: 12/20/01 11:43

Kāpēc vispār būtu jācīnās pret globālismu, vienalga, ar teroru vai bez. Iesaku antiglobālistiem motto : "visu zemju Sūnuciemieši,...!" (palīdziet izdomāt antonīmu vārdam "savienojietes" :))

Uldis

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 12/20/01 12:23

Var jau iztēloties absolūtas jukas, kad ziemā, lielā salā pazūd elektrība, siltums un gāze. Tādā brīdī būtu daudz cilvēku, kas nespēj pašnodrošināties. Tomēr man šķiet, ka tieši tādos gadījumos pasaules ekonomiskās sviras palīdzēs. Ja nē tad mums ir pietiekama pieredze pašizdzīvot, ja valsts sistēma par mums aizmirst. Visā visumā mēs arī pašlaik pašizdzīvojam.

Ilmārs

From: kingga@plu.edu
Date: 12/20/01 12:42

globālizācijas pamatā ir pārmaiņas, kas arī vislabvēlīgākajos apstākļos ir tomēr nepatīkamas un sāpīgas. Tāpēc globālizāciju var apstādināt vēlēšanās neko nemainīt. To var samazināt augošā pretestība pret svešo. To var izsaukt dažāda veida katastrofas, kaut vai pasaules kari.

Gundars

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/20/01 12:58

Paidera minētie "draugi un sabiedrotie"... tādā gadījumā, kad viena no pusēm ir islamticīga, bet otra - ne, šie jēdzieni prasās pēc precizēšanas un visticamāk nozīmē pavisam atšķirīgas lietas katras puses uzskatos.

Harijs

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/20/01 1:15

Iekļaušanās globālismā, saglabājot savas pamatvērtības, vismaz manuprāt, ir tas pats kas nostāties pret globālismu bez terora. Zināms spīts ir vajadzīgs, un zināms pašražojošais sektors, bet galu galā nekāda izolācija nav iespējama ne pret globālismu ne pret globālisma pretiniekiem. Mans jautājums būtībā ir par to, vai tas vispār ir iespējami ilgstoši saglabāt kaut kādas unikālas nacionālas vērtības iekļaujoties globālismā. Nedomāju, ka profesoram Gundaram ir taisnība, ka globālisms ir tas, kas nodrošinās pasaules daudzveidību.

< Draugi un sabiedrotie... tajā gadījumā, kad viena no pusēm ir islamticīga, bet otra - ne, šie jēdzieni prasās pēc precizēšanas un visticamāk nozīmē pavisam atšķirīgas lietas katras puses uzskatos. >

Tā teica bālģīmji par indiāņiem, un tā teica krustneši par latviešiem un tāpēc arī ne bālģīmji ne krustneši nejuta itin nekādus sirdsapziņas pārmetumus kad lauza savus solījumus un ar viltu un ar varu gan indiāņus gan latviešus atbrīvoja no tumsonības.

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/20/01 1:43

Terorisms man liekas nepieņemams jebkurā gadījumā, vienalga par vai pret globālismu (vai par/pret politiskiem pretiniekiem u.t.t.). Ar terorisma piekopējiem diskusijām nav jēgas, tur jāpielieto vara likumības un kārtības atjaunošanai. Ierosinu no diskusijas izslēgt terorismu ka pilnīgi nosodāmu rīcību, neatkarīgi no tā mērķiem.

Harijs

From: pooh@parks.lv
Date: 12/20/01 4:12

Harijs:

< Ar terorisma piekopējiem diskusijām nav jēgas, tur jāpielieto vara likumības un kārtības atjaunošanai. Ierosinu no diskusijās izslēgt terorismu kā pilnīgi nosodāmu rīcību, neatkarīgi no tā mērķiem. >

Tātad runa ir arī par ASV uzbrukumiem neatkarīgām valstīm un solījumiem šos uzbrukumus vērst plašumā? Vai arī ir pareizais un nepareizais terorisms?

1983. gadā iznāca pļāpāt ar kādu pensionētu čekistu, kurš apgalvoja, ka padomju vara ir nostiprinājusies uz ilgu laiku. Kad es tā žēlīgi novilku. sak žēl gan, bet es domāju, ka uz visiem laikiem, vīrs tā pārbijās, ka pat dzīvesvietu nomainīja. Tāpēc man maz intereses par ilgstošu nacionālo vērtību saglabāšanu, tas vairāk varētu interesēt muzeja darbiniekus.

Pūks

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/20/01 4:42

Leģitīmu varas struktūru pasākumus (ieskaitot militāras operācijas) teroristu apkarošanai es uzskatu par pareizu un nepieciešamu rīcību. Citādu valodu teroristi nesaprot, kā tas jau daudzreiz pierādījies dažādās vietās. Spēku - saprot vai ir spiesti saprast, kā tagad talebana atlikumi Afganistānā.

<Vai arī ir pareizais un nepareizais terorisms?>

Neeksistē nekāds "pareizs" terorisms.

Harijs

From: uldis@parks.lv
Date: 12/20/01 5:19

Puuks rakstīja:

<1983. gadā iznāca pļāpāt ar kādu pensionētu čekistu, kurš apgalvoja, ka padomju vara ir nostiprinājusies uz ilgu laiku. Kad es tā žēlīgi novilku. sak žēl gan, bet es domāju, ka uz visiem laikiem. . . >

Es atkal vienam nepensionētam, kurš pa katru cenu gribēja, lai es parakstu sadarbības līgumu, īsi pirms deviņdesmitajiem, teicu, ka, OK, tikai man vajag precīzu definīciju- kas ir "ārējais" un kas "iekšējais" ienaidnieks. (par cik puisim gatavā veidlapā jau bija šie termini iedrukāti). Viņš (padraudēja jau bišķi, bet es teicu, ka tik vispārējus formulējumus paraxtīt nekādi nevaru), kā aizgāja noskaidrot, tā ar galiem...

Uldis, sastapis diezgan daudz tos mūdžus, kā likums nepensionētus

From: Zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/20/01 5:49

Kas attiecas uz teroristiem es uzskatu, ka ASV ir dziļi līdzvainīga terorisma veicināšanā visā pasaulē. Tekošajā karā Amerika sevi lieku reizi ir parādījusi kā valsti, kas neko citu nerespektē, kā varu. Un ja kādam jāsper, tad ASV sper papriekšu tam, kas jau gar zemi.

Nupat pa telefonu runāju ar senu draugu, darba biedru Afgānistānā. Viņam personīgs draugs bija tas pats Ziemeļaliances komandieris Nadir Ali, kas pirmais tika nonāvēts tajā drausmīgajā cīņā Mazarišarifā, kur viens no talibiem bija ASV pilsonis John Walker. Ziemeļaliances bijušais komandieris Ahmadšahs Masuds sirmā senatnē bija viens no maniem studentiem, gaišs intelektuālis un sieviešu tiesību konsekvents aizstāvis. Viņu nonāvēja Arabi pašnāvnieki. Ar to es negribu lepoties, bet tikai gribu aizrādīt, ka ASV bija tā, kas sākumā atbalstīja un tad ignorēja Talibanu un es ar to vēl līdz šai dienai nekādi neesmu nevarēju samierināties.

Tās puses mainās ļoti ātri un asi tur Afganistānā. Afgāņiem nav raksturīgs ne akls fanātisms ne fatālisms. Tie, kas atbalstīja Talibanu to darīja ar vēsu aprēķinu un tikai savas tēvzemes labā. Pirms Talibana Afganistānā bija neaprakstāms haoss. Pats Afganistānas ārlietu ministrs Hekmatjārs, ar ASV atbalstu, protams, ilgstoši terorizēja pats savu pilsētu Kabulu, akli apšaudīdams civīliedzīvotājus no pilsēta kalniem. Daudzi afgāņi toreiz, 1994. gadā, skatījās uz Talibanu kā pēdējo cerību ievest kaut kādu kārtību, to skaitā arī Hamids Karzai, tagadējais pagaidu valdības premjers, iekams izrādījās, ka ASV bija pilnīgi atdevusi visu stratēģisko domāšanu un plānošanu Pakistānai.

Tas, ko amerikāņi tagad dara Afganistānā ir - viņi gāž ārā lielu dusmu lēkmi un pacietīgi gaida to brīdi, kad varēs ar kaut cik nopietnu ticamību deklarēt uzvaru, lai tad pagrieztos atkal uz iekšu, a la maniere de augsti godājamais Kažas kungs, nodoties savas nabas pētīšanai muminot "it's the economy, stupid!" or something.

Juris

From: pooh@parks.lv
Date: 12/21/01 12:51

Es esmu pret vardarbību. Tāpat es uzskatu, ka gan talebani Afganistānā, gan leģionāri Latvijā cīnījās par tēvzemi. Kad lielvaras cīnās un velk deķīti katrs uz savu pusi. Grūti visiem visu izprast. Un ja reiz ASV iebrukums Afganistānā un talibanu apkaušana ir svēta lieta, tad arī PSRS karaspēka iebrukums Latvijā un leģionāru slaktēšana arī tāda ir. Bet man ne vienā ne otrā gadījumā nav par ko priecāties, jo abos gadījumos vietējiem cīnītājiem bija cēlāks vadmotīvs nekā agresoriem.

Pūks

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/21/01 3:26

< . . . uzskatu, ka gan talebani Afganistānā, gan leģionāri Latvijā cīnījās par tēvzemi. >

Tad jau vairāk būtu vieta salīdzinājums nevis ar leģionāriem, bet ar okupācijas varu Latvijā 1940.g.. Praktiski visa talebana vadība nebija afgāņi bet gan Sauda arabi, jordanieši. jemenieši u.t.t. Zemākajos hierarhijas līmeņos bija arī vietējie, bet tik un tā vismaz trešdaļa talebana armijas sastāvēja no svešzemniekiem - pakistāniešiem, arābiem, pat čečeniem. Algotņiem labi maksāja (piem. Sauda Arabija no naftas dolāriem), bez tam viņus apvienoja kopīga reliģija un ideja par islama izplatīšanu vahabitu gaumē (apmēram tāpat, kā 1940.g. iekarotajiem bija kopīga komunistiskā ideoloģija un ideja par "darbaļaužu varas" izplatīšanu visā pasaulē). Afganistāna dzīvojošo tautu liktenis talebanam neinteresēja vispār. Šajā ziņā islams ir tikpat internacionāls, pār-etnisks ka komunistu mācība.

< Kad lielvaras cīnās un velk deķīti katrs uz savu pusi. >

Ja Tu šajā gadījumā par vienu no lielvarām uzskati islama globālo agresīvo ekspansiju, tad vēl varētu piekrist...

< Bet man ne vienā ne otrā gadījumā nav par ko priecāties, jo abos gadījumos vietējiem cīnītājiem bija cēlāks vadmotīvs nekā agresoriem. >

Par "vietējiem" jau rakstīju - Talebans bija tāda pati okupācijas vara, kā pirms tam PSRS. Par "cēlākiem vadmotīviem" - tas laikam atkal ir no marksisma-ļeņinisma mācību kursa, par "taisnīgajiem" un "netaisnīgajiem" kariem. Realitātē ne vienmēr iznāk tā saklasificēt. Pašiem afgāņiem no visas tās plūkšanās viņu teritorijā nebija nekāda labuma. Nesen rādīja pa TV, ka atjauno satiksmi pār svarīgu tiltu uz Afganistānu. Militārs komandieris no afgāņu puses, cita starpa, pajokoja ka ar šo tiltu afgāņiem saistoties daudz labu atmiņu un tikai divi bēdīgi notikumi - kad pār to Afganistānā ienāca padomju karaspēks, un kad par šo pašu tiltu tas no Afganistānas aizgāja.

Harijs

From: uldis@parks.lv
Date: 12/21/01 4:05

Puuks wrote:

< Un ja reiz ASV iebrukums Afganistānā un talibanu apkaušana ir svēta lieta, tad arī PSRS karaspēka iebrukums Latvijā un leģionāru slaktēšana arī tāda ir. >

Manuprāt gada sliktākais salīdzinājums. Nav arī dzirdēts, ka leģionāri būtu kultivējuši pasaules mēroga terorismu. Bez tam, mēs nevaram vienoties par pamatdefinīcijām- es nekur neredzu "ASV iebrukumu Afganistānā". Par vardarbību: "Demokrātija, kas nespēj sevi aizstāvēt, nav neko vērta" /Čerčils/ Bet tāda jau ir tā nelaime ar humānistiem- viņi ir pret nāves sodu, pret teroristu cilvēktiesību pārkāpšanu utt.

Uldis

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 12/21/01 4:10

Manā skatījumā terors ir - šausmas, bailes. Un kam tas atbilst man ir nepatīkams. Bet es jau sapratu uz ko Tu tēmē. ASV dižie pasaules glābēji, pārējie, kam šī lielā glābšana nepatīk ir teroristi. Bet man tā nešķiet. Globālistu izraisītais terors izraisījis nākamo terora vilni, kuru ASV&co tagad izraisa, tas savukārt izraisīs jaunu terora vilni, u.t.t.

< Ja Tu šajā gadījumā par vienu no lielvarām uzskati islama globālo agresīvo ekspansiju, tad vēl varētu piekrist... >

Nedomāju viss, ka šobrīd islama valstis ir lielvara un pie tam ekspansīva. Pagaidām par lielvarām sevi uzskata septītnieks plus vēl viens astotais - krievs.

< Par "vietējiem" jau rakstīju - Talebans bija tāda pati okupācijas vara, kā pirms tam PSRS. >

Es gan runāju par vietējiem, afgāņiem, kuri kā Tu apgalvoji bija 2/3 no talibiem un runāju par vietējiem latviešiem un nevis par kādām tur interesēm un kārtējiem atbrīvotājiem. Latviju ir bieži atbrīvojuši, tagad ķērušies pie citām valstīm. Es jau esmu šos atbrīvotājus atēdies. Kristieši letiņus esot atbrīvojuši no pagānu ekspansijas, krievi no budžu ekspansijas... tagad privatizātori ar ES un ASV atbalstu atbrīvo mūs no komunisma agresijas un aizpilda to tukšumu, kuru tas bija izveidojis. Tikko dzirdēju, ka Vācijā ir 400000 oficiālo prostitūtu. Palēnām Eiropa tiek pieradināta pie domas par narkotiku legalizācijas. Bet dažiem dīvaiņiem šī brīvā demokrātija diezin kā nepatīk. Un nepatīk arvien vairākiem. Nu un tad dzimst terorisms, kurš ir jāapkaro....

Pūks

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 12/21/01 4:33

Uldis:

< Nav arī dzirdēts, ka leģionāri būtu kultivējuši pasaules mēroga terorismu. >

Nu pasiroja jau gan. Arāju vēl tagad piemin.

< Bez tam, mēs nevaram vienoties par pamatdefinīcijām - es nekur neredzu "ASV iebrukumu Afganistānā". >

BBC World par to vien pēdējā laikā runā un rāda, tagad brukšot vēl kaut kādā nēģeru valstī. Bet es arī neesmu redzējis, jo ir diezgan tālu.

< Par vardarbību: "Demokrātija, kas nespēj sevi aizstāvēt, nav neko vērta" /Čerčils/ >

Čerčils ar Ruzveltu Latviju noandelēja Staļinam. Tāpēc Čerčila demokrātijas izpratne man nav neko vērta.

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/21/01 9:00

Sveiki!

Harijs stāsta jokus:

<< Militārs komandieris no afgāņu puses, cita starpa, pajokoja ka ar šo tiltu afgāņiem saistoties daudz labu atmiņu un tikai divi bēdīgi notikumi - kad pār to Afganistāna ienāca padomju karaspēks, un kad par šo pašu tiltu tas no Afganistānas aizgāja. >>

Baigi labs joks. Cerēsim, ka tas pats komandieris drīzumā tāpat nejokos arī par Talibanu.

Juris

From: viksning@georgetown.edu
Date: 12/21/01 11:47

Sveiks sveikotāji!

Domājot par globālizāciju, ieteicu aizlidot uz Singapūru un pastaigāties ziemeļu virzienā. Pašā Singapūrā ir milzīgi daudz ārzemju ieguldījumu, brīva tirdzniecība, un ienākumu līmenis krietni virs Rietumeiropas. Tad ieejam Malāzijā, kur valdība daudz vairāk čakarējas ar saimniecību -- "bumiputrizācija" - ir skaists vārds. Valdība dod priekšroku vietējiem "arājiem" (sons of the soil), un atņem īpašuma tiesības kā ārzemniekiem tā arī vietējiem ķīniešiem. Tad iesoļojam Taizemē, kur dzīves līmenis ir apmēram 50% no pašas Malāzijas dzīves līmeņa, jo korumpētības līmenis ir krietni augstāks. Beidzot, varam paanalizēt Birmu (Myanmar) tagad, kur jau no laika gala valda "nacionāli noskaņota valdība," ar brutāliem militāristiem un žagariņistiskiem padomdevējiem pie viena galda.

Ar sveicienu svētku priekšvakarā, Juronkulis

From: ARudzitis@aol.com
Date: 12/21/01 3:53

Juris Vīksniņš rakstīja:

<< Beidzot, varam paanalizēt Birmu (Myanmar) tagad, kur jau no laika gala valda "nacionāli noskaņota valdība," ar brutāliem militāristiem un žagariņistiskiem padomdevējiem pie viena galda. >>

Birma (Myanmar) ir interesanta vieta. Ja esat redzējuši filmu 'Rangoon', tad rodas lielas aizdomas par mūsu "liberālo" uzskatiem par Birmu. Filmā "Demokrātiskie spēki", t.i. studenti, organizējas, solo un brēc nesdami sarkanos karogus ar cirpi un āmuru un vicina sažņaugtas dūrītes. Lielajā demonstrācijā ir sarkano karogu jūra ar Birmas "Demokrātijas" vadoni priekšgalā (aizmirsu kā šo dāmu sauca). Jau sen gribēju aizbraukt uz Pagan, bet laikam vairs neizdosies.

Tā iet Birmā. Komunistu pirksts ir redzams daudzās vietās. Tā piemēram Pinošē lietā, kas ir tikai komunistu atriebības mēģinājums. Pinošē nedarīja neko vairāk kā apkaroja terroristus ar līdzekļiem kādus mēs lietojam pret saviem terroristiem. "Progresīvās aprindas ", ieskaitot Madres de la plaza de Mayo sauc tos par "Right Wing Goons".

Arnolds

From: Maris_Darbonis@exigengroup.lv
Date: 12/21/01 6:59

Sveiki,

Juris Žagariņš uzskata tā:

< Kas attiecas uz teroristiem es uzskatu, ka ASV ir dziļi līdzvainīga terorisma veicināšanā visā pasaulē. Amerika sevi lieku reizi ir parādījusi kā valsti, kas neko citu nerespektē, kā varu. Un ja kādam jāsper, tad ASV sper papriekšu tam, kas jau gar zemi. >

Man gan ir radies iespaids ka ASV tieši nemēdz nodarboties ar guļošo spārdīšanu. Starp citu, interesanti, man ir radies arī tāds iespaids, ka neviena anglo-sakšu valsts vēsturē nav bijusi gar zemi?

Taču man ir jautājums par vainu. Diskusijas labad pieņemsim ka ASV ir vainīga pie pasaules terorisma un apspiestības. Pavērsīsim skatienu uz vienu valsti, kuru pārvalda agrākais (?) killeris Sadams Huseins. ASV ierobežo ar savām lidmašīnām tās kara aviācijas lidojumus, cenšas kontrolēt tirdzniecību. Par spīti tam, Irākas valdošais režīms nodarbojas ar ķīmisko, bakteriālo kodolieroču izstrādi, un ļoti iespējams, ka tā rīcībā ir starpkontinentālās raķetes šādu ieroču transportam.

Irākas tauta šo režīmu nogāzt nespēj; tas jau ir uzbrucis blakus esošām valstīm; jā, ASV ir vainīga ka vienreiz kad tas notika tā varēja bet nesagrāva šo režīmu.

James Woolsey iesaka dot karam iespēju, William Niskanen iesaka riskēt mieru. Ko tu iesaki ASV darīt lai tā atkal nebūtu pie kaut kā vainīga?

Atstāstīšu vienu Roberta Diltsa stāstu par Alberta Einšteina interviju. Reiz reportieris viņam uzdeva apmēram tādu jautājumu:

"Doktor Einštein, visā pasaulē jūs tiekat atzīts par vienu no visīstākajiem mūsu gadsimta, varbūt pat visas cilvēces vēstures ģēnijiem. Jūsu domāšanas vēriens nosedz visu universu, no mikroskopiskā atoma līdz pat kosmosam. Jūs esat redzējis savus atklājumus attīstām un bagātinām, kā arī sakropļojam un nogalinām cilvēka dzīvību, ko jūs tik augstu vērtējat. Kas, jūsuprāt, ir vissvarīgākais jautājums ar kuru cilvēcei jāsastopas šodien?"

Raksturīgi, Einsteins skatījās tālumā kādu mirkli, tad paskatījās zemē sev priekšā. Beidzot viņš atkal pacēla skatienu uz reportieri un atbildēja,

"Es domāju ka vissvarīgākais jautājums kas stāv cilvēces priekšā ir, 'Vai universs ir draudzīga vieta?' Šis ir pirmais un visfundamentālākais jautājums kuru visiem cilvēkiem ir jāatbild priekš sevis.

Jo ja mēs nolemjam ka universs ir nedraudzīga vieta, tad mēs lietosim savu tehnoloģiju, savus zinātniskos atklājumus un savus dabiskos resursus lai iegūtu drošību un varu radot aizvien augstākas sienas lai noturētu ārpusē visu nedraudzīgumu un lielākus ieročus lai iznīcinātu visu kas ir nedraudzīgs, un es ticu ka mēs nonākam vietā kur tehnoloģija ir pietiekoši jaudīga lai mēs vai nu pilnīgi izolētos vai arī tikpat labi iznīcinātu sevi šajā procesā.

Ja mēs nolemjam ka universs nav ne draudzīgs, ne nedraudzīgs un ka Dievs būtībā 'spēlē kauliņus ar universu', tad mēs esam vienkārši upuri kauliņu krišanas nejaušībām un mūsu dzīvēm nav īsta nolūka vai nozīmes.

Bet ja mēs nolemjam ka universs ir draudzīga vieta, tad mēs lietosim savu tehnoloģiju, savus zinātniskos atklājumus un savus dabiskos resursus lai radītu darbarīkus un modeļus lai saprastu šo universu. Tāpēc ka vara un drošība nāks caur tā darbības un motīvu saprašanu."

Priecīgus Ziemassvētkus vēlot, Maris

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/21/01 8:44

Sveiki! Tīrasinīgais Māris priecājas līdzās ar večiem, kas Birmas bardakā saredz vienīgo alternatīvu globālismam:

<< Starp citu, interesanti, man ir radies arī tāds iespaids, ka neviena anglo-sakšu valsts vēsturē nav bijusi gar zemi? >>

Interesanti, ko ar to Tu gribēji pateikt? Tu domā, ka Amerika ir anglo-sakšu valsts? Tu nonievā jūdu liberālismu?

<< Pavērsīsim skatienu uz vienu valsti, kuru pārvalda agrākais (?) killeris Sadams Huseins. ASV ierobežo ar savām lidmašīnām tās kara aviācijas lidojumus, cenšas kontrolēt tirdzniecību. Par spīti tam, Irākas valdošais režīms nodarbojas ar ķīmisko, bakteriālo kodolieroču izstrādi, un ļoti iespējams, ka tā rīcībā ir starpkontinentālās raķetes šādu ieroču transportam. >>

Par spīti tam, ASV tāpat nodarbojas ar ķīmisko, bakteriālo kodolieroču izstrādi, un, ļoti iespējams, ka tās rīcībā ir starpkontinentālās raķetes šādu ierīču transportam. Skaties pats un brīnies - izrādās, ka tās mēra sporas, kas nesen te mūs tā terorizēja bija radītas mīļās Amerikas laboratorijās, nevis Irākā.

<< Irākas tauta šo režīmu nogāzt nespēj; tas jau ir uzbrucis blakus esošām valstīm; jā, ASV ir vainīga ka vienreiz kad tas notika tā varēja bet nesagrāva šo režīmu. >>

ASV ir ļoti tiešā veidā vainīga par šī režīma ģenēzi tāpat kā tā ir vainīga par daudz ko citu šai pasaulē. Nevis tāpēc, ka ASV būtu vienīgais ļaunuma cēlonis pasaulē bet tāpēc, ka ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kas ir pietiekoši varena lai nopietni pretendētu uz noteicējas lomu visā pasaulē bet ASV tālāk nevar aizdomāties par izolacionismu un laiku pa laikam par vardarbīgu reakciju uz pietiekoši vardarbīgu provokāciju. Kā sacīt jāsaka, bez bubuļa nekādīgi tālāk par nabu nezaizdomāties.

<< James Woolsey iesaka dot karam iespēju, William Niskanen iesaka riskēt mieru. Ko tu iesaki ASV darīt lai tā atkal nebūtu pie kaut kā vainīga? >>

Kā jau neskaitāmas reizes esmu teicis, iesaku ASV darīt kaut ko, lai veicinātu nopietnu starptautisku institūciju veidošanos, kas uz principiāli demokrātiskiem pamatiem, līdzīgi SVF pirms tā perversijas Niksona administrācijas laikā, rūpētos par suverēnu valstu celtniecību uz tautu pašnoteikšanās principa pamatiem. Vienīgais ilgtermiņa pretlīdzeklis pret terorismu ir tautu pašnoteikšanās. ASV jāizbeidz kultivēt bubuļus, tad tai nebūs arī jāmedī bubuļi. Karš nekad nav nekas vairāk kā universāla katastrofa. Karš ir no paša sākuma līdz pašām beigām viena vienīga traģēdija un visām pusēm liela neveiksme. Kara uzvaras gods un slava ir nožēlojams mīts, pasaciņa, ar ko cilvēki sevi mierina. Senāk, kad pasaule bija vienkāršāka, un tautas nebija cita no citas tik ļoti atkarīgas kā tagad, tādas bērnišķīgas idejas bija modē. Karš sēj tikai naidu un neviens karš nebūs tas, kas pieliks punktu kariem. Punktu kariem pieliks atzinums, ka kariem nedrīkst dot iespēju un nedrīkst riskēt mieru.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/22/01 1:51

globālizācija notiek, lai arī kā to noteicam atkarājoties no politiskiem uzskatiem un cik optimistisks vai pesimistisks. Latvija skatās uz Eiropu, bet protams Eiropu iespaido arī Amerika.

Kaut kādas vienošanās notikušas ikreiz kad izveidojas impērija vai to sauc par imperiālismu vai civilizāciju. Ķīna, Roma, viduslaiku islamu vai kristiešu impērijas, komunistu, Makdonalda/ Geitsa... Visi izmanto varu. Visbrutālāk tieši valsts terors. Ja vairāk apgaismoti, tad vara tiecas uz psīcholoģisko. Par visplašāko kas notiek latvieši var maz ko darīt. Lai gan Juris arvien mudina Amerikas latviešus uz lielāku politisku atbildību, reāli latviešu iespaids uz Ameriku ir stipri ierobežots.

Latviešiem protams jāsagatavojas uz tā kas būs. Viens iekšletiņš saka, ka garastāvokli var raksturot ar Kaspara Dimitera vārdiem "baigi gribas dzīvot - mirt aiz bezcerības" (albumā - Ai Latvija-) bet vienlaikus atzīst, ka būs jāsāk ar to kas palicis pēc maiņām. Atgriešanās nav iespējama (vai vēlama).

Māris atkal raksta, ka daudz kas atkarājas vai pasauli redz kā draudzīgu vai naidīgu. Dimitera skats ir drūms norindojot savā albumā vienu smagumu pēc otra, piemēram godīgam ir grūti, bet "cik labi ir mūsu ministram būt neaizskaramam." Un vispār rezignēti "tā kā bija toreiz, šoreiz nesanāk...šoreiz būs kas būs." Taču šāda gaidīšana uz kas būs ir zināma uzdošana. Var piemēram stiprināt pozitīvas attiecības.

Ausma raksta, ka pat pelei ir sava miga un putnam sava ligzda. Latviešiem ir jāaizstāv savas intereses kā tautai kas grib saglabāt savu identitāti uz stratēģiskiem punktiem un ja notiek sīvas domstarpības, tā ir laba pazīme, ka vismaz nepaiet tiem garam.

Šajā sakarā ko var iemācīties no Afganistānas un vispār kādus modeļus piedāvā citu pieredzes, arī tā paša Singapūra kuŗu Gundars uzskata par labu modeli Latvijai, jo saskan ar seniem tikumiem, godīgumu un ģimenes atbalstu. Latvijai. Kaut kāda simbioze jāatrod, veids kā izmantot globālizācīju par labu savas identitātes saglabāšanā un attīstībā, nevis tikai skatīties ka "baigi gribas vecos laikus".

aija

From: leitis@mail.lv
Date: 12/22/01 4:14

Sveiki,

globālizācija ir reāls fenomens. Pasaule ir atmetusi domu par kādas rases vai kultūras pārākumu. Transnacionālās korporācijas iekaro pasauli. Komunikāciju līdzekļi padara pasauli mazāku. Kultūra paliek viendabīgāka. Šobrīd latviešu bērni labāk zina kā sauc Bārbijas draudziņu, nekā "Kaķīša dzirnaviņu" minci. Kamēr kāds nesāks aktīvi reklamēt un tirgot pūkainus pīšļa kaķīšus ar visu saimniecību arī nezinās. Nekāda pašizolācija nepalīdzēs.

Pārnacionālas ekonomikas regulēšanai vajag pārnacionālas valdības. Šobrīd Latvija nespēj novērst firmu vienošanos par teiksim iepirkuma cenām papīrmalkai vai degvielas pārdošanas cenām. Vienošanās nenoslēdz Latvijā un mūsu valdībai rokas par īsām. Latvija nevar adekvāti paust savu nostāju par notiekošo Izraēlā, vai arī spiesta izdabāt ASV Kubas embargo jautājumā. Karu Čečenijā arī īsti valstiskā līmenī neviena amatpersona nav nosodījusi. Pašizolācija mūs iedzen permanentā eksistenciālas izdzīvošanas cīņā.

Ja Latvija grib efektīvi aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses mums pēc iespējas aktīvi jāintegrējas ES un citās pārnacionālās struktūrās. Pašizolācija nozīmēs tikai tālāku ekonomiskās, politiskās, kultūras neatkarības zaudēšanu.

PSRS pilnīgi reāli bija "tautu cietums". Attieksme pret Latviju un arī mūsu uzvedības modelis atbilst no cietuma iznākušam cilvēkam. Mums ir jāpierāda ka esam spējīgi dzīvot civilizētā sabiedrībā. Mums jāpierāda ka esam līdzvērtīgi, iejūtīgi, dot spējīgi, sevi cienoši Eiropieši.

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 12/22/01 8:39

Sveika Aija,

Medus gatavošana to izkratot no šūnām ir veca jauka tradīcija. Tagad tradīcija ir benzīna taisīšana no naftas. Es uzskatu, ka medum nevajag pievienot naftu vai benzīnu Bet protams tas nenozīmē, ka būtu jāpārtrauc naftas ieguve. Dažas lietas nevajag jaukt. Un no dažām lietām nesanāk simbioze. Man vismaz tāds medus negaršotu.

Pūks

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/22/01 9:02

jup, jup, tāds medus noteikti kādam garšotu. un tāpēc ir jāpārtrauc naftas ieguve, jo kāds varētu pievienot naftu medum vai iztaisīt nepareizās simbiozes.

aija

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 12/22/01 9:37

Hello Aija,

Galīgi garām. Nevajag jau ko jauku gatavot, tikai jāizvairās no nevēlamām simbiozēm. Neiedziļinoties, varu teikt, ka arī globālizācijā ir jaukas lietas, bet man netīk tas, ka tās dēļ jāatsakās no lauksaimniecības, vai nacionālisma, vai vēl kādas jaukas lietas.

Pūks

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/22/01 8:59

Sveiki!

Paliksim pie tēmas:

< " Kā ilgstoši saglabāt unikālas nacionālas vērtības, iekļaujoties globālismā. " >

Kā? Darīt galu pašražojošai saimniecībai? Sludināt, ka valsts valdībai nav nekādas jēgas iejaukties valsts saimnieciskā dzīvē? Sūtīt Vairu Vīķi-Freibergu pasaulē ar cepuri rokā, lai lūgtu no turīgām valstīm ziedojumus Latvijas institūtam?

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/22/01 9:40

Juris:

< Sūtīt Vairu Vīķi-Freibergu pasaulē ar cepuri rokā, lai lūgtu no turīgām valstīm ziedojumus Latvijas institūtam? >

Visu varu sievietēm! Ej Laimiņa tu pa priekšu, mēs tavās pēdiņās...

Bet nopietni, Latvijas sievietes arī var izmantot labāk kā simbiotiskus resursus tai pašā laikā veicinot paša attīstību. Šķiet darāmais darbs ir nevien diezgan bet par daudz un tādos apstākļos nevar atļauties neizmantot visu iespējamo dēļ nepamatojamiem aizspriedumiem. Mazai valstij vajadzīgi apstākļi kur vairāk spēj izmantot savas dotības, nevis kur šīs dotības tiek mākslīgi ieturētas. Ja tam pretim paceļ jautājumu, ka vajadzīga augstāka dzimstība un stiprākas ģimenes, acīmredzams tagadējie uzskati to nepanāk tik vai tā. Vajag atbalstīt ģimenes un mātes ar bērniem, bet tas nav jābūt uz attīstības rēķina.

Nevaru un nevaru saprast racionālu funkciju sieviešu pazemināšanā un apspiešanā kādu piekopa talibānieši (un cik lasu RAWA ziņojumus acīmredzams gandrīz tikpat ziemeļaliancieši ar to starpību, ka formāli neizsludināja). Un vēsturē atskatoties tāpat, cik laba stratēģija?

Esmu lasījusi, ka mitraisms piemēram zaudēja konkurenci iepretim kristiānismam, jo bija kaŗavīru reliģija kas sievietes nepieņēma.

Protams pašiem jāizvēlas. Afgāņu gadījumā sievietēm vajadzētu būt izvēle vai valkāt maisus, vai apmeklēt skolas un vai strādāt publisku darbu. Iešaujas prātā ironija, ja cilvēks izvēlas dzīvot pagrabā aiz atslēgas un skaitīt attiecīgus reliģiskus pantiņus, kā te agrāk kāds teica, tad vai tā ir brīva izvēle, vai garīga slimība/ smadzeņu skalošanas rezultāts. Cilvēks var izvēlēties no ārpuses grūti saprotamo, jo nesaredz alternatīvus. Tradicionālā sabiedrībā sievietes var kompromitēties, jo svarīgāka ir paturēt aizgādniecība kāda tā nebūtu un ģimenes miers. Tomēr kā apietas jebkāda sabiedrība ar tiem cilvēkiem kas neiederas šajās lomās vai tās zaudē arī norāda cik simbiotiska ir šī sabiedrība.

Cik lasīju par Afganistānu, daudzas sievietes bija zaudējušas tos vīriešus kas par viņām gādāja, bet viņām netika dots veids kā iztikt. Atraitnēm bija jāubago vai jākļūst par prostitūtām, abus izmisuma gājienus protams soda, pēdējo ar publisku eksekūciju. Kāda tur loģika šajā ekstrēmā modelī?

aija

From: uldis@parks.lv
Date: 12/22/01 10:15

Puuks rakstīja:

< Neiedziļinoties, varu teikt, ka arī globālizācijā ir jaukas lietas, bet man netīk tas, ka to dēļ jāatsakās no lauksaimniecības, vai nacionālisma, vai vēl kādas jaukas lietas. >

Neviens taču nespiež Tevi atteikties no lauksaimniecības, filatēlijas vai jebkā cita- kamēr Tu to dari par savu naudu.

Kas attiecas uz nacionālismu - pats esmu nacionālists, bet es šo jēdzienu saprotu mazliet savādāk, nekā striķī piesieta bluķa vilkšanu ap kūti, un manam nacionālismam Eiropa traucē mazāk, nekā pašmāju karojošie Jupja pielūdzēji.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: j_kaza@yahoo.com
Date: 12/22/01 10:39

Es aizstāvju ekonomisko globālismu, plašāko iespējamo patērētāja izvēli saņemt lētākas, jaunākas, inovatīvas preces un pakalpojumus no viena, vienota globāla tirgus, kur vienīgā (vairuma) valstu politika ir nejaukties šī tirgus darbībā un nospraust kopējus zināmus minimālus standartus kā arī kopēju krāpniecības definīciju, intelektuālo īpašumu u.tml. Pieprasījums un kapitāls pats par sevi atradīs labāko un samaksās par savām kļūdām.

Starptautiskā politikā, ja varētu runāt no ASV viedokļa, iestātos par "apgaismotu isolācionismu" (enlightened isolationism), kas nozīmēt nejaukšanos citu valstu lietās un konfliktos, domas atmešanu, ka ASV var būt citu nāciju sakārtotāja, cēlāja un barotāja. Konkrēti tas nozīmētu ļoti skaidri pateikt tādai bardakvalstij kā Afganistāna -- MĒS JŪS NEVALDĪSIM UN NESAKĀRTOSIM. Tieciet galā paši ar sevi, ja nespējat, nevainojiet nevienu citu. jo jums turpmāk neviens neuzbāzīsies. Ja no jūsu bardaka un pašu nespējas NETRAUCĒTIEM noorganizēt puslīdz dzīvotspējīgu sabiedrību tomēr līdīs ārā kādi spēki, kas aizskars ASV vai t.s. Rietumu civilizācijas teritoriju un pilsoņus, tad reaģēsim ar īslaicīgu, iespēju robežās precīzu bet arī pilnīgi iznīcinošu triecienu. Citos vārdos, ja radīsies Taliban II, un ja kāds ar Taliban II saistīts spēks uzbruks ASV, Vācijai, Japānai (sevišķi pēc tam, kad šīs valstis būs atturējušās no jebkādiem centieniem ietekmēt notikumus Afganistānā) tad Afganistānas attiecīgā vadība un spēki, kas atbalstījuši uzbrukumu tiks fiziski noslaucīti no zemes. Pēc tam sakāpsim helikopteros un prom, atstājot zīmīti -- YOU KNOW THE RULES. Tam ir divējāda nozīme -- pirmā, dariet ko gribat paši savā valstī, bet neeksportējiet savu drānās tīto galvas ideoloģiju ar varu uz mūsu pusi. Otrais -- izlasot trīs četras grāmatas, var apmēram zināt, kas vajadzīgs lai noorganizētu bezmaz funkcionējoši valsti un sabiedrību, kas nav par postu un nastu saviem un citu valstu pilsoņiem (Rietumvalstu konstitūcijas, elementāro brīva tirgus ekonomiku, likumības un kārtības definīcijas, utt). Tirdzniecības attiecībās vajadzētu valdīt skaidrai apziņai, ka lietas maksā, ko maksā, un augsta maksa ir iegansts izgudrošanai, nevis valsts piesaukšanai kaut kādai rīcībai, kas gala efektā iznāks dārgāka un uz citu (visas sabiedrības nodokļu maksātāju, kā tas ir ar armijām) rēķina. Ja Sadams pārdod naftu, pērkam un nemācam Sadamam kā vadīt valsti. Pats no dzīves iemācīsies, ja neiemācīsies, f--- 'em, kā teiktu amerikāņi. Ja Sadama nafta par dārgu, urbjamies jūras dibenā, kur nav nekādu Sadamu vai citu vīru ar audekla vīstokli kā galvas segu. Tomēr ASV nevajadzētu atmest zināmas saites ar to civilizāciju, kuras vērtības ir viņai tuvākas vai ar kuru ir visvieglāk veikt regulāru, caurspīdīgu tirdzniecību, šai tirdzniecība arī neiesaistot pēc mūsu standartiem (kas varbūt ir pierādami kā pārāki -- Western civilization is superior, kā esot teicis Berluskoni, bet tādēļ nav ne eksportējam, ne uzspiežama citiem) personas vai sabiedrības, kas ir morāli pretīgas (diktatūras, reliģisku ideoloģiju apmātas tumsoņu sabiedrības, utt).

Šāda izpratnē, praktiskā plāksne esmu par globālization Limited. Maksimālā globālizācija ar mūsu domu un vērtību biedriem, neierobežota (no mūsu likumdošanas puses) tirdzniecību ar citiem, bet bez jebkādas uzkundzēšanās vai pamācīšanas ar varas draudiem. Pilnīga ekonomiska (otrai pusei sakot -- take it or leave it) globālizācija, tikai daļēja vērtību, kultūras un civilizācijas globālizācija. Par islamu vai pareizāks sakot, politisko islamismu-- tas ir aptuvens līdzinieks 20.g.s. komunismam. Civilizāciju konflikts jau ir sācies, tas tikai sasniedza zināmu saasinājumu 9-11. Islamisma (būsim puslīdz politkorekti, ne jau visi, kas skaita Allaha pātarus ir islamisti) mērķis ir radīt globālu kalifātu ar teroru kā līdzekli, iznīdēt demokrātiju, paverdzināt sievietes un mūs atlikušos, vīriešus, padarīt par bārdainiem robotiem kas buldurē Korānu no rīta līdz vakaram un klausa kādam pusanalfabēta mullam -- tipa Omāram.

Priecīgus Saulgriežus -- Ziemassvētkus visiem.

Juris K

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 12/22/01 11:24

Hello Uldis,

Es rakstīju:

<< Neiedziļinoties, varu teikt, ka arī globālizācijā ir jaukas lietās, bet man netīk tas, ka tās dēļ jāatsakās no lauksaimniecības, vai nacionālisma, vai vēl kādas jaukas lietas. >>

un Uldis atbildēja:

< Neviens taču nespiež Tevi atteikties no lauksaimniecības, filatēlijas vai jebkā cita- kamēr Tu to dari par savu naudu. >

Tieši tas man arī nepatīk, ka tradicionālas vērtības tiek pazeminātas par hobiju. Bet vērtība kļūst galvenokārt nauda.

From: uldis@parks.lv
Date: 12/22/01 12:05

Hmmm... Nu, pieņemsim, ka lauksaimniecība ir "tradicionāla vērtība". Bet- ja Tu gribi ar to nodarboties- lūdzu, nodarbojies. Bet tik un tā par savu naudu. Būsi konkurētspējīgs- nevienam nebūs problēmu. Nebūsi- neredzu, kāpēc man vai jebkuram citam būtu jāmaksā par Tavu filatēlismu (vai, kā Tu cēli to definē "tradicionālo vērtību"). Es (un jebkurš cits) taču katrs varam kādu savu iemīļoto muļķa laišanas veidu (piem., miestiņa brūvēšanu vietējā ciema vajadzībām mājas apstākļos) pasludināt par "latviskai dzīvesziņai neatņemamu tradicionālo vērtību" un raudāt, kā Eiropas Savienība un pašu valdība neizprot un, vēl vairāk, ar lētu "Hostein" importu grauj tradicionālo tautas dzīvesziņu :))

< Bet vērtība kļūst galvenokārt nauda. >

Nu tā un tā. IMHO, nauda nav vērtība pati par sevi, bet vērtību mērs gan. Un šīs funkcijas pildīšanai jau viņa ir izdomāta - lai Tev nebūtu jānēsā līdz maiss ar gliemežnīcām, spogulīšiem, sāli, kaltētām peļu astēm, un citiem naturālās tirdzniecības atribūtiem. Vai vērtības/atalgojuma noteikšanai sabiedrībā Tev ir kāds labāks priekšlikums par naudu?

Varbūt atgriezīsimies pie "tradicionālām vērtībām"- goda un atzinības rakstiem, medaļām, ordeņiem?

Uldis

From: kingga@plu.edu
Date: 12/22/01 1:39

Aija rakstīja:

< globālizācija notiek . . . >

Jā, Aija, jāgatavojas pārmaiņām. Citādi var iznākt kā tam vīram (ne sievai!) par kuru Bismarks teica: Tā nobijies no nāves, ka izdarījis pašnāvību!

Paldies, Aija, par izdevušos dažādu slēdzienu kopsavilkumu attiecībā uz pārmaiņām un to attīstību.

Visu labāko! Gundars

From: iugleske@ttlc.net
Sveiki, sveiki!

Kādu laiku nebiju sekojis Sveika gudrībām, šovakar atkal ieskatījos, un redzēju Jura Kažas kredo -

< "Es aizstāvju ekonomisko globālismu, plašāko iespējamo patērētāja izvēli saņemt lētākas, jaunākas, inovatīvas preces un pakalpojumus no viena, vienota globāla tirgus, kur vienīgā (vairuma) valstu politika ir nejaukties šī tirgus darbībā un nospraust kopējus zināmus minimālus standartus kā arī kopēju krāpniecības definīciju, intelektuālo īpašumu u.tml. Pieprasījums un kapitāls pats par sevi atradīs labāko un samaksās par savām kļūdām......" utt. >

Vai šis raksts ir pa īstam, jeb vai es neuzķēru kādu smagu sarkasmu?

Novēlu Sveikotājiem gaišus Ziemassvētkus un sekmīgu Jauno gadu!

Indulis no NH

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/23/01 12:39

Juris Kaža:

< Konkrēti tas nozīmētu ļoti skaidri pateikt tādai bardakvalstij kā Afganistāna -- MĒS JŪS NEVALDĪSIM UN NESAKĀRTOSIM. Tieciet galā paši ar sevi, ja nespējat, nevainojiet nevienu citu. / . . . / tad Afganistānas attiecīgā vadība un spēki, kas atbalstījuši uzbrukumu tiks fiziski noslaucīti no zemes. Pēc tam sakāpsim helikopteros un prom, atstājot zīmīti -- YOU KNOW THE RULES. >

Pēc šī raksta, ko tur vērtēt no ekonomiskā un politiskā viedokļa pareizību, vai to, ka RIETUMI RULEZ, ja bottom line VARA izšķir?

Baigā varoņētikas ATTITUDE. Vara nosaka visu, arī the rules, atbildība neobligāta. Stiprākie izgrūž švakākos no laivas jūrā lai tik peld. Tas ir līdzko nākamā vara uznāk un izdara to pašu. Varētu pat Wagnera mūzikas pavadījumā.

Šauj vispirms un šķiro vēlāk pareizos nepareizos. Bet īstenībā pretiniekos nevainīgo nav. Tā tad no mercy, gūstekņus neņemt.

Telebānieši varoņētiku izpildīja priekšzīmīgi. Kļūda - stulbums, ka neierobežojas uzbrukt tiem kuŗus var uzvarēt (piem. apspiežot sievietes), bet uzbruka spēcīgākam pretiniekam.

Tā ir, dzīvo ar zobenu, mirsti ar zobenu, raķetbumbām, teroru...

aija

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/23/01 7:09

Aija Veldre Beldavs rakstīja:

< Tā ir, dzīvo ar zobenu, mirsti ar zobenu, raķetbumbām, teroru... >

Welcome to the real world.

Ne mēs šo pasauli tādu esam radījuši, un ne mums to radikāli izmainīt (pieņemot, ka neviens Mesija Sveikotāju starpā nav).

Harijs

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/23/01 7:25

Nozīmīgas maiņas sevī var tomēr panākt, ko daži nosauc par atdzimšanu. Un ja esi panācis maiņas savā skatā, tad viss ko dari un saki (kas nemanāmi iespaido citus) arī maina apkārtni. Kā skudras kas sanes kaudzi mikro graudu pa graudam...un kādreiz maiņas kļūst mērāmas uz līmeni ko jau var reģistrēt kā makro.

Grūtāk gan emocionāli to pieņemt, jo dramatiskais ir tas kas cilvēku emocionāli saviļņo.

aija

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/23/01 7:39

Sveiciens!

Šeit laukā ir spoža saule, mirdzošs sniegs - pa ilgiem gadiem īsts Ziemassvētku laiks, tikai auksts gan. Koki piesniguši un izskatās tādi kā no kičīgām apsveikumu kartiņām. Pa nakti bija ap -20 grādu auksts, pašlaik -16. Āra temperatūru es nevaru necik izmainīt, bet iekurināt krāsni istabā gan. Kļūst patīkami siltāks, liesmu mēlītes dejo un sadedzina gan tepat Latvijā augušu malku, gan diezin kur ražotu iepakojuma kartona kasti, kurā no Kalifornijas pa pastu atnākusi viltīga papildkarte manam nākošās versijas mājas lokālā tīkla serverim. Karte ir bijusi lietota, tādēļ par pašu vēl nesen palielos trīsciparu skaitļos dārgo verķi man jāmaksā bija pavisam simboliski. Protams, "dzelzis" darbosies pareizi, par to es nešaubos pēc agrāko pasūtījumu pieredzes - firma tos visus pārbauda. Tomēr taupīgie Kalifornijas ķīnieši tik un tā laikam kaut ko ar to nopelna. Pieņemu, ka IBM viņiem vēl piemaksāja, lai šie tās plates sakrautu mašīnā un aizvestu prom ;) Sūtīšana pa lēno USPS pastu apkārt pusei zemeslodes ir lēta, bet iet neparedzami ilgi - dažreiz paciņa atnāk nedēļas laikā, biežāk 2-3, dažreiz arī pāris mēnešu laikā. Šoreiz atnāca samērā ātri. Bet tas nav tik svarīgi, ja runa ir par vaļasprieka lietām. Šeit tādu eksotiku par pieņemamu cenu dabūt nevar.

Protams, ka mikroshēmas uz šīs plates ražotas dažādās Āzijas valstīs, lai gan uz paša verķa dižojas IBM marka. Kad to iebūvēšu nākošajā, kā vienmēr ar savām rokām saliktajā mājas serverī, datu glabāšana uz diskiem kļūs daudz drošāka. Viltīgais dzelzis (SCSI RAID kontrolieris) prot informāciju ierakstīt tā, ka pat jebkura viena diska nonīkšanas gadījumā dati ir pilnībā atjaunojami. Serveris jau sen kļuvis par mūsu mājas nepieciešamu sastāvdaļu, tādēļ tā konstrukcija laiku pa laikam jāpapildina un jāuzlabo.

Kamēr krāsnī rūc liesmas, domāju par tiem globālizācijas pretiniekiem. Ja man būtu jādzīvo vēsturiskajos laikos, kad laukos lielā mērā bija naturālā saimniecība, es diezin vai būtu nodzīvojis līdz saviem tagadējiem gadiem - pietiktu jau ar slikto redzi, kura diemžēl sastopama daudziem mūsu dzimtā.

Pat nenozīmīgs aklās zarnas iekaisums kļūtu nāvējošs. Zobārstu arī nebija. Kad kāds zobs kļuva galīgi caurumains un sāpes vairs nevarēja paciest, to rāva laukā. Pēc tam nepietiekami sakošļāta barība ātri noveda pie kuņģa kaitēm. Operācijas toreiz netaisīja. Ja netika galā ar tējiņām un citiem pieejamiem līdzekļiem - aizveda smilšu kalniņā.

Arheologu dati liecina, ka - ak vai - tējiņas nelīdzēja ļoti bieži. Dzīves ilgums nebija necik garš. Tas ir, ja zīdainis vispār izdzīvoja pirmo gadu.

Un pat ar visu to nekāda pilnīga izolācija nepastāvēja. Atceros, ka studenta gados piedalījos arheoloģiskajos izrakumos. Protams, tikai kā "cilvēks pie lielas lāpstas" ;-) Vienugad tas bija pie Salaspils, tā sauktajā Laukskolā. Kāda maza, pāragri miruša puisīša kapā bija dota līdz sudraba "pilnvaru zīme" no kādas krievu vai tatāru kņazistes - neatceros, kā tā zīme pareizi saucās, bet lietošana apmēram kā augsta ranga ierēdņa amata apliecībai tagad. Šīs sudraba plāksnītes īpašnieks nebija vis bijis kāds nieka vīrs, un diez vai labprātīgi atdeva dārgo pilnvaru. Drīzāk zaudēja to kādā cīniņā līdz ar dzīvību. Bet pati plāksnīte vēlāk bija nonākusi pie lībiešu puikas, droši vien kā rotaļlieta vai greznojums.

Netālu citā kapā lībietes pēdējās gaitas rotās bija arābu monētas.

Savukārt visādās tālās zemēs atrod Baltijas dzintaru.

globālizācija nav nekas jauns. Visa cilvēces attīstība iet tajā virzienā. Gadās attīstības periodi, gadās stagnācijas, bet kopumā tieši tā - no atsevišķām nelielām, tālu viena no otras dzīvojošām pirmatnējām kopienām uz aizvien ciešākiem kontaktiem, izdevīgākiem tirdzniecības darījumiem, interesantu jaunumu ātrāku uzzināšanu, patīkamām garšvielām, jauniem ārstniecības preparātiem, jā - diemžēl arī dramatiskiem kariem citu zemju iekarošanai. Bet kopsummā attīstības virziens ir nepārprotami skaidrs.

Tagadējā Eiropas apvienošanās principā turpina to pašu līniju, uz kuras agrāk bija sadrumstalotās Vācijas kņazistu apvienošanās. Tādēļ jo interesantāks liekās jautājums, kādēļ tieši pēdējos desmit gados "globālizācijas pretinieki" kļuvuši tik labi organizēti, tik ļoti nesodāmi pat tad kad izdara kriminālas darbības policijas acu priekšā,

tik ļoti materiāli nodrošināti ka spēj lielu savas dzīves daļu braukāt apkārt pa pasauli, dzīvot normālās viesnīcās un tā joprojām. Man liekas, ka jāuzmanās vairāk ir no aisberga neredzamās daļas - no tiem anonīmajiem spēkiem, kuri organizē, finansē un vada TV rādītos "globālizācijas pretiniekus".

Iznāca tāds ka garš ievads jau minētajai tēmai "Kā ilgstoši saglabāt unikālas nacionālas vērtības, iekļaujoties globālismā". Mēs īstenībā jau sen esam tajā iekļāvušies, un daudzus simtus gadu diezgan sekmīgi saglabājuši savas nacionālās vērtības.

Jārūpējas tikai, lai turpinātu mūsdienu apstākļos tādā pat garā kā vācu, zviedru, krievu un sazini vēl kādos laikos - saglabāt savu pasaules uztveri. Bet tas jau ir cits stāsts, bez tam man jāiet pielikt malku krāsnī, jāpabaro suns un kaķi un jādara vēl citi pus-lauku mājas darbi. Lielāku dzīvnieku par suni gan mums nav, tā kā govs slaukšana atkrīt ;-))

Priecīgus Ziemas Saulgriežus un Ziemassvētkus!

Harijs

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 12/23/01 8:12

Svētki tuvojās, eglīte izrotāta, pēc stundas jābrauc uz lidlauku mātei pakaļ, kas būs pie mums līdz 12. janvārim un nevaru nociesties iesākt kārtot vecos grēkus un piedalīties jaunās diskusijās!

Neesmu paspējis izlasīt visu līdz šodienai rakstīto, bet nevaru nepalikt sāņus, kaut riskēju rakstīt kaut ko, kas jau pateikts ....:

Gundars Kings rakstīja:

< Īstenībā globālizācija vairāk vairo, nevis sašaurina, izvēli. >

globālizācija nevairo izvēli!

globālizācija sākumā marģināli pazemina cenas, tādējādi izspiež no tirgus mazākus ražotājus (to dara ar zemām cenām izmantojot mazas vai nabadzīgas zemes, vai arī uzpērkot mazos konkurentus) - pēc tam ir oligarki - monopolisti!

Beidzamo mēnešu laikā ir bijusi izdevība salīdzināt lielās veikalu "ķēdes" vairākās zemēs - izvēle bēdīga, cenas daudzkārt zemas - jo kvalitāte vāja! Ja grib kaut ko augsti kvalitatīvu, īpašu dizainu, kaut ko skaistu, tad ilgi jāmeklē! Vietējie produkti aizvien biežāk maldina - lieto vecos preču nosaukumus, jo tos nopirka multinacionālais uzņēmums "globālizējot" un lieto uz ārzemēs ražotiem produktiem -precēm! Multinacionālie uzņēmumi to pašu preci pārdod dažādās zemēs zem dažādiem nosaukumiem par dažādām cenām - tā maldinot vietējo patērētāju!

Mēs latvieši patiešām esam viena fantastiska tauta!

Uģis G. Bērziņš, ar skatu uz "vēsu" ostu - minus 12 grādi celsija, zilas debesis un saule spīd.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/23/01 11:16

Harijs rakstīja:

< globālizācija nav nekas jauns. >

Kā parasti, Harija argumenti ir dzelžaini, grūti tur vairs ko iebilst. Tiem, kas tomēr vēl šaubās, gribētos tikai piemetināt, ka sāls ir galvenais globālizācijas liecinieks, un bez šīs starptautiska mēroga preces nevienam nav izdevies mūžu nodzīvot.

Starp globālizācijas pretiniekiem ir arī apmuļķotie. Taču jāpiekrīt Harijam, ka "antiglobālistus" vada pavisam savtīgi nolūki. Pamatā tā ir tirgus sfēru dalīšana negodīgiem līdzekļiem. Iespējams, ka Amerika par trieciena mērķi izvēlēta šī paša iemesla dēļ. Nupat vēl vienu lidmašīnu ceļā no Parīzes uz Florīdu terorists gribējis uzspridzināt ar kurpes papēdī paslēptu lādiņu.

Ausma

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/23/01 11:56

Sveiki!

Man niez pateikt Harijam un visiem, kam tās lietas interesē, ka "globālisms" nav viens un tas pats kas tirdzniecība! Tie no mums kas sevi uzskata par antiglobālistiem nekādā gadījumā nav pret starptautisku tirdzniecību! Nevajag tās lietas vienkāršot līdz izsmieklam. globālisms ir tāds pats internacionālisms, pret kuru Harijs it kā jau esot saņēmis pretpoti - centralizēta impērija, kas iekārtojas uz maksimāla īstermiņa pašlabuma principa, nevis uz tautu pašnoteikšanās principa un ilgtermiņa izdzīvošanas un sadzīvošanas pamata. Ļoti gaidīsim pēc svētkiem Harija pārdomas par to blakus jautājumiņu, kā saglabāt nacionālas vērtības amerikāniskajā globālisma iekārtā. Piekrītu Uģim - Ziemassvētku dāvanu iepirkšanās visos Amerikas lielajos molos ir drausmīga laika nosišana - visās bodēs viss tas pats - visas tie paši apģērbi, visas tās pašas spēļlietas, visas tās pašas modes. Nekā sevišķa, nekā atšķirīga, nekā unikāla, speciāla. Kur te ir tā globālistu lolotā dažādība? Vai ar to vien pietiek, ka Harijs mācēja savu viltīgo papildkartīti smieklīgi lēti iegādāties lai nāktu Sveikā dziedāt slavas dziesmu globālismam?

Juris

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/23/01 1:37

Juris Žagariņš rakstīja:

< Man niez pateikt Harijam un visiem, kam tās lietas interesē, ka "globālisms" nav viens un tas pats kas tirdzniecība! Tie no mums kas sevi uzskata par antiglobālistiem nekādā gadījumā nav pret starptautisku tirdzniecību! >

Nez, kāpēc tad tie labi apmaksātie, ārpus likumiem un noteikumiem nostādītie "antiglobālisti" vienmēr demolē un dedzina tieši veikalus, bankas un jebkuras pa rokai pagadījušās automašīnas - kamēr policisti tā garlaikoti noskatās pa gabalu...

Labi, tātad Tu neesi pret tirdzniecību. Dabisks jautājums - ar ko tad tirgosimies? Visi ar vienādām medus burciņām? Vai tomēr specializēsimies uz to, kas kurā vietā labāk izdodas? Tad jau tā pati globālizācija vien atkal iznāk.

< globālisms ir tāds pats internacionālisms, pret kuru Harijs it kā jau esot saņēmis pretpoti - centralizēta impērija, kas iekārtojas uz maksimāla īstermiņa pašlabuma principa, nevis uz tautu pašnoteikšanās principa un ilgtermiņa izdzīvošanas un sadzīvošanas pamata. >

No komunistiskā internacionālisma un centralizētās impērijas, atvaino, Tu nesaproti pilnīgi neko. Pēc daudzu gadu ilgas sarakstes esmu par to pilnīgi pārliecināts. Nenovēlu nevienam minēto impēriju piedzīvot, kaut gan JŽ nudien būtu pelnījis... Ir taču vēl tagad iespēja braukt uz Ziemeļ-Koreju galu galā.

Par globālizācijas it kā cenšanos pēc "maksimālā īstermiņa pašlabuma principa" - manuprāt, tas ir pilnīgi no gaisa pagrābts apgalvojums. Klasiskais globālisma piemērs - starptautiski finansētā mikroelektronikas rūpniecības attīstība vairākās Āzijas valstīs - nebūtu iespējama bez visai ilga termiņa kapitālieguldījumiem, kuri kaut cik pareizas valsts politikas gadījumā nāk ļoti par labu pašai valstij. Salīdzini ekonomikas un rūpniecības stāvokli Taivanā un kontinentālajā Ķīnā. Katrs, kurš pamēģinājis lietot lēto "lielās Ķīnas" elektroniku, ir izjutis šo bēdīgo starpību ;) Turpretī daudzos it kā amerikāņu "brandu" kompjūteros īstenībā iekša ir Taivanā, Malaizijā un citur Āzijā ražotas, kvalitatīvas detaļas. Atkal globālisms...

< Ļoti gaidīsim pēc svētkiem Harija pārdomas par to blakus jautājumiņu, kā saglabāt nacionālas vērtības amerikāniskajā globālisma iekārtā. >

Ja man izdosies pietiekoši skaidri noformulēt savas domas par šo tēmu, tad uzrakstīšu. Atskaitot vārdu "amerikāniskajā". Globālajā attīstībā ASV ir liela loma, bet viss process kopumā norisinātos arī tad, ja pa Amerikas kontinentu vēl spriņģotu bifeļu bari un asiņainā inku impērija turpinātu krāmēt tempļos milzīgas grēdas no upurēto cilvēku galvaskausiem.

< Piekrītu Uģim - Ziemassvētku dāvanu iepirkšanās visos Amerikas lielajos molos ir drausmīga laika nosišana - visās bodēs viss tas pats . . . Kur te ir tā globālistu lolotā dažādība? >

Nu, ja Tu pats nespēj izmantot globālizācijas priekšrocības un iepirkt dažādas lietas dažādās vietās un valstīs caur Internetu, sēžot savā krēslā komfortablos apstākļos, tad pats vainīgs... Kāda jēga pašam fiziski vazāties uz veikaliem, ja pat vēl skaidri nezini vai tur ir vajadzīgās lietas? Varbūt Tu vienkārši neesi iemācījies, kā izmantot globālizācijas priekšrocības? ;-) ASV dzīvojot, tas nudien ir daudz vienkāršāk nekā šeit Latvijā. Tici vai ne, ASV var atrast milzīgi daudz dažādības, kura tur ieviesusies tieši globālizācijas rezultātā. Bet Tava attieksme man nav nekas īpaši jauns - ir jau nācies vienam otram kolēģim dīķa tajā pusē izstāstīt nelielu lekciju un noturēt praktiskas nodarbības par iepirkšanos Tīklā, pie kam pēc izmēģināšanas un lielajiem sajūsmas brēcieniem nāk kluss jautājums "klau, bet kāpēc Tu to zini, bet es ne"?

Un tieši tur ir viens svarīgs punkts, lielā atšķirība starp mums un vidējo apmierināto rietumu pilsoni: mums tas viss (jaunais) ir šausmīgi interesanti, mēs cenšamies apgūt katru jaunu iespēju. Rietumnieki - neapvainojieties, lūdzu - diezgan daudzi ir tādi kā aprimuši, garlaikoti, apātiski, viņiem neko nevajag, neko jaunu apgūt negribas... Un tā ir viena liela iespēja mums saglabāties tādiem, kādi (pozitīvā nozīmē) esam. Mums ir "lielāks lādiņš" iekšā. Lielāks uzrāviens ;-) Protams, it īpaši jaunajiem. Bet daļa no večiem un vecenēm arī nav vēl norakstāmi ;)))

Harijs

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/23/01 2:47

Sveiki!

Harijam viss Ziemassvētku miers vējā:

< Nez, kāpēc tad tie labi apmaksātie, ārpus likumiem un noteikumiem nostādītie "antiglobālisti" vienmēr demolē un dedzina tieši veikalus, bankas un jebkuras pa rokai pagadījušās automašīnas - kamēr policisti tā garlaikoti noskatās pa gabalu... >

Vispirms, visi antiglobālisti nav teroristi. Un mēs varam, protams, vēsu prātu parunāties par teroristu paņēmieniem un tā tālāk, bet es nedomāju, ka man Tev būs grūti izskaidrot, kāpēc teroristi nespridzina mežus un nededzina bibliotēkas un baznīcas un muzejus un pa rokai pagadījušos zirgu ratus.

< Labi, tātad Tu neesi pret tirdzniecību. Dabisks jautājums - ar ko tad tirgosimies? Visi ar vienādām medus burciņām? Vai tomēr specializēsimies uz to, kas kura vieta labāk izdodas? Tad jau tā pati globālizācija vien atkal iznāk. >

Nešaubos, ka Latvijā medus burciņas ir atrodamas arī pavisam citādākas, nekā Jaunanglijā. Pats gan esmu redzējis Latvijā arī uz mata tādas pašas medusburciņas, kādas var redzēt Stop and Shopā Springfieldā. Nedomāju, ka Latvijai būtu sevišķas problēmas ražot arī kaut ko īpašu, smalku, un daudz garšīgāku, nekā var atrast citur pasaulē. Ar to taču varētu tirgoties, vai ne? Nevis, teiksim, tādu balagānu kā Aldari, bet kaut ko īsti latvisku. Arī, teiksim, celulozi, stiklu, dzelzi.

< No komunistiska internacionālisma un centralizētās impērijas, atvaino, Tu nesaproti pilnīgi neko. >

Atvaino, bet no komunistiskā internacionālisma es saprotu vairāk nekā Tu, kas komunistiskā internacionālisma iekārtā kā mucā audzis un pa spundu barots un nu vairs pēc neatkarīgas Latvijas valsts nespēji saredzēt nekādu īpašu vajadzību.

< Ir taču vēl tagad iespēja braukt uz Ziemeļ-Koreju galu gala. >

Jā. Ir. Un ir taču iespēja arī braukt uz Burkina Faso.

< Par globālizacijas it kā cenšanos pēc "maksimāla īstermiņa pašlabuma principa" - manuprāt, tas ir pilnīgi no gaisa pagrābts apgalvojums. Klasiskais globālisma piemērs - starptautiski finansētā mikroelektronikas rūpniecības attīstība vairākās Āzijas valstīs - nebūtu iespējams bez visai ilga termiņa kapitālieguldījumiem, kuri kaut cik pareizas valsts politikas gadījumā nāk ļoti par labu pašai valstij. >

Jā. Protams, šo ilgtermiņa pārstrukturēšanos noteic nevis pašas valstis vai, Dievs pasarg, to tautas, bet gan internacionāli speciālisti globālās pārstrukturēšanas jautājumos, t.s. SVF konsultanti no mīļās Amerikas. Tās valstis, kas par spīti šiem speciālistiem veidojušas pašas savu attīstības polītiku ir arī pašas savu attīstību panākušas un noturējušas, to starpā arī tā pati Taivana, kā mums nedaudz par to šeit ir stāstījis Ivars Kalviņš, kas arī pārmet Latvijas valdības pārāk iztapīgo pielāgošanos globālisma t.s. "brīvajam tirgum".

Es domāju, ka īpaši pārejas laikos vai grūtos laikos atsevišķām valstīm vajadzēja izteikti nacionālu valdību, kas rūpētos, lai valstij veidotos sava vieta un savs labums globālisma plūsmē.

< Atkal globālisms... >

Jā. Atkal globālisms. Sauc Tu viņu kā gribi. globālisms ir plašs jēdziens. Kā Tu zini, es saprotu tik pat labi kā Tu, ka pasaule top arvien intīmāka un ciešāk kopā saistīta ar sakaru u.c. tehnoloģiju starpniecību. Valsts nozīme sabiedrības sadzīvē izteikti mainās. Daudz kas notiek ļoti sarežģītās kompleksās plūsmēs, un šo plūsmju regulācija prasās pēc starptautiskām institūcijām. Jo nevar vienkārši atmest prasību pēc atbildības un atskaites šajās lietās un sagaidīt, ka atsevišķi cilvēki un atsevišķas tautas darīs tieši tā, kā Tev patīk tikai tāpēc, ka Tu esi ar tiem, kuriem ir tā militārā vara, respektīvi Amerikas pusē.

< Globālajā attīstībā ASV ir liela loma, bet viss process kopuma norisinātos arī tad, ja pa Amerikas kontinentu vēl spriņģotu bifeļu bari un asiņainā inku impērija turpinātu krāmēt tempļos milzīgas grēdas no upurēto cilvēku galvaskausiem. >

Jā. Nebūtu Amerikas būtu šai pasaulē vēl vairāk tādu "neoliberālu", kā Tu, kas prot noslēpt upurēto savējo cilvēku galvaskausus.

Un nemāci man lūdzu iepirkties pa internetu! Varbūt Tu nemaz nezināji - man ir pašam sava bodīte internetā, kur es palīdzu ievandiešiem tirgoties ar Latvijā izdotajām grāmatām.

Iepirkties es māku, bet tā bauda pastaigāties pa bodītēm un lietas pameklēt, kādas tu pats nemaz nezināji, ka tu tās meklē - priekš tam jābrauc uz Bostonu pastaigāties pa Newbury Street vai uz Ņujorku pastaigāties pa etniskajiem kvartāliem. Lielā amerikāņu izmisīgā drūzmēšanās pa moliem Ziemassvētku sezonā ir viena no globālisma neapšaubāmi negatīvām pazīmēm.

Juris

PS Nupat pa Springieldas radio spēlē "Kaladu - kaladu"! Nekāds globālisms! globālisma pretstats!

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/23/01 4:53

<Vispirms, visi antiglobālisti nav teroristi. >

Ā, nu labi, turpmāk ņemsim vērā, ka daži nav ;-)))

< es nedomāju, ka man Tev būtu grūti izskaidrot, kāpēc teroristi nespdridzina mežus un nededzina bibliotēkas un baznīcas un muzejus un pa rokai pagadījušos zirgu ratus. >

Nu tad aiziet, izskaidro lūdzu. Patiešām, nekad nav dzirdēts (par laimi), ka viņi spridzinātu baznīcas - kaut gan tur dažreiz cilvēku ir daudz, publicity nodrošināta un piem. katoļu baznīca ir tipiska transnacionāla globāla struktūra. Protams, būtu žēl, ja kāds spridzinātu tos zirga pajūgus (ormaņu ratus), kuri ik vakarus kursē pa Brodveju Ņujorkā. Bet teroristi laikam ne reizes to nav darījuši. Tiešām interesanti, kāpēc? Vai eksistē kāds "atļauto" vai attiecīgi "aizliegto" mērķu saraksts? Tu kā antiglobālists varbūt varētu izskaidrot.

< Nedomāju, ka Latvijai būtu sevišķas problēmas ražot arī kaut ko īpašu, smalku, un daudz garšīgāku, nekā var atrast citur pasaulē. Ar to taču varētu tirgoties, vai ne? >

Noteikti. Globālā mērogā. Es būtu ļoti priecīgs, ja kaut kas tāds izdotos, kaut gan kādā citā valstī vietējie ražotāji droši vien lamātos par riebīgajiem globālistiem latviešiem ;-)

< Arī, teiksim, celulozi, stiklu, dzelzi. >

Par celulozi neesmu pārliecināts. Tagadējā lielā projekta detaļas, kuras kļuvušas zināmas atklātībā, liek stipri vien padomāt, vai mums tāda celulozes rūpnīca ir vajadzīga.

< Jā. Protams, šo ilgtermiņa pārstrukturēšanos noteic nevis pašas valstis vai, Dievs pasarg, to tautas, bet gan internacionāli speciālisti globālās pārstrukturēšanas jautājumos, t.s. SVF konsultanti no mīļās Amerikas. >

Kompjuteru atmiņu, procesorus un tamlīdzīgas lietas mūsdienu pasaulē var ražot tikai pēc ASV patentu turētāju licenzēm un tehnoloģiskiem "know-how". Pašas valsts vēlēšanās vien tur neko daudz nedod - piem. Krievija ļoti gribētu pati ražot procesorus, bet jau kuro gadu desmitu neizdodas pat nokopēt pietiekoši labi. Protams, ka Āzijā savu valstu iekšpolitiskiem mērķiem droši vien tiek iztēlots, ka viss tiek darīts tikai pašu spēkiem ;-) bet pārāk noticēt tiem stāstiem man neizdodas. Ir taču zināms, kam tās mikroelektronikas rūpnīcas pieder un pēc kādām tehnoloģijām strādā. Valsts gan var radīt priekšnoteikumus, lai starptautiskais kapitāls gribētu izdarīt nopietnas ilgtermiņa investīcijas, un vairākās Āzijas valstīs tas tiešām ir izdarīts. (SVF diktāts? Nezinu, varbūt vienkārši veselais saprāts). Tādēļ tās rūpnīcas ir uzceltas Āzijā, nevis Latinamerikā vai Austrumeiropā. Darba vietas, nodokļu maksājumi, pasaulei vitāli svarīga rūpniecība, kuru rietumvalstis būs spiestas aizstāvēt tāpat kā naftas laukus pret jebkuru agresiju.

< Jā. Atkal globālisms. Sauc Tu viņu kā gribi. globālisms ir plašs jēdziens. Kā Tu zini, es saprotu tik pat labi kā Tu, ka pasaule top arvien intīmāka un ciešāk kopā saistīta ar sakaru u.c. tehnoloģiju starpniecību. Valsts nozīme sabiedrības sadzīvē izteikti mainās. Daudz kas notiek ļoti sarežģītās kompleksās plūsmēs, un šo plūsmju regulācija prasās pēc starptautiskām institūcijām. >

O, bija vērts tiktāl izlasīt. Šai rindkopai es varu pilnīgi piekrist.

< Jo nevar vienkārši atmest prasību pēc atbildības un atskaites šajās lietās un sagaidīt, ka atsevišķi cilvēki un atsevišķas tautas darīs tieši tā, kā Tev patīk tikai tāpēc, ka Tu esi ar tiem, kuriem ir tā militārā vara, repektīvi Amerikas pusē. >

Redzi, Tu nez kāpēc laikam esi pārliecināts, ka globālismu veido ASV pēc savas iegribas. Turpretī man liekas, ka globālisms ir virziens, kurā cilvēce iet jau vismaz kopš Šumeru laikiem un turpinās iet - ar vai bez ASV.

< Un nemāci man lūdzu iepirkties pa internetu! Varbūt Tu nemaz nezināji - man ir pašam sava bodīte internetā, kur es palīdzu ievandiešiem tirgoties ar Latvijā izdotajām grāmatām. >

To zina katrs, kurš ielūkojies Tava www lapa. Mani izbrīnīja Tava vēlme fiziski spraukties iekša pirmssvētku pārpildītajos molos ;-)

< Iepirkties es māku, bet tā bauda pastaigāties pa bodītēm un lietas pameklēt, kādas tu pats nemaz nezināji, ka tu tās meklē - priekš tam jābrauc uz Bostonu pastaigāties pa Newbury Street vai uz Ņujorku pastaigāties pa etniskajiem kvartāliem. >

Jā jā, NY esmu bijis arī tādos. Īstenībā tagad Tu runā pats sev pretī - tikko taču pats rakstīji, ka neesot nekādas dažādības...? Un ka staigāt pa veikaliem esot nepatīkami? ;-) Starp citu, daudzām no tām "etniskajām bodītēm" (vai viņu saimniekiem) ir arī savas WWW lapas. Bet parasti jau vismaz šejienes apstākļos tomēr ir zināms, kas vajadzīgs, un tikai tad nāk pirkšana. Staigājot pa veikaliem bez noteikta mērķa, var iztērēt daudz naudas par - ka vēlāk izrādās - ne visai vajadzīgām lietām... Protams, katrs pats izlemj, kā savus līdzekļus izmantot.

< Lielā amerikāņu izmisīgā drūzmēšanās pa moliem Ziemassvētku sezonā ir viena no globālisma neapšaubāmi negatīvām pazīmēm. >

Paga, bet neviens taču viņus nedzen ar varu taisni molos? :-) Un atkal globālisms vainīgs, gatavais universālais grēkāzis un ļaunuma iemiesojums :-)

< PS Nupat pa Springieldas radio spēlē "Kaladu - kaladu"! Nekāds globālisms! globālisma pretstats! >

Labi vēl, ka neviens nebrēc par latviešu globālo kultūragresiju...

Harijs

From: uldis@parks.lv
Date: 12/23/01 6:06

Juris oponēja Harijam:

Harijs: < No komunistiska internacionālisma un centralizētas impērijas, atvaino, Tu nesaproti pilnīgi neko. >

Juris: <Atvaino, bet no komunistiskā internacionālisma es saprotu vairāk nekā Tu, kas komunistiskā internacionālisma iekārtā kā mucā audzis un pa spundu barots <snip>

Īstenībā šī rindkopa ir spļāviens sejā jebkuram Latvijas latvietim. Nea, Juri, ja Tu kaut ko saprastu no Subj., Tu nebūtu ne Čomskists, ne sarkans profesors. Ja Tu kaut mazliet no Subj. saprastu, Tu būtu Makkartists. Tas ka Tu tāds neesi, pierāda tikai to, ka Tu neko un itin nemaz nesaproti.

Šeit situācijas skaidrojums īstenībā ir vienkārša- mēs Latvijā esam kā vergi senajā Romā, kas to visu ir piedzīvojuši uz savas ādas, Tu, savukārt - kā Indijas sūtnis kurš par situāciju spriež pēc Marka Aurēlija tekstiem. Un principā atzīst sistēmu par pareizu, protams atskaitot dažu atsevišķi ņemtu imperatoru pārmērības. Un atbildot uz jebkuru ideoloģijas kritiku, random veidā citē to pašu Marku Aurēliju..., sorri, Čomski.

IMHO, sarkanās ideoloģijas līdzšinējais sniegums skaidri parāda, ka nav un nevar būt taisnība nekādiem ideologiem, kuri atbalsta kaut 1% no tās ideoloģijas. Kā Tu skatītos uz mani, ja es sāktu sludināt maigu, uzlabotu, vienprocentīgu, cilvēcīgu, no visām nebūšanām atbrīvotu fašismu? Bet, ka tieši to dara Tavs Čomskis, kurš, pēc būtības izmantojot demokrātijas visatļautību, noliedz šo pašu demokrātiju, tikai to Tu neredzi... vai izliecies neredzam.

Juris: <Jo nevar vienkārši atmest prasību pēc atbildības un atskaites šajās lietās un sagaidīt, ka atsevišķi cilvēki un

atsevišķas tautas darīs tieši tā, kā Tev patīk tikai tāpēc, ka Tu esi ar tiem, kuriem ir tā militārā vara, respektīvi Amerikas pusē. >

Ļoti korekts pārmetums Harijam no Amerikas pilsoņa un mācībspēka puses. Bet... OTOH, tas sen vairs neizbrīna, tikai šķebina.

Juris: <Jā. Nebūtu Amerikas būtu šai pasaulē vēl vairāk tādu "neoliberālu", kā Tu, kas prot noslēpt upurēto savējo cilvēku galvaskausus. >

?????????????????????????????????????????????????

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis, Marka Aurēlija fans

From: zagarins@stcc.mass.edu
Date: 12/23/01 7:31

Sveiki!

Uldis izmisīgi aizstāv Subj: Seno paziņu globālismu:

< Nea, Juri, ja Tu kaut ko saprastu no Subj., Tu nebūtu ne Čomskists, ne sarkans profesors. Ja Tu kaut mazliet no Subj. saprastu, Tu būtu Makkartists. >

Ja tu kaut ko no Subj. saprastu, Uldi, Tu būtu cilvēks.

Juris

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/23/01 7:50

Harijs:

< . . . liela atšķirība starp mums un vidējo apmierināto rietumu pilsoni: mums tas viss (jaunais) ir šausmīgi interesanti, mēs cenšamies apgūt katru jaunu iespēju. Rietumnieki - neapvainojieties, lūdzu - diezgan daudzi ir tādi kā aprimuši, garlaikoti, apātiski, viņiem neko nevajag, neko jaunu apgūt negribas... Un tā ir viena liela iespēja mums saglabāties tādiem, kādi (pozitīvā nozīmē) esam. Mums ir "lielāks lādiņš" iekšā. Lielāks uzrāviens ;-) Protams, it īpaši jaunajiem. Bet daļa no večiem un vecenēm arī nav vēl norakstāmi ;))) >

Lai tā būtu! Par tautiešiem ar lielāku uzrāvienu var tik priecāties. Letiņu trimdinieki kad iebrauca svešās zemēs arī bieži izcēlās ar to, ka viņi centās vairāk, meklēja savu nišu, labākus darbus un nozīmīgi daudzi izskoloja savus bērnus augstskolās, pat dažus par profesoriem. :) [Varu iedomāties kāds rietumletiņš izmaina dažus vārdiņus "Iekšletiņi - neapvainojieties...diezgan daudzi ir tādi kā aprimuši, garlaikoti, apātiski...neko jaunu apgūt negribas.."]

Taču vienalga, to var atzīst no vairākiem viedokļiem, ka latvieši var saglabāt savu identitāti, ja tie izgudro kā sekmīgi piedalīties jaunā pasaulē, ja atrod savu nišu, spēj pārdot to augstvērtīgo medu vai citu speciāla pasūtinājuma kvalitātes (custom made) - protams izmantojot datortehnoloģiju lai izveidotu un analizētu tirgus apstākļus.

Šķiet jātiek vaļā no vienas vecmodīgas paradigmas, tā, it kā tehnoloģijai un dabai jābūt pretējiem. Īstenībā nav jāizvēlas starp ludītiem un tehnokrātiem, bet ir jāatrod kā Latvijas apstākļos TEČNOLOĢIJA UN DABA VAR BŪT JAUNĀ SIMBIOZĒ.

Tas nozīmē būt par maksimāli iespējami brīvu informācijas izmaiņu un sadarbošanos tās izvērtējumā un pielietošanā. Protams, ka arī ārpus valsts robežām. Taču paturot prātā, ka šī informācija arī pielietojama paša vajadzībām, paplašināt savas identitātes iespējas, nevis sašaurināt.

Ja "globālizēšana" (to te lieto dažādi) ir makdonaldizēšana, vienmuļas un nekvalitatīvas malu internacionālās preces, zombijveida mehanizācija - tad pret to atradīs cīņa biedrus pa visu pasauli...piemēram jebkuŗā universitātē. Tie kas to vēlas par katru cenu būs suburbieši vai Johnny Six-pack (vienalga kā viņus izlamāt) starp kuŗiem droši vien daudzi sveikotāji sevi garīgi neierindo.

Starp tiem kas kritizē sliktos aspektus no rietumiem un ASV īpaši varēs atrast plašu atbalstu arī parastā ASV publikā, piemēram par pašreizējo ārstniecības/ tiesā sūdzēšanas/ apdrošināšanas ciklu. It kā 1985. g. ASV ārsti esot iemaksājuši pāri pa trīs biljons dolāru (vienu desmito daļu no peļņām) apdrošināšanai. Tieša seka esot, ka ārsti dara visādas nevajadzīgas analīzes un procedūras (piemēram 1/4 no dzemdībām esot cezāra griezuma) jo ārsts dara visu lai sevi nosargātu no izpostošas sūdzību tiesu lēmuma.

Un tādi piemēri ir daudzi kas par modeļiem Latvijai neder un nav piemēroti.

Modelis globālismam (internacionālismam) ir internets un saprast kā tas darbojas nav tikai uzzināt atsevišķu kibertautu vai valšķu īpašības, bet saprast kādi iekārtojumi un kā savienoti.

Paņēmu rokās Peter Ludlow rediģēto, - Crypto Anarchy, Cyberstates, and Pirate Utopias - (Cambridge: MIT Press, 2001). Neesmu vēl izlasījusi bet skatos, ka tur ierakstījuši vai gaŗumā citēti visādi: viens Haakon no pieciem kas izveidoja LambdaMOO, John Barlow - kovboys, dzejnieks Grateful Dead mūzikas grupai un līdzveidotājs Electronic Frontier Foundation, Wired žurnāla redaktors David Bennahum, Hakim Bey subundergrounders rakstījis visu ko sākot ar neopagānismu līdz pērtiķu estētikas, dažādi datorprofesori kā Dorothy Dennings, dažādi tiesas profesori, kriptoloģijas speciālisti, abi Cyphyerpunks dibinātāji, kāds franču valodas profesors, nu un tā visai dažādīgas aizmugures cilvēki kurjiem kopējs tikai tas, ka kautkādā veidā tiem ir kas īpaši interesants ko teikt par internetu...

Nu internets taču satur netikvien visādus tipus, bet arī izveido virtuālas valstis un valstiņas. Kur tā robežas neviens īsti nezin, tas aug un mainās katru brīdi. Tam nav plāns/ blueprint bet to veido neskaitāmi daudzie jūzeri un tehniķi, bieži anonīmi, ar sarežģītām kustīgām attiecībām. Varētu teikt ir arī sava virtuālā daba vai ekosistēma kuŗā arī veidojas tāda kā svešā (alien) apziņa no visām softa radību īpašībām. Un kā atsevišķās daļas viens ar otru attiecas nevar īsti paredzēt.

Kāds labāks piemērs un modelis starptautiskam? (Baidos lietot vārdu "globālisms," nezinot kas tas ir. Un arī nezinu kā/vai latviski nosaukt internetu, jo kad pacēla par tīklu, tīmekli utt., speciālisti parādījās nez no kurienes lai teiktu, ka neesot pareizi.)

aija

From: pooh@parks.lv
Date: 12/24/01 4:59

Sveiki!

Ek, iespraudīšu kādu vārdu arī no Pūka sapratnes par globālismu. Bet pirmāk Aijai gribu pateikt, ka šai pusē.. KODIENS.. nozīmē, PIEMESTIES, kas savukārt nozīmē TĀ KĀRTĪGI ATZĪMĒT, kas ir nesamērīga alkohola uzņemšana ar kārtīgu abstinenci pēcāk :O)

Tātad kā es saprotu globālismu. Līdz šim cik necik sakarīgās un demokrātiskās valstīs bija kāds, kas izgudro kādu mantu (turpmāk X) un bija kāds, kas X izgatavo un bija kāds kas šo X pārdod. Protams pa vidu starp X ražotāju un pārdevēju ir arī vairumtirdzniecības bāzes. Par visu šo bija jāsamaksā valstij nodoklis. Bez tam vēl daļa peļņas tika ziedots labdarībai. Gan valsts gan NVO (NGOs) tad par saņemtiem līdzekļiem nodrošināja sabiedriskās vajadzības tai skaitā arī bezdarbnieku apmācīšanu, uzturēšanu un darbā iekārtošanu. Nodokļi ir diferencēti un tas, kurš piesaista ievērojamu skaitu darbaspēka un gūst ievērojamu peļņu maksā ievērojamus % valstij, jo lielāka peļņa, jo lielāki procenti. Dažās valstīs pat labdarības daļu samaksā valstij, kura tālāk novada caur fondiem naudiņu NVO un tā tālāk tajās jomās, kuras sabiedrībai ir tobrīd aktuālākās.

Valsts savukārt regulēja tirgu cik tas bija nepieciešams savu iekšējo tirgotāju, ražotāju un izgudrotāju vitālās interesēs. Lai viss tas tā skaisti darbotos arī starpvalstu līmenī, tika slēgti līgumi, kuri tad arī regulēja starpvalstu tirgošanos.

Kas tad izraisīja tieksmi globālizēties?

Lielākie lieltirgotāji izveidoja darījumu biržas, kur tad notika vairāksolīšanas par dažādām precēm un tādejādi pieauga vienu lieltirgotāju peļņa, bet saruka citu. Lieltirgotāji nolēma, ka nacionālā tirgus sistēma ir netaisnīga pret viņiem, jo gūstot lielāku peļņu ir arvien lielāki % jāatdod valstij, kura to viņuprāt izdala sliņķiem. Ap to laiku tirgošanā tika iesaistīts interneta tīkls. Tagad sākās tas ko es dēvēju par 3 reizes viens principu, jeb naudas taisīšanu. Te nu sākas veids, nepaaugstinot ražošanas apjomus gūt arvien lielāku peļņu. Respektīvi, viens X lietu izgudroja, kāds cits šo X lietu izgatavoja, tālāk grupa lieltirgotāju šo X lietu trīs reizes pārdeva šurpu turpu savā vidē un tad atdeva pārdevējam, kurš tad X lietu pārdeva. Bet par cik lieltirgotāju grupējums bija ar X N tas manipulācijas, tad viņš uzskatīja, ka viņam pienākas arī trīskārša peļņa, nevis tikai kāds procentiņš no X preces apgrozījuma. Naudas taisīšanas mašīna bija sākusi savu darbību. Preču ražošanas apjoms arvien sāka atpalikt no naudas un vērtspapīru vērtības.

Līdztekus lielās nu jau internacionālās kompānijas savās rokās pamazām pārņēma arī ražošanu. Tagad šiem interiem valstu nacionālā ekonomika bija pilnīgi lieka, jo nemitīgi sekoja peļņas pieaugumam un prasīja arvien pieaugošajai peļņai atbilstoši pieaugošus nodokļu %. Bez tam nacionālās intereses nesaskanēja itin bieži ar interu interesēm.

To visu jau iepriekš bija paredzējušas gudrās galvas, kuras uzsāka liberāla brīvā tirgus ieviešanu. Iesākumā tika panāktas valstu nodokļu politikas izmaiņas un saruka to iespējas atbalstīt sociālās programmas, labdarība pārvērtās reklāmas kampaņās. Starpvalstu līmenī tika panākta vienošanās neaizsargāt savu tirgu, bet šo aizsardzību uzticēt pārnacionāliem veidojumiem. Tie savukārt, lai samazinātu ražošanas izdevumus uzsāka vienu un to pašu preču ražošanu pa visu pasauli un ieviesa vienotu standartu, kuram arvien grūtāk bija pielīdzināties sistēmā neietilpstošajiem uzņēmumiem. Sevišķi sāpīgi visas šīs pārmaiņas izjuta tās valstis, kurām bija ievērojamas dabas bagātības un nabadzības dēļ sevišķi zems atalgojums strādniekiem. Lai izlīdzinātu to finansu burbuli, kurš bija radies 3 reiz 1, naudas taisīšanas rezultātā, uz šīm valstīm tika izdarīts arvien lielāks spiediens un jebkura vēlme patstāvīgi uzsākt veidot savu ekonomiku un izmantojot savus pārākos resursus ienākt tirgū tika brutāli ar militāru spēku apspiestas, kas savukārt izsauca visai naidīgu pretreakciju, tā saukto terorismu.

Šajā vietā mēs tad arī atrodamies.

Tālākattīstībai ir vairāki scenāriji. Interiem globālistiem vēlamais būs apmēram tāds. Cilvēki uz zemes arvien vairāk tiks iedalīti darbīgajos un sliņķos. Tie kuri tiks izgrūsti no ražošanas aprites un paliks par mūžīgajiem bezdarbniekiem, jo trūks pārkvalifikācijas iespēju un vienlaikus samazinoties arī līdzekļiem medicīnas aprūpei samazināsies arī šīs kategorijas dzīves ilgums. Vēl viens mehānisms, lai nodrošinātu kārtību un iegūtu arī vēl papildus peļņu ir narkotikas. Pēc zināma laika arvien vairākās valstīs notiks to legalizācija. Novārtā netiek atstāts arī lētais spirts, kas pagaidām tiek izmantots sliņķu eitanāzijai. Bez tam tiks ieviesta totāla elektroniskā ļautiņu uzskaite. Kā pašlaik Anglijā Šervudas meža tuvumā ar šļirces palīdzību kaķiem zem ādas tiek ievadīts mikroskopisks sensors, tā tādu izlietos arī cilvēkiem. Lai cilvēki pierastu pie šādas lietas nepieciešamības notiek terorisma eskalācija. Mietpilsonim patērētājam kamēr tas būs darbīgo kategorijā nekas nedraud. Atkritīs arī vajadzība pēc skaidrās naudas un arī bankas kartēm. Iepērkoties katrs pircējs tiks fiksēts un fiksētas arī preces, kuras tas iegādājas un no rēķina atskaitīta zināma summa. Jebkuras nelegālas darbības varēs atklāt ātri un operatīvi. Sliņķi tiks noturēti ierobežotās vietās, no kurām bez sensora tie izkļūt nevarēs, bet ar sensoru nevarēs veikt nelegālas darbības. Lai nerastos pārlieka spriedze to visu nogludinās alkohols un narkotikas. Globālajām kompānijām un tās elitei būs vienreizēja iespēja dzīvot pilnīgā komunismā.

Otrs scenārijs ir, kad valstīm ar pārākiem resursiem tomēr izdosies vienoties par kopdarbību un izmainīt šo sistēmu. Turpinot tālāk kapitālisma attīstību bāzējoties uz industriālo virzību un jaunajām tehnoloģijām, kas nodrošinās katra valstu vai valstu savienības pilsoņa dzīves un darbības iespējas, nedalot sliņķos un darbīgajos.

Tiks saglabāta gan preču daudzveidība, gan nacionālās īpatnības. Tai skaitā tiks veicinātas labākas sekmes lauksaimniecībā vienai tautai, bet otrai labākas sekmes smagajā rūpniecībā.

Bet domāju, kamēr cilvēki izšķirsies par kuru ceļu ejams, līs vēl ne mazums asiņu. Un grūti saskatīt iznākumu, jo tas var būt neizdevīgs vienlīdz globālistiem tā antiglobālistiem.

Tā nu visai primitīvos vārdos man sanāca. Protams antiglobālistu veikalu grautiņi, kas līdzinās 1905. gada notikumiem droši vien tiek sponsorēta no globālistu naudas, lai radītu vairuma antipātijas pret antiglobālismu kā tādu. kaut kas līdzīgs notiek arī zaļo kustībā. Tāpat darbojas arī nacionālo kustību apslāpēšanu. Tiek sponsorēti provokatori, lai novestu labas lietas līdz absurdam un izsmieklam.

Pagaidām globālistiem šī taktika veiksmīgi sekmējas. Visam tam blakus ir alkohols un narkotikas. Tieši šī iemesla dēļ kustības, kurām ir no apreibinātājvielām brīva dzīvesveida pamats netiek īpaši ieredzēta un tāpat tiek veiktas provokācijas, kā Latvijas gadījumā piemēram Silaroze. Es nosliecos domāt, ka Garda ir nacionālistu Silaroze.

Es tomēr uz visu to lietu skatos gluži cerīgi, jo sabiedrības doma vismaz pagaidām nav globālistu pusē. bet nupat būs jāiztur vēl viens pārbaudījums ar naudu, kuru piedāvās apmaiņai pret brīvību. Un to nu būs izturēt visgrūtāk.

Pūks

From: liepag@idirect.com
Date: 12/24/01 8:26

Demokrātija, ar visiem trūkumiem, man liekas labākais veids kā izšķirt jautājumus. No Rietumu viedokļa skatoties, demokrātija var gan apdraudēt ES un Ziemeļamerikas cilvēku grūti iegūtās tiesības. Ja visi tie cilvēku miljoni Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā gribētu ievest tādu kārtību, pie kādas viņi ir pieraduši, viņi varētu pārbalsot tā sauktos Rietumus, jo viņu ir tik daudz.

Atkāpsimies no Latvijas un paskatīsimies uz Afganistānu. Tā būs neitrāla teritorija. Tur vairums vīriešu staigā apkārt bruņojušies, ar šauteni plecā. Tagad nāks gudrie no Rietumiem un teiks, ka ieroči jānoliek. Viņi pretosies, jo uzskata, ka šautene plecā viņiem ir izdzīvošanas jautājums. Vai no mūsu viedokļa skatoties ir kādas šaubas, ka ieroči būs kaut kad jānoliek? Jautājums tikai vai un kad viņi būs gatavi atļaut, lai iestājas miers.

Novēlu priecīgus svētkus.

Anita.

From: baltais@zvirbulis.org
Date: 12/24/01 9:00

Latviešu valoda cilvēktiesību vārdā nepārtraukti tiek motivēta piekāpties, jo citādi netiks atvērtas kaut kādas tur ES sadaļas. Latvija ir latviešu zeme un tādai tai arī būtu jāpaliek. Bet nu jau tas tā vairs nav. Kad atguvām neatkarību te daudzi cerēja, ka rietumi nāks talkā iegūt pilnīgu neatkarību un atgriezt krieviski runājošos viņu mītnes zemēs. Bet tā nenotika, gluži otrādi, latviešiem arvien liek piekāpties par sliktu savai valodai un dot pilsonības iebrucējiem un viņu pēctečiem. Tas liekas netaisnīgi un par cik tas tiek darīts demokrātijas vārdā, tad šī demokrātija arī šķiet netaisnīga. Par šiem 10 gadiem latvietībai nodarīts vairāk posta nekā pa visiem Padomijas valdīšanas gadiem. Un tā turpinoties mēs kļūsim eksotika. Kā te Uldis stāstīja tāds savdabīgs hobijs, kuru varēs atļauties tikai par naudu netraucējot citiem.

Amerikas iedzīvotājiem arī savulaik Britānijas impērija centās pierādīt, ka "jānoliek ieroči un jābūt gataviem atļaut, lai iestājas miers". Bet uzvarēja amerikāņi. Tagad vēsture atkārtojas. Nez kā būtu bijis, ja toreiz senāk amerikāņus Anglija būtu pieveikusi. Domāju, ka valstīm jāļauj pašām attīstīties tā kā tās to vēlas.

Runājot par sievietēm Afganistāna, kuras spiestas bija nēsāt dīvaino apģērba gabalu (čadru), par rietumu sieviešu apģērbu arī varētu teikt, ka izpatīkot vīriešiem sievietes spiestas ģērbties kliedzoši.

Tas, ka afgāņu vīrieši Afganistānā nēsā ieročus mani noteikti netraucē, tāpat kā tas, ka ASV ne visi vīrieši nēsā ieročus. Tāpat mani netraucē visādas īpatnības, kuras notiek arī citās valstīs.

Pūks

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/24/01 9:51

Pūks jau daļēji pauda arī manas domas. Redz kā ir, Anita, Rietumos dzīvojot, arī domāšana rietumnieciska - bail vienīgi no tā, ka cilvēku miljoni var pārbalsot citus cilvēku miljonus. Vajag tomēr mēģināt iejusties arī miniatūras valstiņas ādā - kā Latvijā, piemēram. Ja mēs nebūtu spirinājušies pretī, jau sen būtu pārbalsoti - gan NVS jau būtu iestājušies, gan krievu valodu par valsts valodu noteikuši, gan Saeimu vēlētu pēc tautību principa - cik % krievu valstī, tik arī jābūt parlamentā, utt.

Nu bet tik šausmīgi gribas iestāties NATO un ES, ka ar mieru norīt ne vienu vien krupi. Bet kad tā labi apdomā, tie gudrie no Rietumiem nemaz tik gudri nav bijuši - problēmas no nekontrolētā iebraucēju skaita viņiem vēl tikai sākas. Un, kas ir bīstams zilonim, pelei var būt nāvējošs. Diezin, vai latvieši būs ar mieru, ka viņus pamazām izspiedīs no savas mājvietas, liekot nekontrolēti tajā justies jebkuram iebraucējam. Putins ir gudrāks - Krievija jau tagad gatavo likumu par imigrantiem - arī etniskie krievi vairs nevarēs vis iebraukt un apmesties Krievijā, kur gribēs - nē, tikai tur, kur viņiem ļaus. Kā Putina kungs teica - kas gribēja atgriezties, tie jau ir atgriezušies, pret pārējiem iebraucējiem likumi būs vienādi visiem. Bet tā kā Putins ir tikpat gudrs, cik bezkaunīgs, tad Baltijā gan viņš saviem tautiešiem pieprasa tiesības vēl lielākas nekā pamatiedzīvotājiem.

Taču, kaut suņi rej, karavāna iet tālāk. Var arī tā - cilvēks domā, bet Dievs dara. Globālismam nav jātic, globālisms ir, gribam to vai negribam. Tā ir loģiska pasaules attīstība, kuru apturēt varbūt varētu vienīgi labprātīga ielīšana atpakaļ alās, bet diezin vai mēs tam būtu ar mieru.

No vēja taču mēs sargājamies, ceļot mājas, pret salu - kurinot uguni. Kad līst, uzslejam lietussargus. Tas pats ar globālismu - jāceļ vairogs pret tādām parādībām, kuras mums kaut kādā veidā var nodarīt pāri. Un papilnam jāizmanto derīgās. Cīnīties šodien pret globālismu ir tas pats, kas viduslaikos dedzināt zinātniekus uz sārta.

Ausma

zagarins@stcc.mass.edu

Cīnīties šodien pret globālismu ir tas pats, kas viduslaikos pēc kristībām mazgāties Daugavā.

Juris

hbush@apollo.lv

Tātad pilnīgi bezjēdzīgs pasākums ;-) Ja neskaita, protams, zinamu labumu, ko vispār dod mazgāšanās higienas apsvērumu dēļ.