Jaunā Gaita Nr. 258. septembris 2009

 

 

Voldemārs

Avens

 

 

 
Foto: Ingrīda Bulmane

Par Voldemāru Avenu skat. 36 lpp.

 

Uz Eiropas
paletes
 

No tūbas izspiestas

uz Eiropas paletes

krāsas kā māsas:

balti-zili-melnā,

sarkanbaltsarkanā,

dzeltensarkanzaļā.

Tikušas vaļā no smacīgā svina,

viņas zina –

atpakaļ tūbā

nekādā ziņā!

Vēl pārāk atmiņā

Reichstags un Kremlis.

Gribam būt otas,

ne Eiropas slotas.

Klusās dabas gleznot –

tās pasaulei pietrūkst.

 

nebrīvības
sākums

 

 

Pat ja tev ir taisnība,

katrā taisnībā

ir kāda netaisnība

kā pūdelim apcirpta aste.

       Man bija zirga sapnis:

       gribēju izjūgties,

       no sakām tikt vaļā,

       pret vēju skriet.

       Dzīve likās –

       balts olbaltums

       un debesmannā.

Bet tad saradās

alvas zaldātiņi un gudras aitasgalvas.

       Klausīju pavēlēm:

       rokas gaisā,

       sakas kaklā

       ielā aklā.

Brīvība ir nebrīvības sākums.

 

Šī zeme

 

 

Šī zeme ir slima,

       nevesela.

Uz sanatoriju,

       uz purgatoriju,

              uz pirti.

Viņa ir jāmazgā, jāberž ar birsti.

Viņa jāper ar slotu.

       Un tad,

kad tā noskalota

       ar avota ūdeni

              dzidrāko,

ļaut var tai pieteikties

pie Lielā dežuranta.

 

gudrās peles

 

 

Tagad

var visur klāt tikt,

visu var uzzināt.

Ar gudru peli,

no stikla sienā,

var pašu velnu izvilināt.

Gudrība ar ziņām mijās

peļu ūsu vibrācijās.

 

vecie jūras
braucēji

 

 

Sāls, ūdens, saule

mājas pamatos ēdas.

Viss ļogās, viss sēdas.

Drīz māju vairs nebūs,

tik plikas kāpas.

       Un vecie jūras braucēji

       uz smiltīs dzītas laivas

       sēž un airē.

       Kad piekūst,

       atlaižas guļus.

Viņu nevienam nevajaga.

Grimst jūrā saule bez sveiciena.

Viņi elpo mierīgi,

ritmā ar jūru.

       Sāls, ūdens, saule.

 

hamburgas drupās

karš beidzies
(jaunības poēma)

 

 

Toreiz – jaunība,

spēks bez varas.

Ziņkāre kā šuneļiem, ko kuce palaidusi.

Tukšas kabatas, cauras bikses, pirmās brūtes.

Ko darīsim, kur liksim spēku?

Iesim Hamburgai novākt drupas.

Par ķieģeļiem,

ja tos čupās sakrauj,

ja tos nopērk kāds Eiropas cēlējs,

kāds vāciešu krauts,

dabū reichsmarkas.

       Nešķīsti agrs rīts, pļerkst pulkstens,

       viss mitrā miglā tīts.

 

       Miega mices – es, Paulis, Laimis, Voldiņš,

       varbūt vēl kāds vecs kanaks,

       kātojam uz bānīti,

       kas ved uz grēkpilsētu Hamburgu.

       (Zinājām par Rēperbāni, Vinklerštrāsi,

       citām prieka vietām)

 

Izkāpjam.

Altona – priekšpilsēta. Drupu lauks bez gala.

Sabiedrotie labi strādājuši.

- Te darba mums līdz mūža galam,

- nometnē tikai salām. -

       Ķeramies pie veseriem, pie āmuriem, ar pirkstiem plikiem,

       Java no ķieģeļiem jādabūn nost.

       Tiem jābūt tīriem kā ceptiem raušiem.

       Svīstam, stenam, lādam angļus un viņu bumbvedējus,

ka tie nav smalkāk sasituši mūrus. (Par friču beigtiem

                                                                      nedomājām)

       Saule, aiz svētā Pētera smailes aizlīdusi, smīn.

       Diena rāda garu mēli.

       Māju skeleti un čupas met rēnas ēnas.

Stāvu pie sava ķieģeļu kuba kā naktskluba

un gaidu, kad kāds nopirks.

       Ļoti gaidu.

       Gaidu vēl tagad.

 

stress

 

 

Es vienmēr piekrītu,

saku – jā,

bet domās pierakstu:

labāk – nē.

Tā rodas stress un pārplēš vīles,

un uztrauc upē meža pīles.

       Drošs ir tagad tikai tas,

       ka drošs nav vairāk it nekas.

Aizbraucis uz Rīgu,

sapnī redzu Ņujorkas banku.

Atbraucis uz Ņujorku

redzu Rīgā tanku.

       Glābiņš no stresa

       Ir Jaunā Gaita –

       saritinies vāļā,

       lasi balsī skaļā,

       stundas paiet ātri,

       paši – neskārti...

 

 


 

 

Anita Dzirne

 

 

Anita Dzirne-Irlen, dzimusi Austrālijā, šobrīd dzīvo ASV –
piejūras pilsētiņā Masačuzetas štatā (Yarmouth Port, Massachusetts).
Pirmā dzejoļu kopa „Svēts noslēpums” iespiesta JG118(1978).

 

1. Vidienē

Plašums

 

 

vienaldzīgas sievas velk pļaujammašīnas

pa pasakaini zaļu garu vēsu zāli

kalsnas nepieejamas sievas

 

kamēr vīri sēž tumšās mājās

kur spīd un zibsnī televizora nemitīgi čaklā acs

kur sporta spēle kliedz un reklāmas pārdod alu

 

krēsla

mazie guļ mitriem matiem

brūnās kājas sapinušās spaidermana palagos

 

amerikas vidiene sīc kā odi kā circeņi

kā viss tas pasakainais plašums

par ko cīnās un par ko ir vienalga

 

plašums un zaļums un baiļu pilnas vasaras

bailes palikt bailes bēgt

bailes būt sievai visā tai vientuļā plašumā

 

2. RIETUMOS

SAUSUMS

 

 

tur iespējams viss

to zinājuši bēgļi, aktieri, siltās saules pielūdzēji

un budistu dzejnieki

 

atstāj mājas un brauc 3 000 jūdžu

saulē taisni iekšā dienu pēc dienas

tu nonāksi tur kā bēglis

 

bagāts tikai ir sapņiem un izgarojušām atmiņām

putekļi tevī iesūksies kā mīti

tik dziļi, ka tu pats paliksi sauss un akls kā tuksnesis

 

kā kauli, mīksti brūnos putekļos

iestiguši kauli, un tu

tik sauss, ka sadrupsi no elpas pieskāriena

 

 

3. AUSTRUMOS

TUVUMS

 

 

tu ilgosies pieskāriena

mutes mitruma

tu ilgosies pērkoni uzburt

 

tu ilgosies vilkt pļaujammašīnu

vienaldzīgi

plašumā

 

jūra šonakt ir maiga

smiltis mīkstas baltas tīras

mēs esam tuvāk pie mājām

 

mēness apaļā gaismā

mātes pelni šūpojas ūdenī

viss ir tuvāks un mazāks un klusāks

 

šeit viss sākas un beidzas

tālumā lielpilsētas elpo kā zvēri

izelpo cilvēkus no pazemes

 

ja vēlies vari to sadzirdēt

bet tikai ja vēlies

nekas nav jādara

 

jūra šeit ir maiga

smiltis vēsas

mēs esam tuvāk pie mājām kā jebkad

 

 

 

Jaunā Gaita