Re: Ziemassvētku vecītis
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 12:13
Sveiki!
Nupat mājaslapā <Kas jauns Latvijā?> saliku Gundara rakstu, "Ziemassvētku vecītis nāk ar dāvanām un nedrošību".
Gundars mudina iestāties ES, jo
<Tur ir atrodami nākošie lielie iekšzemes tirgi, gan precēm, gan pakalpojumiem. Ražot tikai īsti vietējam tirgum kļūs neizdevīgi un nedroši.>Gundars raksta, ka salīdzinoši augstās algas ārzemēs rod nepieciešamību Latvijas uzņēmējiem meklēt partnerus un sabiedrotos ārzemēs, un Džona Meinarda Keinsa mācība par valsts lomu veicot mākslīgi palielinātus iepirkumus, ieguldījumus, pasūtījumus un pabalstus uz Latviju neattiecoties, jo Latvijas rūpniecības attīstību nebremzējot nepietiekams vietējo pieprasījums bet gan "nepietiekama eksporta iespēju izmantošana". Latvijai esot jāskatās uz Amerikas slaveno Silikonieleju pēc parauga, un tikai tad Latvijas pilsētās nākotnē veidošoties plaša saimniecības bāze.
Gundars raksta: <Amerik
ā un ES lielajās valstīs varam sagaidīt pastiprinātus meklējumus samazināt izmaksas rūpniecībā gan ar lētākiem materiālu un detaļu pirkumiem, gan ar augstāku ražību. Turpretīm iekšējā tirdzniecībā varam sagaidīt jaunu lētāku preču importu. Manuprāt, šie divi pārmaiņu viļņi agrāk vai velāk novedīs pie importa ierobežojumiem Amerikā un ES. Tapēc Baltijas valstīm ir svarīgi iekļūt ES iekšējā tirgū un veidot savu saimniecisko attīstību zem ES lielvalstu lietussarga. >Es jau arī domāju, ka Latvijai ir svarīgi stāties iekšā ES. Bet es visu laiku nēsmu varējis saprast kāpēc Latvijai jāstājas iekšā ES plikai un nabadzīgai? Vai tas nav kauns, ka visus 13 neatkarības gadus Latvija nav vīžājusi izmantot savu "pārejas laiku" lai attīstītu kaut kādu ražotni, un vēl arvien tik vien dzirdam kā runas par to, ka tas varēšot notikt tikai pēc tam, kad pāreja jau būs veikta? KAs tas par dīvainu attīstības modeli? No vienas puses, Latvijai neatmaksājas neko ražot, jo visu var dabūt lētāk no ārzemēm. No otras puses, Latvijai, pateicoties tās salīdzinoši zemām algām, eventuēli būšot cerība attīstīt ražotni zem ES lielvalstu lietussarga?
Pašās beigās Gundars raksta ieteikumu latviešiem Latvijā:
<Latviešiem Latvijā es ieteicu daudz nerēķināties ar to, ka viņiem var dot valdība. Es vēlos, lai īpaši viņu jaunieši iegūst sev iespējami labāko izglītību un pieredzi nozarēs ar augošu pieprasījumu. Ja šo iespēju Latvijā vēl nav, šie jaunieši var sekot kaut vai tunīziešu paraugam. Tunīzieši savu labāko pieredzi un pat savu sākuma kapitālu iegūst Francijā un ci*uir ES. Pēc tam viņi atgriežas dzimtenē un sniedz nozīmīgu devumu savas tautas un valsts izaugsmē. Ar izglītību un pieredzi viņi var droši ieiet arī vēl neskaidrā nākotnē.>
Zini, es personīgi zinu dažu labu inteliģentu latviešu jaunieti, kas pēc tunīzieši parauga labprāt atgrieztos dzimtenē tikai tādā gadījumā, ja viņš savas izcelsmes dēļ Amerikā justos bišķi neērti.
<Tagad ir laiks plānot šim gadam un tālākiem sasniegumiem! >
Ko? Plānot? Valstij? Kaut kāds Padomijas recidivisms vai?
Juris
From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/03 12:36
Paldies, Juri, par majas lapa ielikto un par komentaru. Man ir noderigi visi komentari!
Tos vera nemot, es rakstu papildinasu velak, pirms publikacijas. Saja gadijuma velos pieminet apaksvelas fabriku "'Lauma" Liepaja, kas varonigi un sekmigi cinas par savu tirgus vietu gan Austrumos, gan Rietumos. Saja loti grutaja sacensiba lieli nopelni prasmigai vadibai un darbiniekiem. Nozimigi, ka Rietumu pirceji "Laumai" nepielauj pacelt cenas.
Man labak izskatas visa biomed. nozare. Saja noazre var stradat gan augsti, gan ari mazak izglitoti darbinieki; tas butu Latvijai izdevigi, jo problema ir atrast darbus visiem. Ka man raksta sveikotajs Ivars Kalvins, te izredzes ir loti, loti labas, bet visvairak lietas kave valdiba. Saja nozare, Kalvins saka, valdibai tiek samakasats 3 reiz vairak nodoklus par tas ieguldijumu un atbalstu Latvijai loti piemerota lauka. Varu spriest, ka lidz sim gan lielaki petniecibas pasutijumi, gan atbalsts ir sanemti no ES puses.
Visu labako,
Gundars
From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 5/13/03 12:44
Sveiki!
Juris Žagariņš rakstīja:
<Es jau arī domāju, ka Latvijai ir svarīgi stāties iekšā ES. Bet es visu laiku nēsmu varējis saprast kāpēc Latvijai jāstājas iekšā ES plikai un nabadzīgai? Vai tas nav kauns, ka visus 13 neatkarības gadus Latvija nav vīžājusi izmantot savu "pārejas laiku" lai attīstītu kaut kādu ražotni, un vēl arvien tik vien dzirdam kā runas par to, ka tas varēšot notikt tikai pēc tam, kad pāreja jau būs veikta? KAs tas par dīvainu attīstības modeli?>Vai Tu nevarētu izteikties mazliet precīzāk, par kādām ražotnēm ir runa? Citādi iznāk, ka Latvija vispār neko neražo. Piemēram, reklāmas aģentūra, kurā strādāju, McCann-Erickson Riga, apkalpo šādus uzņēmumus:
Taisnība, ka gandrīz visu šo uzņēmumu pamatā ir ārzemju kapitāls, tāpat tie, izņemot "Laumu", ir pārtikas ražotāji. Tomēr tie ir
ražošanas uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, to taču Tu nenoliegsi?Vai varbūt es kaut ko esmu pavisam greizi sapratis?
Vents
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 12:45
Sveiki!
Gundars par biomed nozari zina stātīt tā:
< Ka man raksta sveikotajs Ivars Kalvins, te izredzes ir loti, loti labas, bet visvairak lietas kave valdiba. Saja [biomed] nozare, Kalvins saka, valdibai tiek samakasats 3 reiz vairak nodoklus par tas ieguldijumu un atbalstu Latvijai loti piemerota lauka.>
Ar vārdu sakot, LR valdība ir atmetusi Džāna Meinarda Keinsa mācību par valsts lomu veicot mākslīgi palielinātus iepirkumus, ieguldījumus, pasūtījumus un pabalstus. Tā vietā, ka mudini LR valdībai neņemt vērā Keinsa mācību, vai pareizāk nebūtu to mudināt tomēr ņemt vērā Keinsa mācību?
< Varu spriest, ka lidz sim gan lielaki petniecibas pasutijumi, gan atbalsts ir sanemti no ES puses.>
Acīmredzot, ES ekonomisti nav vis atmetuši Keinsa mācību.
Juris
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 12:52
Sveiki!
Vents Zvaigzne uzrunāja mani tā:
< Tomēr tie ir ražošanas uzņēmumi, kas darbojas Latvijā, to taču Tu nenoliegsi?>Nē, nenoliegšu. Bet par salīdzinājumiem ar Silikonieleju mēs nevaram šeit runāt. Un tās ir blēņas stāstīt, ka globālā saimniecībā konkurētspējīga ražotne jebkurā valstī varētu attīstīties bez valsts valdības iejaukšanās.
Juris
PS Gundaram:
Pasaki lūdzu Kalviņa kungam ka mums te Sveikā dikti iztrūkst viņa līdzdalība, gan ekonomikas jautājumos gan homofobijas jautājumos gan luterticības jautājumos.
Juris
From: alex@chas-daily.com
Date: 5/13/03 1:23
Sveiki,
piekritu Ventam viņā ironijā.
Kad sākas raudāšana par itkā rūpniecības izmiršanu Latvijā, man ir gatava atbilde: "ej tu ziņi kur... uz Sauriešiem".
Tur, mazajā ciematiņā pie Rīgas apvedceļa (Ērgļu virziens) ražošanas kapitāla koncentrācija uz zemes kvadratmetru ir, domāju, visaugstākāja valstī: Knauf (ļoti liela rupnīca), Ranilla (arī), Volvo servisa centrs (galvenais visā Baltijā) un vel vismaz 10 "brendus". Un, pa ceļam uz turieni no Rīgas -- vēl kadus 10 videjas vai lielas ražotnes, starp tām -- "Jauda" (gandrīz kā "hi-teč": elektriska armatūra, kura parsvāra nāk uz ārtirgu) un Biolar (vitamīni un farmaceitika).
Tiem, kam patīk raudašana "sarkandirektoriska" stiļā, īsa ekskursija uz to pusi var palīdzēt izārstēties no melanholijas.
Un arī ir vērts apmēklēt, piemerām, Olaini, Orgi, Valmieru, un pat tepat Rīgā -- bij. A.Popova rūpnīcu Imantā un arī bij. Mūzīkas instrumentu fabriku Ķengaragā.
Alex,
inžeņieris pēc izglītības.
From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/03 1:26
Velreiz labrit, Juri!
Ja Tu uzmanigi parlasisi manu uzmetumu, Tu ieverosi, ka galvena problema ar kensisko piēju ir ta, ka maksligi pacelti pateretaju ienakumi vel nevar izveidot mazu tirgu. Ievero, ka Venta pieminetas firmas ir no lielakam sava nozare, un neklus seviski lielakas ar mazliet paplasinatu ieksejo tirgu. Cik "Laimas" sokolades konfektes apedis sie pateretaji, cik vairak izdzers "Aldara" alu, cik vairak valkas "Laumas" apaksvelu? Pieprasijums Latvijas razojumiem jamekle tur, kur vins jau ir, bez kadiem kensiskiem (starp citu, no kurienes nak jociga doma Kensu rakstit ka Keinsu, ipasi ja vina vardu ta neizruna?) deficitiem. Pieprasijums "Laumas" razojumiem ir tapec, ka tur ir raditas jaunas modes preces, kas ir ipasi pieskanotas pirceju augumiem un vajadzibam, bet zemas cenas joproja ir izkirosi svarigas.
Nemot visu so vera, Kalvina OSI grupas sasniegums ir strategiski svarigs. Tagad ar vinu strada 80 darbinieku, gandriz visi tikai ar Rietumu pasutijumiem. Tads apjoms iecel Latviju, ja ne silta saulite, tad vismaz saules gaisma. Uz so sakaru un saistibu pamata veidojas jauni, un tie bus nozimigi, lai varetu attistit farmaceitisko rupniecibu gan ieksejam, gan arejam tirgum.
Visu labako,
Gundars
From: alex@chas-daily.com
Date: 5/13/03 1:28
Ziņi, komandante, tici man, kā cilvēkam, kurš pats divas ekonomiskas sistēmas jau pārdzīvoja veiksmīgi: jo mazāk ir valsts piedalīšana kādā lietā, jo straujāk un veiksmīgāk lieta tiek pabeigta.
Alex
From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/03 1:45
Juris: < Bet par sal
īdzinājumiem ar Silikonieleju mēs nevaram šeit runāt. Un tās ir blēņas stāstīt, ka globālā saimniecībā konkurētspējīga ražotne jebkurā valstī varētu attīstīties bez valsts valdības iejaukšanās.>Tev, Juri, saja gadijuma ir taisniba. Valdibas iejauksanas bus, un biomed nozare valdibai maksas vek vairak. Es negaidu, ka valdiba rupesies par svarigo nozaru attistibu, jo tur vel joprojam doma par lielu mezu cirsanu, lieliem skursteniem un varenu papira razosanu (var jau gadities, ka birokratijas papira paterins bus tik liels, ka nosegs pat paplasinatu papira rupniecibu!). Te runajam patr zinamu preci, ko nav gruti pardot, bet spiediens uz zemajam cenam bus spiediens uz letakiem kokiem un mazaku
darbinieku skaitu, kaut vai mezu izcirsana.Kad Tu man piemini Silikonieleju, man nak atmina spara pilna gaisotne 1950. gados vel jaunaja "Hewlett & Packard". Tur valdibas atbalstu ne gaidija, ne sanema -- tie pasutijumi naca velak. Svarigas bija ciesas saites ar Stanforda U. un citam firmam. "H&P" meitenes nestradaja pie lentas, bet patstavigi un loti atbildigi buveja instrumentus, tikai pa reizei atlaujoties iekniebt dibena kadam no Stanforda U. MBA interniem.
Es neteicu, ka Latvija viena pasa, pat Rugas-Jelgavas rajona, var izveidoties veselas jaunas nozares. Nav jaklausas uz Kensu, bet Porteru, un javeido jauni sadarbibas kekari ar partneriem visa Baltijas telpa!
Visu labako,
Gundars
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 1:58
Sveiki!
Alex, inženieris pēc izglītības:
< Un arī ir vērts apmēklēt, piemerām, Olaini, Orgi, Valmieru, un pat tepat Rīgā -- bij. A.Popova rūpnīcu Imantā un arī bij. Mūzīkas instrumentu fabriku Ķengaragā. >Es zinu visu to, tici man! esmu bijis dažās no viņām iekšā uz tūri, lai! Nenoliedzu, ka ka notiek attīstība, bet saku, ka attīstība notiek par spīti valsts nevīžībai un nolaidībai, nevis pateicoties tai.
Gundars: <Ja Tu uzmanigi parlasisi manu uzmetumu, Tu ieverosi, ka galvena problema ar kensisko pi
ēju ir ta, ka maksligi pacelti pateretaju ienakumi vel nevar izveidot mazu tirgu.>NEvienu tirgu nevar izveidot "mākslīgi", bet teikt, ka valsts kā tāda ir mākslīgs kavēklis ekonomikas atīstībai globālas saimiecības apstākļos ir, maigi izsakoties, aplami.
< Ievero, ka Venta pieminetas firmas ir no lielakam sava nozare, un neklus seviski lielakas ar mazliet paplasinatu ieksejo tirgu. >
Ievēro, ka Keinss nav nedz sīknacionālists nedz naturālās saimniecības entuziasts. Viens no iemesliem, kāpēc Latvijai klibo ar eksportražojumiem ir tas, ka Latvija neievēro Keinsa mācību lai "mākslīgi" atbalstītu ražotnes attīstību eksportam.
< (starp citu, no kurienes nak jociga doma Kensu rakstit ka Keinsu, ipasi ja vina vardu ta neizruna?) >
John Maynard Keynes vārdu es visu mūžu esmu dzirdējis izrunātu kā Keins-, nevis Kēns-. Tu saki Kēns-?
Un Alex, būdam tipisks posta sovjets, vēl piebilda tā:
< Ziņi, komandante, tici man, kā cilvēkam, kurš pats divas ekonomiskas sistēmas jau pārdzīvoja veiksmīgi: jo mazāk ir valsts piedalīšana kādā lietā, jo straujāk un veiksmīgāk lieta tiek pabeigta. >Acīmredzot Tu vēl nēsi pārdzīvojis Ameriku un Tev nav pieredzes ar globāla mēroga saimniecībām.
Juris Inženieris Pēc Būtības
From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/03 2:01
Aleksis: < Kad s
ākas raudāšana par itkā rūpniecības izmiršanu Latvijā, man ir gatava atbilde: "ej tu ziņi kur... uz Sauriešiem".>Loti labi, Aleksi, ka esi paskatijies, kas kur notiek.
Kad skatisies vel, ieverosi, ka uz vietejo dabas bagatibu izjevielam bazets uznemums ("Knauf") nenodrosinas jaunas darba vietas. "Jauda" rada, ka visi jauninajumi nav augstakas tehnologijas sansiegumi, bet ka tadi rada jaunus dalu un pakalpojumu pieprasijumus. "Jauda" un "Biolar" abi norada uz labakam attistibas iespejam.
Starp citu, es labi atceros ka 1941. gada padomju karaspeks atkapjoties spridzinaja municijas noliktavas (4 kilometrus talak, mana vecteva majas ar to izsita logus) Cekule. Liekas, ka velakais arsenals, transporta tikls un noliktavas Sauriesos tiek lietderigi izmantotas.
Visu labako,
Gundars
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 2:04
Sveiki!
MAn esot šoreiz taisnība:
< Tev, Juri, saja gadijuma ir taisniba. Valdibas iejauksanas bus, un biomed nozare valdibai maksas vek vairak. >Kamēr LR valdība nebūs nobriedusi līdz tam, ka, tā kā Amerikā, pie valsts stūres sēd īsti dižuzņēmēji un nevis tikai experti prihvatizācijas kleptokrāti, tikmēr, protams, labāk darīt tā kā ieteic a. god. plkv. Blimps un rādīt valdībai pigu un nemaksāt nekādus nolādētos nodokļus un kratīties pa pagrīdi. Bet lai tas tā notiktu, papriekšu ir jāsakārto vēlēšanas likums, lai valdībā spētu parādīties nopietni uzņēmēji un tautas reprezentatīvi, nevis tikai experto prihvatizācijas kleptokrātu atbalsta komandas.
< Kad Tu man piemini Silikonieleju, man nak atmina spara pilna gaisotne 1950. gados vel jaunaja "Hewlett & Packard". Tur valdibas atbalstu ne gaidija, ne sanema -- tie pasutijumi naca velak. Svarigas bija ciesas saites ar Stanforda U. un citam firmam. >
Nu nestāsti! Tūlīt pēc kara, protams, ASV valdība vēl tā bišķi kautrējās, bet visi lielākie industrijas panākumi 50'os un 60'os gados Amerikā inkubējās ASV Aizsardzības departamenta paspārnē, to skaitā arī interstate lielceļu sistēma un arī internets - pirmais skaidri milititārs un otrais ARPA projekts. Itin visas pētniecības laboratorijas itin visās lielās universitātēs tika ASV Aizsardzības departamenta dotētas. Pat Noams Čomskis MIT barojās no tā kunga rokas toreiz.
Juris, kam esot taisnība
From: vidbeldavs@aol.com
Date: 5/13/03 2:09
Ekonomikas strategisko attistibu nav ar bomi jadzen ar valsts deficita pacelsanu lai stimulet pateresanu. Eksporta stimulesana butu velama ja butu vertigas preces ko eksportet. Latvijas koksni pardot par leto arzemes neko daudz nelidzet lai veicinat ilgspejigu ekonomikas attistibu Latvija. Ir daudz un dazadi rafinetaki instrumenti ko valsts var pielietot - nodoklu atlaidi innovatoriem, granti, stipendijas zinamas nozares, inovacijas krediti, inkubatori, konferences rikosanu, starpnozaru organizaciju veicinasanu, utt, utt. Latvijas apstaklos valstij bija vel lielaka loma jo ta bija mantiniece no milzigiem PSSR valsts ipasumiem. Ka strategiski saimniekot ar so mantojumu liekas nebija apsverts un lidz ar to varbut ir zaudetas iespejas uzcelt starptautiski svarigu rupniecibu ar sedekli Latvija. Keynes (Keins?)makroekonomiskas teorijas dod maz padomu valsts strategiskai lomai ekonomikas inovaciju balstitai attistibai.
Vidvuds
From: alex@chas-daily.com
Date: 5/13/03 2:16
Juris: < att
īstība notiek par spīti valsts nevīžībai un nolaidībai, nevis pateicoties tai.>Bet kā var būt citādi? Valsts pēc definicijas var tikai kaitēt.
< Un Alex, būdams tipisks posta sovjets, vēl piebilda tā (...) Acīmredzot Tu vēl neesi pārdzīvojis Ameriku un Tev nav pieredzes ar globāla mēroga saimniecībām>
Nu, par "tipisku" Tev īpašais "paldies". :-)
Ameriku es, tomēr, arī pardzīvoja -- bija tada pieredze manā biogrāfijā. Un šīs pārdzīvojums ne tikai nemainija manu nostāju par valsts lomu, bet ļoti nopietni tas stiprināja. Kas bija ar to slavēno cīparu? Cīk bija jaiztere, lai valsts penzijas dolaru sagadātu adrēsātam? 70 centi, man šķiet?
Alex,
bijušais kāda Latvijas uzņemuma līdzipašnieks.
From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/03 2:18
Butiskais inzenieri, Tev laikam liekas, ka visu var izkartot lietiski un racionali birokratijas inzenieri.
Kensa galvena doma bija rupeties par pietiekamu precu pieprasijumu, lai saimnieciba atgutu lielas krizes laika zaudetas darba vietas un darbinieku ienakumus. Tur, kur iekszemes tirgus pieprasijums ir par mazu, subsidijas nevelk. ES sis vajadzigais pieprasijums jau ir, un ar tehonologisko attistibu tas klust lielaks..
Tev taisniba (un Kensa ideju kodola nav subsidijas zinatnei un razosanai ka tadai), ka loti noderetu valsts ieguldijums zinatne un izglitiba (ka to darija Taivana un Singapura), kas but labaka subsidija Latvijas saimnieciskai izaugsmei. Tacu, Tu jau zini, ka izglitibas iestades maz ko var nozagt (iznemot varbut Saules darzu pie Mezapaka), un kungiem pie varas ir patikamak sadam iestadem uzlikt nodoklus.
Paskatoties Ziemasvetka vecisa planos un jaunakos TV raidijumos , redzesi, ka ne prezidents Buss, ne vina pretinieki ne seviski rupejusies par nodarbinatibu. Bezdarbniekiem davanu bus maz, bet bezdarbieku skaits varetu but palielinaties.
Visu labako,
Gundars
From: alex@chas-daily.com
Date: 5/13/03 2:23
Gundars: < Starp citu, es labi atceros ka 1941. gada padomju karaspeks atkapjoties spridzinaja municijas noliktavas (4 kilometrus talak, mana vecteva majas ar to izsita logus) Cekule>
Starp citu, šodien Cekule (un īpaši Jauncekule, par puskilometru talāk dzelzceļa prētejā pusē) ir diezgan bagātu cilvēku ciemāts -- mājās tur pardod rēti, un jā pardod, tad cenas sakas no $50,000.
< ka uz vietejo dabas bagatibu izjevielam bazets uznemums ("Knauf") nenodrosinas jaunas darba vietas.>
Nu, tas vel ir jautājums: knaufieši pa laikam paplašina ražošanu un piedava darbu. Protāms, tas ir ekstensīvais, nevis intensīvais pieauguma veids, bet arī tas ir daudz labāk, nekā vispār nekāds.
Un, cik saprotu, ar Ranillu ir vēl interesāntāk: viņi šeit izmanto gandrīz ka vienīgi lētu darbaspēku.
Alex.
From: alex@chas-daily.com
Date: 5/13/03 2:28
Juris: <Amerik
ā inkubējās ASV Aizsardzības departamenta paspārnē, to skaitā arī interstate lielceļu sistēma >Vai tā nebija Rūzvelta "New Deal" rezultāts?
Alex
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 2:34
Sveiki!
Vidvuds teica tā:
< Keynes (Keins?)makroekonomiskas teorijas dod maz padomu valsts strategiskai lomai ekonomikas inovaciju balstitai attistibai.>Mēs visi runājam vienkāršojumos. Keinss, tāpat kā Smits un tāpat kā Ricardo un tāpat kā Šumpēters un tāpat kā Porters un tāpat kā Juronkulis nav vis gluži tikai viendimensionāls ideologs. Keinss, tāpat kā Smits, ir viens no saimniecības zinātnes milžiem. Un manā prātā viņš ir tieši tas, kas vislabāk mani pārliecināja, ka tādam jēdzinam kā "valsts" tomēr ir jēga gan!
Un Gundars tā:
<Tev laikam liekas, ka visu var izkartot lietiski un racionali birokratijas inzenieri.>Nemaz ne! Es tik pat labi zinu kā Tu, ka dzīve ir krāšņa un pilna pārsteigumu. Bet es kategoriski noraidu Alekša tipisko posta sovjeta domu, ka "Valsts pēc definicijas var tikai kaitēt."
< Kensa galvena doma bija rupeties par pietiekamu precu pieprasijumu, lai saimnieciba atgutu lielas krizes laika zaudetas darba vietas un darbinieku ienakumus.>
To Tu esi teicis arī citas reizes. Acīmredzot, Tu uzskati, ka Keinsa doma noder tikai krīzes apstākļos. Nu tad pieņemsim tādu ierobežotu saprašanu. Vai Latvija no PAdomijas neiznira, tā, sakot, zināmā, mērā, krīzes apstākļos?
< Tur, kur iekszemes tirgus pieprasijums ir par mazu, subsidijas nevelk. ES sis vajadzigais pieprasijums jau ir, un ar tehonologisko attistibu tas klust lielaks.. >
Un mēs varam cerēt, ka ES tomēr darīs to darbiņu LAtvijas labā ko tās valdība, pateicoties LAtvijas patriotu pašu gudrajiem padomiem, nav vīžājusi izdarīt visus šos "pārejas" gadus.
< Tu jau zini, ka izglitibas iestades maz ko var nozagt (iznemot varbut Saules darzu pie Mezapaka), un kungiem pie varas ir patikamak sadam iestadem uzlikt nodoklus.>
Tāpēc mums ir jāmaina vēlēšanu likums, lai starp kungiem pie varas parādītos arī kāds kārtīgs uzņēmējs vai inženieris, nevis tikai experto prihvatizācijas kleptokrātu atbalsta komandas.
Alex, posta sovjets būdams, vēl piemetināja tā:
< Ameriku es, tomēr, arī pardzīvoja -- bija tada pieredze manā biogrāfijā. Un šīs pārdzīvojums ne tikai nemainija manu nostāju par valsts lomu, bet ļoti nopietni tas stiprināja. Kas bija ar to slavēno cīparu? Cīk bija jaiztere, lai valsts penzijas dolaru sagadātu adrēsātam? 70 centi, man šķiet? >Jā. Un Aizsardzības departamentā par āmuri izdeva tukstošiem. Bet redzi, Tu nesaproti nekā no ekonomikas, jo no tiem tūkstošiem nebagātinājās tikai viens vienīgs kleptokrāts bet visa tauta. Tas ir tas Keinsa slavenais "multiplier effect". Ar vārdu sakot, par veselas kuģu kravas vismodernāko tanku vairāk atmaksātos jūrā nogremdēt nekā likt darbā, jo vērtība nav gala produktā bet visā ražošanas procesā.
Juris
From: alex@chas-daily.com
Date: 5/13/03 2:45
Juris: < Alex, posta sovjets b
ūdams, vēl piemetināja tā:>Ja Tavā izprātnē domāt laissez-faire kategorijas nozīme būt par post sovietu....
< Tu nesaproti nekā no ekonomikas>
Nu, kartējais Tev "liels paldies" par vērtīgu un pardomātu argumēntu.
< Un Aizsardzības departamentā par āmuri izdeva tukstošiem. (...) no tiem tūkstošiem nebagātinājās tikai viens vienīgs kleptokrāts bet visa tauta. Tas ir tas Keinsa slavenais "multiplier effect". Ar vārdu sakot, par veselas kuģu kravas vismodernāko tanku vairāk atmaksātos jūrā nogremdēt nekā likt darbā, jo vērtība nav gala produktā bet visā ražošanas procesā.>
Bet, šķiet, naudu ir vērts apgrozīt tikai tad, kad apgrozijuma procesa ta pieaug? Un gan ar penzijam, gan ar āmuru -- kur tē ir pieagums, papīldvērtības "ražošāna"? Vienkarša naudas parlikšana no viena kabata uz otru.
Un, šķiet, pierēdze ar "vairošanas efektu" vismaz ASV jau bija, ja nemaldos, Luizianas štatā 30. gados. Droši vien, kā senators Longs nekāda Keinsa nekād nelasija, tomēr idēja bija ļoti līdzīga.
Alex
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 2:53
Sveiki!
Alex par Amerikas lielceļu sistēmu (Interstate system):
<Vai tā nebija Rūzvelta "New Deal" rezultāts?>Nē! skat: http://www.capmag.com/article.asp?ID=338
Lielceļu celtniecības programma tika izveidota 1956. gadā, un celtniecības lielākā tiesa tika veikta 1960-1980. LAi gan oficiālais iegansts šai programmai bija, lai veicinātu evakuāciju kodolieroču uzbrukuma gadījumā, īstais iemesls bija, ka būvindustrija to sekmīgi lobēja valsts valdībā. Industriju pārstāvēja centrāla pārvalde kas bija atbildīga milzīgai tautas daļai, daudzām citām industrijām, nemaz nerunājot par automobīļu ražotāju industriju un smago transporta industriju un tā tālāk.
Juris
From: alex@chas-daily.com
Date: 5/13/03 2:55
Aha, paldies, komandante! Bet kas tad bija 30-jos?
Alex
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 3:07
Sveiki!
Alex, posta sovjets būdams, taisnojās tā:
< Ja Tavā izprātnē domāt laissez-faire kategorijas nozīme būt par post sovietu.... >Neviens nekur visā pasaulē nav tik naīvs "laissez faire" ticībnieks kā jebkurš tipiskais posta sovjets.
<<Tu nesaproti nekā no ekonomikas>>
<Nu, kartējais Tev "liels paldies" par vērtīgu un pardomātu argumēntu.>
Ņe za što, gospodjin tovarišč!
< Bet, š
ķiet, naudu ir vērts apgrozīt tikai tad, kad apgrozijuma procesa ta pieaug? Un gan ar penzijam, gan ar āmuru -- kur tē ir pieagums, papīldvērtības ražošāna"? Vienkarša naudas parlikšana no viena kabata uz otru.>NAv vis! Pensionārs savu naudiņu netur kabatā, bet izdod par kaķa barību. Arī tie 70centi, kas iztērējas pa ceļam ilgi nestāv nevienā kabatā. Āmura piegādājs arī savus tūkstošus netur kabatā, bet paplašina ražotni.
< Un, šķiet, pierēdze ar "vairošanas efektu" vismaz ASV jau bija, ja nemaldos, Luizianas štatā 30. gados. Droši vien, kā senators
Longs nekāda Keinsa nekād nelasija, tomēr idēja bija ļoti līdzīga.>
Atšķirība starp Longu un Keinsu ir tā, ka Keinsu jāmācās katram nopietnam tautsaimniekam bet par Longu jāmācās tikai vēsturniekam.
Juris
From: Zagarins@stcc.edu
Date: 5/13/03 3:28
Sveiki!
Alex vaicā:
< Bet kas tad bija 30-jos? >30-jos gados visa pasaule atkopās no t.s. "Lielās Depresijas" kas izrietēja no 1929. g. biržas kraha. Roozevelts uzņēmās diktatora autoritāti ne mazāk kā to darīja Hitlers un Staļins. Es domāju, ka varētu teikt, ka Keinsa veikums bija pārstrādāt toreiz gūto pieredzi tā, lai no neatkarīgu valstu vadību rīcībām neizrietētu pasaules karš (jo toreiz visas tautas bija guvušas iespaidu, ka totalitārisms rulez un demokrātija nahui). Pēc Keinsa prāta tika dibināts SVF, lai garantētu katras valsts neatkarīgas attīstības spēju un lai ierobežotu lielvalstu teikšanu pret attīstošajām jeb krīzi pārvarošajām. Diemžēl, Keinsu atmetot mēs esam nonākuši atkal toreizējā, vēlīno 30'o gadu "laissez faire" kara mentalitātē.
Juris
From: uldis@parks.lv
Date: 5/13/03 3:57
Alex : < Un ar
ī ir vērts apmēklēt, piemerām, Olaini, Orgi, Valmieru, un pat tepat Rīgā -- bij. A.Popova rūpnīcu Imantā un arī bij. Mūzīkas instrumentu fabriku Ķengaragā.>Mazliet pašreklāmas- ir vērts apmeklēt arī < www.tulko.lv > :)
ļooooti konkurētspējīgs uzņēmums un puse produkcijas iet uz āru par _turienes_ cenām (kuras, kad klienti izdzird šeit, tad zaudē runasspēju uz ilgu laiku [ x 7] :) )
Ar cieņu,
Uldis
Tulkošanas birojs AM 1
Tel. 9.484.484; Tel./Fakss: 7331050
www.tulko.lv
www.proz.com/translator/27075
ICQ#: 325537997
Emergencies-SMS to mobile:
<3719484484@smsmail.lmt.lv>
From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/03 4:40
Alex: <Vai t
ā nebija Rūzvelta "New Deal" rezultāts? >Aleksi, Ruzvelta lielais devums bija sacelt spekstacijas trucigaja Tenesijas ieleja un ari Rietumu statos. Plaso autocelu sistemu izplanoja Eizenhauera prezenturas laika. Abos gadijumos sie programmam ir nozime no aizsardzibas ministrijas viedokla, ipasi Ruzvelta iedguldijumu, kas izradijas loti nozimigs atombumbas materialu razosanai. Principa abu prezentu programmas bija domatas, lai nodarbinatu cilvekus un lai paceltu saimnieciskas spejas mazattistitos rajonos. Ta Eienhauera celta infrasruktura loti samazinaja transporta izdevumus, veicinaja plasa meroga nodarbinatibu un butiba atri samaksaja pati par sevi. Lielie valsts ieguldijumi ar lielu militaro nozimi bīja visvairak saistiti ar valsts kontroletam universitatem, piem. Livermores Laboratorijas, ir dala no Kalifornijas U. Berkleja. Par Silikonieleju var teikt, ka tur lielas rakesubuves firmas un izplatijumu petniecibas instituti
(dala no tadas iestades ka NASA) atnaca velak. Tad aizsardzibas ministrija bija izpratusi, ka labakie zinatnieki un gudrakie inzenieri vislabprat dzivo tada vieta ka Sanfrancisko un Silikonieleja, velas savus bernus sutit vislabakajas skolas un pasi jutas visertak tuvuma lieliem kulturas un izglitibas centriem. Pateicoties Stanforda U. apkartnei (no universitates zemes, agrakas senatora Stanforda muizas 3 000 hektariem neko nedrikst pardot) saja arajona izdevas savakt visus rakezu petniekus, lai loti atra laika izvweidota Polaris rakesu programmu. Sodien gan vairs nav saubu, ka modernakie militaras nozimes pasakumi vairs nevar iztikt bez dazada tipa universitatem un citam augstskolam. Nabadzigos tuksnesos riko tikai karaspeka apmacibas. Bet jauno ierocu konstruktori un razotaji ir privatas firmas, kas strada ar valsts pasutijumiem. Un tos no politikas dzinejiem vairs atdalit nevar.Visu labako,
Gundars
From: kingga@plu.edu
Date: 5/13/03 4:51
Aleksis: < Bet, š
ķiet, naudu ir vērts apgrozīt tikai tad, kad apgrozijuma procesa ta pieaug? >Aleksi, naudas parcelsana no vienas kabatas uz otru nav nenozimiga, jo sanemejs izdoma, ko ar to darit. Pasivie lauk rikoties bankam, otri pasi iegulda jaunos pasakumos, un vel citi par iedoto naudu ieperkas. Zinamos apstaklos prioritate ir svarigaka par otru, bet demokratijas valdosas aprindas visvairak doma par saviem labveliem un grib spelet Ziemassvetku veciti.
Tacu,
Nevar, nevar vienmer velet,
ko tiem berniem gribas spelet!
Ta tiekam pie diskusijam,
Visu labako,
Gundars
From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 5/13/03 4:58
Alex: < Zi
ņi, komandante, tici man, kā cilvēkam, kurš pats divas ekonomiskas sistēmas jau pārdzīvoja veiksmīgi: jo mazāk ir valsts piedalīšana kādā lietā, jo straujāk un veiksmīgāk lieta tiek pabeigta.>Tā var runāt tikai cilvēks, kas "aizrāvies un aizsapņojies" ar nēsošo "Brīvā tirgus" teoriju!
Tā var runāt tikai cilvēks, kas nejūt nekādu atbildību pret savu līdzdcilvēku!
Tā var runāt tikai cilvēks, kas domā ka vinš ir neievainojams un vienmēr, visu mūžu, būs netikai vajadzīgs bet pat nepieciešams kādam darba devējam (var būt arī pašuzņēmējs!)
Tā var runāt tikai cilvēks, kas nav sekojis pēdējās nedēļās vienas valsts sistemātiskai iznīcināšanai un kur skaidri redzams, ka bez valsts piedalīšanās izveidojas anarčija kur valda dūres un automāta likums!
Tā var runāt tikai cilvēks, kurš ir pārliecināts, ka pelņas palielinājums ir vieglāk sasniedzams apspiezot, izmantojot bezspēcīgas iedzīvotāju grupas vēl vairāk un aizstāv industrijas valstīs iesdākto darba spēka pazemināšanu uz līmeni, kāds ir diktatoriskās "lētās produkcijas zemēs"!
Mes latviesi esam viena fantastiska tauta.
Ugis G. Berzins, pec 6 dienu darbosanas Vacija un Luxemburga, atkal ar skatu uz
ostu.
From: uldis@parks.lv
Date: 5/13/03 5:25
Uģis zākāja Alexi:
< Tā var runāt tikai cilvēks.... >Hmmmmmmmm.....
Es, protams, varu runāt tikai par sevi. Jā, mani darbinieki ir līgumdarbinieki, es viņiem neapmaksāju dzemdību atvaļinājumus. Taču viņi nopelna Latvijas apstākļiem _ļoooti_ labi. Bet es esmu uzņēmuma vadītājs, un valsts man arī neapmaksā dzemdību atvaļinājumu <g>, nedz ar ko citu- nu tiešām NEKO. (par ceļiem, ko lietoju, es maksāju ceļu nodokli un akcīzes nodokli kattreiz tankštelle, utt. utt.) Un es tiktiešām ļoti ceru, ka es nepiedzīvošu nedarbspējīgu vecumu un ka man līdz ar to ies secen tukšo pudeļu vākšana pa miskastēm, etc. Katrā ziņā, ja Tu, Uģi, vēl to nēsi pamanījis, tīri praktiski ir _ārkārtīgi_ liela starpība starp Zviedriju un Latviju, un, ja man tā jāizvēlas, es izvēlos Latvijas modeli. Protams, tas ir jāuzlabo, sociālās garantijas, kontrole pār birokrātijas tēriņiem bla bla bla, utt., taču tas tomēr ir labāk, kā par savu naudu uzturēt visus iespējamos bomzjus.
Kas attiecas uz "automāta likumu"- kad pārvāksies uz Latviju, nesaredzu Tev nekādas īpašas problēmas- , ja nēsi tiesāts, protams- kad pēdējoreiz iegāju bodē, Uzi cena bija kaut kur ap 600 latiem- nu tas takš zviedru neizputinās <g>
Lai Jums adekvāta diena :)
Uldis
From: rumpis@pudele.com
Date: 5/13/03 6:20
Uģis raksta:
<Tā var runāt tikai cilvēks... >Tā var runāt tikai cilvēks, kas nekad nav uz savas ādas piedzīvojis padomju sociālismu ;-)
Rumpis :)