From: pistole@ebtech.net
Date: 12/6/02 2:37
Subject: Valoda un integrācija.

Sveiks Alex!

Daudz Tu esi vaimanājis par Latvijā dzīvojošiem krievvalodīgiem(russofoniem - labs vārds) nodarošo netaisnību latviešu valodas prasmes vajadzībā. Tu piemini valstis kurās ir vairākas oficiālas valodas. Taisnība, tās brīvprātīgi to situāciju pieņēma kad valstis dibināja. Piemēram Kanāda (Tu to nepieminēji) ir oficiāli divvalodīga valsts kuru dibināja angļu un franču valodās runājošie.

Kanādas federālajā parlamentā debates notiek angļu valodā un tās tiek pārtulkotas franču. Kvebekas provinces parlamentā debates notiek franču valodā un ko vajag, pārtulko angliski. Ejot pa ielu Montrealā nevienu izkārtni angļu valodā neredzēsi, ir ar likumu aizliegti. Kvebekā bērniem skolās ir spiests mācīties franču valodu. Angļu ( no citām provincēm) un citu imigrantu vai franču bērnus drīkst sūtīt tikai franču valodas skolās, nav izvēle. Tas notiek demokrātiskā valstī jau kādus 30 gadus un vienīgais iemesls ir lai franču valodu pasargātu no iznīkšanas. No sākuma angļi kurnēja tāpat kā to dara Latvijā dzīvojošie russofoni, bet tagad tas ir pieņemts kā normāla situācija. Kam nepatika, pārcēlās uz citām provincēm.

Latvijas valstij un politiķiem ir pienākums pasargāt latviešu valodu un integrēt svešvalodīgos pavalstniekus latviešu sabiedrībā. Latvieši ir par maz lai darītu citādi. To nu gan russofoniem vajadzētu zināt un saprast. Russofoni bija mazā skaitā Latvijas teritorijā pirmās neatkarības iegūšanas laikā, bet kā grupa tanī gan nepiedalījās un pēc tam valodas status tiem satversmē nebija. Protams ka Padomju Savienībai vajadzēja kopēju sazināšanās valodu un krievu valoda tika ievesta Latvijas republikas teritorijā kā oficiāla, bet šodien, vai russofoniem patīk vai nē, Latvija ir atkal neatkarīga valsts, ar vienu - latviešu valodu. Ja kādam netaisnība tiek vai tika darīta, tie ir latvieši, ne krievi.

Kas ir latvietis? Pēc mana prāta tas kas pārvalda latviešu valodu un sevi par tādu uzskata, neatkarīgi no tā etniskās izcelsmes vai dzīves vietas. Mums nebija izvēle kur piedzimsim, tikai kur un kādā vidē savu mūžu pavadīsim. Ja Tu sevi uzskati kā russofonu, Latvijas pavalstnieku, tad tā ir Tava izvēle, ja gribi būt latvietis, Tavi etniskie senči no tā neattur, izvēle ir Tava. Tu rakstīji ka bērnībā dzivoji ķengaragā, es tās blokmājas zinu, tur Kalngales ielā dzīvo mans radinieks. Viņa bērni gan tekoši runā kā krievu tā latviešu valodā, jo tā bija viņu un vecāku izvēle. Ja Tu un Tavi russofonu draugi nemācījās latviski, lai kāds tam iemesls, tā bija jūsu vai vecāku izvēle.

Franču valoda Kanādā un sevišķi Kvebekā bija tā pat apdraudēta kā latviešu valoda Latvijā un Kvebekas nacionāli domājošie drīja to pašu ko šodien būtu jādara latviešiem Latvijā, lai savu valodu un kultūra pasargātu. Veciem russofoniem būs grūti iemācīt latviešu valodu, ja paši to negrib, bet bērniem gan nē.

Alex, Aija Tev iedeva URL angļu valodā un Tu raksti PALDIES, no tā secinu ka tanī valodā rakstītu vari lasīt un saprast. Es arī tagad Tev iedodu URL angļu valodā no kura ar saitēm vari izzināt par valodas likumiem un to pielietošanu Kvebekā.

http://www.olf.gouv.qc.ca/english/charter/index.html  

Palasi, mēs Sveikā par šo tēmu esam jau sen debatējuši.

Zigis.

From: norandris@rcn.com
Date: 12/6/02 10:11
Subject: Re: Valoda un integrācija.

Tik tiešām. Katram iedzīvotājam Kvēbekas robežās ir tiesības runāt franciski un visās dzīves jomās saņemt visu vajadzīgo franču valodā. Acīmredzot angļu valodai nekāds īpašs statuss nav paredzēts. Un tas viss lai saglabātu franču valodu, kam ārpus Kvebekas iznīcība nekad nav draudējusi? Kad pienāks latviešiem tie laiki...

AP

----------------------

1. French is the official language of Quebec

2. Every person has a right to have the civil administration, the health services and social services, the public utility enterprises, the professional corporations, the associations of employēs and all enterprises doing business in Quebec communicate with him in French.

3. In deliberative assembly, every person has a right to speak in French.

4. Workers have a right to carry on their activities in French.

5. Consumers of goods and services have a right to be informed and served in French.

6. Every person eligible for instruction in Québec has a right to receive that instruction in French.

(..)

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/7/02 2:08
Subject: Re: Valoda un integrācija.

Nekad neesmu sapratis šo prieku par Kvebeku. Kvebeka ir dala no Kanadas valsts, viens geografisks regions no tas. Analogija ar Latviju butu tada, ka piemeram Daugavpils rajona pilnigi viss notiktu krieviski - valoda, kurai arpus Latvijas iznīcība nekad nav draudejusi. Latviski uzraksti nebutu redzami vispar. Visa pareja valsti berniem skolas butu jamacas gan latviešu, gan krievu valoda, bet minetaja rajona - tikai krieviski. Laiku pa laikam tiktu rikoti referendumi par to, lai Daugavpils rajons atdalitos no Latvijas valsts, un pedeja referenduma pietruktu pavisam nedaudz balsu lai to izdaritu - jo visi, kuriem nepatiktu krievu valodas masveida dominance, butu vienmer brivi aizbraukt no turienes, faktiski notiktu ilgstoša etniska tirišana (salidzinam - ka Pistole teica: "No sākuma angļi kurnēja tāpat kā to dara Latvijā dzīvojošie russofoni, bet tagad tas ir pieņemts kā normāla situācija. Kam nepatika, pārcēlās uz citām provincēm.”)

Nu, vai joprojam tik loti patik Kvebekas piemers?

Man liekas, ka Kvebekas slavinataji joprojam ar savu domašanu iestreguši PSRS laikos un iedomajas Latviju ka PSRS dalu, kur tad butu speka ipaši noteikumi uz latviešu valodu. Bet isteniba _Latvija_ ir ta neatkariga valsts, un Kvebekas regionalais valodas ekstremisma piemers strada stingri par sliktu latviešiem. Tadas metodes, ka Kvebeka, man nebutu pienemamas pat tad, ja es pats butu francuzis.

Harijs

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/7/02 9:14
Subject: Glābiņš - likums?

Sveiki!

Ja kādam tas būtu pagājis secen, tad ziniet, ka jau vakar Aleksis ielika manu rakstiņu par vēlēšanu likumu savā avīzē Čas:

Chas-daily 12/06/02: Spasenie - zakon?

Vents to pārstrādāja un pat pārtulkoja atpakaļ latviešu valodā no krievu valodas:

Tad vēl viens draudzīgs sveikotājs man piespēlēja sekojošo urli, kur ir tas valodas likums visā pilnībā (pdf failā) apskatāms, par kuru Aleksis tik ļoti uztraucas:

http://www.izm.gov.lv/lv/info/mazakumtaut/bilingv.%20izglitiba.pdf

Jāievēro, ka 2004. gadā paredzēts tikai pašām augstākām klasēm (10-12) pāriet uz latviešu valodu, bet līdz 2007/2008 lielam vairumam vidus skolu klašu būs jābūt latviešu valodā.

Pamatskolas turpinās būt bilingvālas un atsevišķām skolām paredzēta liela brīvība sastādīt pašām savas mācību programmas. Tātad bav paredzēta obligāta pāriešana uz mācībām tikai latviešu valodā un Marja Ivanovna varēs mierīgi turpināt strādāt un bērniem nebūs obligāti jāiet uz ielām pārdot heroīnu.

PAredzētas ir četras plūsmes, un skolas var izvēlēties vienu no šīm paredzētām četrām. 11% no minoritāšu skolām ir izvēlējušās pirmo plūsmi, t.i., 1. - 4. klasēs mācības būs bilingvālas, vairums priekšmetu latviešu valodā, minoritātes valodā obligāti minoritātes valoda un literātūra.

29% izvēlējušās otro plūsmi, kur apmēram vienādi tiek lietotas latviešu un minoritātes valodas. Minoritātes valoda un literatūra obligāti minoritātes valodā.

54% izvēlējušās trešo plūsmi, kur tikai pamazām paredzēts pāriet uz latviešu valodu, paturot minoritātes valodā valodas mācību un literatūru.

5% izvēlējušās ceturto plūsmi, kur 1-3 klases būs minoritātes valodā ar latviešu kā atsevišķu mācības priekšmetu, 4-6 bilingvāli, 7-9 latviešu valodā.

Starp citu, vai ir dzirdētas kādas sūdzības par šo programmu no citām minoritātēm kā krievu?

Juris

From: ugis.berzins@swipnet.se
Date: 12/7/02 10:30
Subject: Re: Valoda un integrācija.

Harij,

lūdzu nejaukt lietas. Paskaties Kanadas vēsturi, tad sapratīsi kādēļ šī divvalodniecība pastāv. Savā laikā De Gauls lietu pamatīgi uzkurināja!

Tāpat arī nedrīkstam ņemt Somiju vai Šveici kā piemērus - klibo ļoti, jo pavisam cita vēsture.

Ugis G. Berzins, par apvienoto Eiropu vienā no iespējām
a. Eiropa - eiropiešu tēvzeme
b. Eiropa - tēvzemiešu Eiropa
c. (Man nepieņemams) Vieta tikai lielām nācijām - mazo liktenis esot iznīkšana.

From: berzins.ugis@telia.com
Date: 12/7/02 10:30
Subject: Divvalodniecība un valsts valoda

Ir veca izmeklēšana Zvierijā kurā salīdzina tos somus kas Zviedrijā mācījās vienvalodīgā somu skolā ar tiem somiem kas mācījās zviedru skolās.

Tie kas gāja Zviedru skolās, darbā un sabiedrībā tika daudz tālāk, nekā tie, kas nāca no vienvalodīgām skolām un labi nepārzināja zviedri valodu.

Valodas pršana nav tikai 2000 vai 4000 vārdi un kautkādas gramatikas zināšanas bet tur iēt zināšanas par literatūru, mūziku, vēsturi, sociālo vidi utt. utt.

Ugis G. Berzins, par perfektu valsts valodas iemācīšanos un par daudzvalodību dzīvē un profesijā.

PS ir vesela rinda pētījumu, kas apliecina daudzvalodības mācīšanos bērniem kā stimulējošu un nevis kā "nabaga" bērniņa pārslogošanu un mocīšanu.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/7/02 10:53
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda

Varbūt Čas uc krievvalodīgie izdevumi un masu mēdija varētu arī kritiski publicēt šos pētījumus, kas ir daudzi, plaši un pa visu pasauli veikti. Daudzi ir krievi kas neprot latviski. Bet retais Latvijā dzīvojoš latvietis nezin krieviski un vēl citas valodas.

aija

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/7/02 12:20
Subject: Re: Valoda un integrācija.

Sveiks Harij!

Andris Priedītis labi saprot Kvebekas realitāti, es mēģināšu Tev paskaidrot lai arī Tu to labāk saprastu, kā tā atšķirās no Latvijas.

Pirmkārt Kanāda ir federācija kas sastāv no brīvprātīgi apvienotām 10 provincēm un ziemeļu teritorijām. Federālā Parlamenta locekļus (301) ievēl no visas Kanādas. Valoda, izglītība, veselības aprūpe un daudzas citas funkcijas ir katras provinces atbildība. Federālā valdība var izdot likumu un to arī izdarīja, ka jebkuram kanādietim ir tiesības prasīt un saņemt pakalpojumus visās federālās iestādēs (tikai) visā Kanādā pēc paša izvēles, angļu vai franču valodā.

Kvebekai un arī citām provincēm ir no federālās valdības neatkarīgs "Provinciālais Parlaments". To ievēlē tikai Kvebekas iedzīvotāji un tam ir tiesības izdot likumus savā kompetencē. To starpā izglītības un valodas jomā savā provincē. Kvebekas Parlaments un tur patreiz nacionāli noskaņotā valdiba uzstādīja jau divus feferendumus vai lai Kvebeka izstājās no federācijas. Abas reizes to balsotāji noraidīja, pēdējo gan ar ļoti mazu vairākumu.

Latvija nav federācija un tāpēc Montrealas un Daugavpils rajoni ir tikai abu teritoriju (Latvijas un Kvebekas) sastāvdaļas bez to atstāšanas tiesībām. Kvebekas provinciālā valdība jau sen izdeva likumus kuri nosaka ka jebkurā komerciālā vai sabiedriskā pasākumā Kvebekas teritorijā franciski runājošam ir tiesība prasīt un saņemt pakalpojumus franču vaļodā. Ko tas īsti nozīmē? Ka franciski runājošam nav jārunā angliski un ka pat jebkurā mazā veikaliņā viņš var prasīt pakalpojumu franču valodā un veikalniekam to ir jādara, citādi draud tiesa un bargs sods. Ja tādi likumi būtu Latvijā, tad jebkuram iedzīvotājam būtu tiesība runāt tikai latviski un saņemt pakalpojumus jebkurā veikalā ( pat russofonu īpašumos) visā Latvijas teritorijā, vai tā ir Rīga, Daugavpils vai citur. Anglofoniem tādas tiesībs Kvebekā nav un russofoniem tādas arī nebūtu Latvijā.

Zigis.

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/7/02 1:13
Subject: Re: Valoda un integrācija.

Zigis: < Andris Priedītis labi saprot Kvebekas realitāti, es mēģināšu Tev paskaidrot lai arī Tu to labāk saprastu, kā tā atšķirās no Latvijas. >

Paldies par skaidrojumu. Es šo to zinu par Kanadas izcelšanos, esmu tur ari bijis (gan samera neilgi, nepilnus 2 menešus).

< Kvebekai un arī citām provincēm ir no federālās valdības neatkarīgs "Provinciālais Parlaments". >

Luk. Un jau šo analogiju (citu lidzigu analogiju starpa) daži spēki loti intensivi cenšas izmantot, meginot panakt sev velamas izmaiņas Latvija. Starp citu, kas notiktu ja Kanadas anglofoni pienemtu pilnigi simetriskus, analogiskus Kvebekas likumiem, savus likumus attieciba uz angļu valodas lietošanu savas provinces? Piemeram, pilnigi izslegtu jebkadus uzrakstus franču valoda arpus Kvebekas? Pašlaik situacija ir manuprat pilnigi nesimetriska, par labu vienas provinces interesem.

< Kvebekas Parlaments un tur patreiz nacionāli noskaņotā valdiba uzstādīja jau divus feferendumus vai lai Kvebeka izstājās no federācijas. Abas reizes to balsotāji noraidīja, pēdējo gan ar ļoti mazu vairākumu.>

Ta bija balsotaju izvele. Ar katru referendumu pieaug atdališanas piekriteju daļa. Pie tam nenoliedzami, anglofonus visu laiku fiziski un ekonomiski izspiežot no franciskas provinces (faktiski etniska tirišana), velešanu rezultati Kvebeka tiek maksligi nobiditi frankofonu viedokļa virziena.

< Latvija nav federācija un tāpēc Montrealas un Daugavpils rajoni ir tikai abu teritoriju (Latvijas un Kvebekas) sastāvdaļas bez to atstāšanas tiesībām. >

Musdienu pasaule ir vairaki spilgti piemeri, kad šadas provinces ieguvušas faktisku vai pilnigu neatkaribu preteji oficialajai valsts konstitucijai (vai speciali izmainot konstituciju atdališanas nolūkā).

< Kvebekas provinciālā valdība jau sen izdeva likumus kuri nosaka ka jebkurā komerciālā vai sabiedriskā pasākumā Kvebekas teritorijā franciski runājošam ir tiesība prasīt un saņemt pakalpojumus franču vaļodā.>

Reali tas nozime, ka katram anglofonam visa Kanada ir obligati jamacas ari franču valoda, bet katrs frankofons Kanada vispar, un it īpaši viena Kanadas daļa, var iztikt tikai ar savu valodu vien. Kura Latvijas _daļa_ Tu gribetu redzet šadu situaciju, un kada valoda butu tur privilegeta - atškiriba no kopejas valsts valodas? Atgadinasim - tada valoda, kurai nebūt nedraud iznīcība arpus valsts.

< Ja tādi likumi būtu Latvijā, tad jebkuram iedzīvotājam būtu tiesība runāt tikai latviski . . . >

Ši pāreja man nav saprotama. Kvebeka ir neatkarigas valsts - Kanadas - daļa. Taja darbojas loti krasi atškirigi no parejas valsts likumi attieciba uz valodu. Kadas valsts daļa, Tava izpratne, ir Latvija? Mana izpratne Latvija ka neatkariga, pagaidam vel suverena valsts ir nevis vienas provinces analogs, bet gan _valsts_ analogiski Kanadai. Mazaka, protams, bet tomer _valsts_, nevis kaut kada citas valsts province. Ja gribi salidzinat kaut cik adekvati, tad salidzini valstis ar valstim un provinces ar provincem.

Starp to pašu, kadas tiesibas ir _istajiem_ Kanadas pirmiedzivotajiem un viņu valodai Kvebeka? Kaut ka neatceros, ka būtu redzejis Monreala uzrakstus Inuitu vai Crē valodas.

Lai nu tie kanadieši dara ka grib, bet sajūsmināšanas par Kvebeku mūsu apstakļos manuprāt lej ūdeni pavisam uz citam dzirnavam, neka daži iedomājas...

Viss teiktais, ka vienmer, ir mans privats personigs viedoklis, uzrakstits no personiga kompja un nosutits caur paša apmaksatu Interneta pieslegumu ;-)

Harijs

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/7/02 3:18
Subject: Re: Valoda un integrācija.

Harijs: < Starp citu, kas notiktu ja Kanadas anglofoni pienemtu pilnigi simetriskus, analogiskus Kvebekas likumiem, savus likumus attieciba uz angļu valodas lietošanu savas provinces? >

Tādi jau ir, vienīgi New Brunswick ir oficiāli divvalodīga province.

< Piemeram, pilnigi izslegtu jebkadus uzrakstus franču valoda arpus Kvebekas? >

To daži karstgalvji gribēja, bet nepanāca. Citās provincēs lieto kādu uzrakstu gribi un veikalā arī kundem atbildi kādā valodā gribi. Kvebekā gan pat konzervu bundžas uzrakstam franču valodā, veikalā uz plaukta, ir jābūt kundes pusē.

< Pašlaik situacija ir manuprat pilnigi nesimetriska, par labu vienas provinces interesem. >

Taisnība, be politiķi atzina ka tas ir vienīgais veids kā pasargāt franču valodu kā primāro Kvebekas provincē.

< Ar katru referendumu pieaug atdališanas piekriteju daļa. >

Tā liekās ka atdalīšanās piekritēju skaits sarūk. Franči ir emocionāli- jūtīgi cilvēki, ir viegli tos sadumpot bet beigās tomēr redz ka nav vērts pašam sev nogriezt degunu lai iespītētu sejai.

< Pie tam nenoliedzami, anglofonus visu laiku fiziski un ekonomiski izspiežot no franciskas provinces (faktiski etniska tirišana), velešanu rezultati Kvebeka tiek maksligi nobiditi frankofonu viedokļa virziena. >

Atkal taisnība, to sauc par nacionālās atmodas laikmetu. Gala rezultātā visizglītotākie jaunie anglofoni 1970 tos gados atstāja provinci.

< Musdienu pasaule ir vairaki spilgti piemeri, kad šadas provinces ieguvušas faktisku vai pilnigu neatkaribu preteji oficialajai valstskonstitucijai (vai speciali izmainot konstituciju atdališanas nolūkā). >

Kvebekai vienmēr bija tiesības to darīt, atstāt federāciju. Tikai tas var iznākt ļoti dārgi financiāli, sadalot vērtības.

< Reali tas nozime, ka katram anglofonam visa Kanada ir obligati jamacas ari franču valoda, bet katrs frankofons Kanada vispar, un it īpaši viena Kanadas daļa, var iztikt tikai ar savu valodu vien. >

Nē, gluži tā nav. Anglofoni citās provincēs var iztikt bez franču valodas, tāpat kā frankofoni Kvebekā bez angļu. Frankofonam gan citās provincēs ir ļoti grūti iztikt bez angļu valodas. Zināt abas ir priekšrocība. Mani mazbērni piedzima un uzauga rietumu Kanādā, Albertas provincē un gāja tur "Frenč immersion" skolā kurā visus priekšmetus pasniedza franču valodā, protams ka mājās un ar draugiem runāja angliski. Gala rezultātā šodien viņiem ir ļoti labi atalgots darbs Albertā, jo var tekoši sarunāties abās oficiālās valodās.

< Kura Latvijas daļa_Tu gribetu redzet šadu situaciju, un kada valoda butu tur privilegeta - atškiriba no kopejas valsts valodas? Atgadinasim - tada valoda, kurai nebūt nedraud iznīcība arpus valsts. >

Tu pārprati, visā Latvijas teritorijā vienīgi latviešu valoda drīkst būt privilēģēta.

Kvebekas nacionālisti saka ka pienāks laiks kad viņu valoda nejutīsies apdraudēta, jo visi to sapratīs, tikai tad ierobežojumus varēšot atcelt. Man liekās tas ir ļoti loģiski.

< Ši pāreja man nav saprotama. Kvebeka ir neatkarigas valsts - Kanadas - daļa. >

Kvebeka bija neatkarīgs franču valodas rajons kas brīvprātīgi pievienojās Kanādas federācijai, paturot savu valodu un savus civilos likumu "Napoleonic Code". Taja darbojas loti krasi atškirigi no parejas valsts likumi attieciba uz valodu. Valoda un izglītība ir katras provinces kompetencē, Kvebekai ir tiesības uzsvērt savu franciskumu, viņu valodas saknes ir Francijas Normandy rajonā un to runā gandrīz tāpat kā to darīja pirms 200 gadiem. Kvebekieti Parīzē ir grūti saprast.

< Kadas valsts daļa, Tava izpratne, ir Latvija? Mana izpratne Latvija ka neatkariga, pagaidam vel suverena valsts ir nevis vienas provinces analogs, bet gan _valsts_ analogiski Kanadai. >

Latvija ir suverena valsts, Kanādas provinces ir suverenas dažās sfērās un tām nav jāpraso Kanādas federācijai atļauja savā kompetencē (atbildībā) kā ar to rīkoties. Latvija ir analoģiska Francijai, ne Kanādas federācijai.

< Mazaka, protams, bet tomer _valsts_, nevis kaut kada citas valsts province. Ja gribi salidzinat kaut cik adekvati, tad salidzini valstis ar valstim un provinces ar provincem. >

Latvijā Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale ir apgabali bez suverenām tiesībām. Kanādas provincēm tādas ir. Tā tad mēs salīdzinam suverenitātes tiesības un kam tās ir.

< Starp to pašu, kadas tiesibas ir _istajiem_ Kanadas pirmiedzivotajiem un viņu valodai Kvebeka? Kaut ka neatceros, ka būtu redzejis Monreala uzrakstus Inuitu vai Crē valodas. >

Nekādas speciālas valodas ziņā, viņus vairākumā skoloja angļu valodā un no tā sevi pieslēja pie anglofoniem. (Anglofons ir angliski runājošs, neatkarīgi no etniskās izcelsmes)

< Lai nu tie kanadieši dara ka grib, bet sajūsmināšanas par Kvebeku mūsu apstakļos manuprāt lej ūdeni pavisam uz citam dzirnavam, neka daži iedomājas... >

Es redzu ka Tu nesaprati situāciju Kvebekā un Kanādā, būtu jauki ja Latvijas politiķiem būtu pietiekoši taisns mugurkauls un nelocītos mazākuma priekšā. Lai Latvijas abas lielās etniskās grupas iemācās otras valodu, tad visiem būs labi. Kaut vai lai latvietis runā ar russofonu latviski un tas tam atbild krieviski, abi nejutīsies pazemoti.

Zigis.

From: AstridaJ@aol.com
Date: 12/7/02 3:54
Subject: Re: Glābiņš - likums?

Pedeja laika tik loti daudz SVEIKA ir lasits par latviesu valodas macisanos. Vai tiesam krievu jauniesiem ir tik grutas galvas, ka par to ir tik loti jauztraucas? Ka tas nak, ka tik daudzi no viniem anglu valodu jau tagad prot itin labi? Ja pasaule nebutu cilveku tiesibas aizgajusas tadas galejibas, varetu ieviest metodes ar kadam gadsimta sakuma latviesu berniem macija krievu valodu. Proti: tikko kads runaja latviski, tas no skolotaja trapija ar linealu pa pirkstiem. Ka man stastija gados vecakie draugi un radi, ne reti ta ir bijusi loti sapiga procedura, un berni valodu iemacijas bezgala atri un labi. Ja Aleksim tiesam interese saviem tautiesiem izpalidzet, vins varetu valodas macisanos veicinat ar saviem rakstiem avize, nevis meklet tikai negativo un radit vel lielaku nesaprasanos tautibu starpa. Ja jau rusofoni ir izvelejusies Latvija palikt un dzivot, tad varetu ari mazliet vairak papuleties un piestradat pie valodas, kas Latvija butu dabiga.

Astrida, kas Vacija macijas un runaja vaciski, un Amerika angliski bez sudzesanas un bez kurnesanas.

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/8/02 4:39
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda ''

Aija: < Varbūt Čas uc krievvalodīgie izdevumi un masu mēdija varētu arī kritiski publicēt šos pētījumus, kas ir daudzi, plaši un pa visu pasauli veikti. >

 Mīļie, Aleksandrs jums taču skaidrā gaišā tekstā vairākkārt pateica: informācija ir prece, un krievu avīzes  ekonomiski nav ieinteresētas drukāt šādus materiālus - nepirks. Secinājums? "Burkāns" viņiem ir un tuvākajā nākotnē var būt vienīgi lielas (nav pētījumu, vai - dominējošās) krievu diasporas daļas cerība uz oficiālu divvalodību (kas reālajā dzīvē nozīmē atgriešanos iepriekšējā situācijā, jo vairāk nekā 82 procenti latviešu prot krieviski). Citi "burkāni" krievu avīžu ēdienkartē netiek iekļauti.         

Baiba

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 9:48
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Harijam B.

Sveiki!

Harijs Buss: < Tadas metodes, ka Kvebeka, man nebutu pienemamas pat tad, ja es pats butu francuzis. >

Es šeit ja nereiz meģinaja dabūt atbilde uz jautāumi: "Nu, un kas mums šeit ir minoritāte"? :-))

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 9:59
Subject: Re: Glābiņš - likums?\\\Izglītība\\Alex----> Jurim Ž.

Sveiki,

Juris Zagarins: < Jāievēro, ka 2004. gadā paredzēts tikai pašām augstākām klasēm (10-12) pāriet uz latviešu valodu, bet līdz 2007/2008 lielam vairumam vidus skolu klašu būs jābūt latviešu valodā. >

Nu, kungs, man vienkarhi vārdu pietruk. Es NO PAŠA SAKUMĀ runaja par vidusskolam, un tagad nevaru saprast, kapēc šīta ziņa Tev liekas tik sensacionāla.

Juris Zagarins: < Tātad bav paredzēta obligāta pāriešana uz mācībām tikai latviešu valodā un Marja Ivanovna varēs mierīgi turpināt strādāt un bērniem nebūs obligāti jāiet uz ielām pārdot heroīnu. >

Vidusskolā -- ir paredzēta. Un par vidusskolu visas strīdes bijuši. Vismaz no manas puses. Varbūt, Tu par kautko citu diskutēja?

Juris Zagarins: < PAredzētas ir četras plūsmes, un skolas var izvēlēties vienu no šīm paredzētām četrām. 11% no minoritāšu skolām ir izvēlējušās pirmo plūsmi, t.i., 1. - 4. klasēs mācības būs bilingvālas, vairums priekšmetu latviešu valodā, minoritātes valodā obligāti minoritātes valoda un literātūra. 29% izvēlējušās otro plūsmi, kur apmēram vienādi tiek lietotas latviešu un minoritātes valodas. Minoritātes valoda un literatūra obligāti minoritātes valodā. 54% izvēlējušās trešo plūsmi, kur tikai pamazām paredzēts pāriet uz latviešu valodu, paturot minoritātes valodā valodas mācību un literatūru. 5% izvēlējušās ceturto plūsmi, kur 1-3 klases būs minoritātes valodā ar latviešu kā atsevišķu mācības priekšmetu, 4-6 bilingvāli, 7-9 latviešu valodā. >

Citāts no Šadurska intervija manas www-lapas Forumā: "Tapēc kā neviena likumā nav skaidri rakstīts, kas īsti Latvijā ir minoritāte, nav nekadas skaidrības arī ar minoritāšu skolam". Viņš atbīldeja uz jautājumu, vai drīkst parkartot tagadejas "krievu" skolas uz "krievu minoritātes" skolam. VIDUSSKOLAM, ir piebīlst.

Juris Zagarins: < Starp citu, vai ir dzirdētas kādas sūdzības par šo programmu no citām minoritātēm kā krievu? >

Pavisam nē vai ļoti rēti. Un ziņi, kapēc? Ka sameklēt VIENU labi sagatavotu skolotaju vienai skolai ir daudz vieglāk, neka sameklēt 300 tadus.

Alex.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/02 10:00
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Harijam B.

Alex: < Es šeit ja nereiz meģinaja dabūt atbilde uz jautāumi: "Nu, un kas mums šeit ir minoritāte"? :-)) >

De facto latvieši ir tie melnie, tie indiāņi un tā minoritāte. (Vienalga kāda de jure, vai loģika.)

Krievvalodīgo krievvalodu interesēs atbalsta nezcik miljoniem krievvalodīgie ārpus Latvijas robežām. Un tos itkā cilvēktiesību vārdā (neesmu pret cilvēktiesībām, bet ir dažādi tulkojumi) atbalsta visspēcīgākā vara pasaulē, rietumi.

Latviešiem atliek tikai paša pamatdzīvespēka griba atrast veidu kā tās dzīvīgumu citiem atzīt un neiznīcināt, jo to neviens viņiem neuzdāvās.

(Augšējo neiztulkot kā cilvēktiesību vai cilvēcības liegšanu Latvijā.)

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 10:08
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Zigim

Sveiki!

Pistole: < Pirmkārt Kanāda ir federācija kas sastāv no brīvprātīgi apvienotām 10 provincēm un ziemeļu teritorijām. Federālā Parlamenta locekļus (301) ievēl no visas Kanādas. >

Ka zīnāms, Latvijā notiek regionalas pašvaldības reforma, kada būs (planots) pabeigta 2005 gada. Un pēc tam Latvijā būs ne tikai nacionalais parlaments (Saiema), bet Lielrīgas, Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Zemgales "asamblējas" -- ļoti līdzīigi Lielbritanijai ar tas "devolucijas" (devolution) politiku.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 10:11
Subject: Re: Glābiņš - likums?\\\Valodas\\Alex--->Astridai

Sveiki!

Astrida: < Ja pasaule nebutu cilveku tiesibas aizgajusas tadas galejibas, varetu ieviest metodes ar kadam gadsimta sakuma latviesu berniem macija krievu valodu. Proti: tikko kads runaja latviski, tas no skolotaja trapija ar linealu pa pirkstiem. Ka man stastija gados vecakie draugi un radi, ne reti ta ir bijusi loti sapiga procedura, un berni valodu iemacijas bezgala atri un labi. >

Varetu ieviest, neskatoties uz Amnesty International. :-)) Bet tikai kada atteiksme būs pec tam pret latviešu valodai?

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 10:19
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\\Alex---> Zigim

Sveiki!

Dialogs:

Harijs Buss: < Ši pāreja man nav saprotama. Kvebeka ir neatkarigas valsts - Kanadas - daļa. >
Zigis: < Kvebeka bija neatkarīgs franču valodas rajons kas brīvprātīgi pievienojās Kanādas federācijai . . .>

Un kā mums bija ar Latgali 1917. gada, Pirmā Latgales kongresa laika? Man tā šķiet, ka Latgale brīvprātīgi pievienojas Latvijai -- ar nosacijumu, ka Latgales iedzivotaijem būs visas tiesības pašiem lemt par valodas, izglītības, ticibas jautaujumiem. Tas ir tads vienīgais "kanadas" piemers, kas Latvijā der. Ja Kvebekam ne tikai drikst, bet pienacās, tad kapēc Latgalei i nedrikst, i pat nepienacas?

Alex

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/8/02 10:25
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Harijam B.

Aija: < De facto latvieši ir tie melnie, tie indiāņi un tā minoritāte.>

Aija, 100% Tev piekrītu! Globālā pasaulē arī valodas jāvērtē globāli, nevis kā kuram tīk. Krievi nepārtraukti spekulē ar savu statusu Latvijā - vienā reizē izdevīgi būt minoritātei, citā - mažoritātei.

Rietumi vienmēr izcēlušies ar savu tuvredzību (pārāk trekni visu laiku dzīvojuši), un arī joprojām necenšas iedziļināties lietas būtībā. Kaut arī pašiem jau sāk ūdens smelties laivā. Pārsteigumu te nav, atliek tikai pacietīgi atkārtot zināmas patiesības, kuras ļaunprātīgi cenšas noliegt.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 10:36
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda '' \\\Alex-->Baibai

Sveiki!

Baiba: < Mīļie, Aleksandrs jums taču skaidrā gaišā tekstā vairākkārt pateica: informācija ir prece, un krievu avīzes ekonomiski nav ieinteresētas drukāt šādus materiālus - nepirks. >

Pie Tavo teikto man tikai ir jāpiebilst, kā
1) informācija ir prece arī latviski;
2) ir materiali, kadus latviešu avīzes arī nav ekonomiski ieinteresētas drukāt -- nepirks;
3) tomēr, krievu prese ir daudz sliktākā situacījā, tapēc ka latviski eksiste pilna "triade" -- televizija (kada parasti uzdod toni), radio un drukata prese. "Krieviem", būtība, tikai drukata prese.

Alex,
ar īpašu atzīnibu un pateicību tiem hurrāāāā! superpatriotiem, kas, savas financialas lietas kartojot un par valsti labūmu nemaz nedomajot, bet svētu retoriku izmantojot, valodas kvotas izgudroja.

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/8/02 10:39
Subject: Re: Glābiņš - likums?\\\Izglītība\\Alex----> Jurim Ž.

Sveiki!

Aleksim pietrūkst vārdu: < Nu, kungs, man vienkarhi vārdu pietruk. Es NO PAŠA SAKUMĀ runaja par vidusskolam, un tagad nevaru saprast, kapēc šīta ziņa Tev liekas tik sensacionāla. >

Sorry! Es tiešām visu laiku iedomājos pirmklasniekus staigājam pa Rīgas ielām ar heroīna piedāvājumiem.

< Citāts no Šadurska intervija manas www-lapas Forumā: "Tapēc kā neviena likumā nav skaidri rakstīts, kas īsti Latvijā ir minoritāte, nav nekadas skaidrības arī ar minoritāšu skolam". >

Hei! Man ir laba ideja! Pārrakstām to likumu un katrā vietā kur parādās vārds "minoritāte" ieliksim vārdu "rusofoni". Tad nu gan būs vienreiz skaidrība!

< Pavisam nē vai ļoti rēti. Un ziņi, kapēc? Ka sameklēt VIENU labi sagatavotu skolotaju vienai skolai ir daudz vieglāk, neka sameklēt 300 tadus. >

Jā, bet cik tur bija to rusofonu visā visumā un cik tur bija to leišu, igauņu, u.c.? Jeb vai tā rusofonu tauta ir kaut kā atšķirīga no visām citām un nav mācījusies no Marjas Ivanovnas kā rēķināt procentes?

Vienalga, likums atļauj visām minoritāšu (izviņinīte rusofonu) skolām pasniegt minoritāšu (izviņinīte rusofonu) valodu, literatūru un kultūru katrai skolai pēc izvēles atļauts paturēt līdz pat 40% no mācību programmas minoritātes (izviņīte rusofonu) valodā.

Juris

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 11:07
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Statistika\\Alex---->visiem

Sveiki,

neziņu no kurienes peld informācija par "82 % latviešiem, kas prot krievu valodu". Luk, statistika no Valsts valodas komisijas majas lapas (www.vvk.lv). Tabula tur ir diezgan neērta, bet tomēr izmantojāma.

Tautība --     Prot latviski   prot krieviski     prot sava etnosa valodu

latvieši --         98%              71%              98%
krievi --           52%              98%              98%
baltkrievi --       50%              96%              19%
ukraini --          47%              96%              27%
poļi --             62%              93%              19%
lietuvieši --       86%              79%              39%
ebreji --           51%              89%               8%

Un vot tieši tapēc ir vērts runāt neveis par "etniskājam", bet par "lingvistiskajiem" minoritātem. Jā tikai viens no pieciem baltkrieviem prot baltkrieviski (kas, starp citu, ne oblīgati nozīme, kā tā ir dzimta, nevis iemācīta valoda) un jā tikai viens no 13 ebrejiem prot idišu vai ivrītu (un arī -- ne oblīgati nozīme, kā tā ir dzimta, nevis iemācīta valoda), kada strapība, kas viņiem ir raktits pasē tautības ailē?

Alex

From: RSpuris@aol.com
Date: 12/8/02 11:08
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda '' \\\Alex-->Baibai

alex: < Vai tiešām ir darīts viss iespējamais (taujāts, meklēts, pētīts, izmantota esošā griba,u.c.) lai vēl citu burkānu atrastu? >

Aleksis šeit varētu būt atslēgas pozicijā - ir jāveido latviešu-krievvalodīgo draudzības biedrības, kaut sakumā visai slepenas, jo norējēju jau netrūks.

Ja sanāks kopā prāti pats Aleksis, kopā citiem pazīstamiem - Latvijai labvēlīgiem - krievvalodīgiem, un tādi paši latviešu inteliģences pāarstavji (no tālienes nāk prātā R.Pauls un J.Peters), ar mērķi atrast visus Latvijas pilsoņus vienojošus "burkānus", esmu pārliecināts, ka tādi arī atrastos. Tam pamatā pazīstamā atziņa: kur ir griba, tur ir arī varēšana.

Ričs.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 11:20
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < De facto latvieši ir tie melnie, tie indiāņi un tā minoritāte. (Vienalga kāda de jure, vai loģika.) >

De facto latviešiem pieder politiska vara gan Saiemā, gan valdībā, gan pašvaldības vairakumā. De facto starp valsts un pašvaldības ieredniem latviešu procents ir nopietni augstāks, neka caurmērā starp pilsoniem (ja nemaldos, ap 93 procentiem). De facto avīzem latviešu valoda sumetais metiens ir trisreiz lielāks, neka visas parejas valodas kopā. De facto televizijas stācijas latviski raida 70 stundas diennakti un radiostācijas ap 400 stundas, visas parejas valodas kopumā -- ap 15 stundas televizijā un 180 stundas radio. Turpināt?

Aija Veldre Beldavs: < Krievvalodīgo krievvalodu interesēs atbalsta nezcik miljoniem krievvalodīgie ārpus Latvijas robežām.>

Man NEinterēse, kas notiek ārpus. Man interēse, kas notiek iekšpusē.

Aija Veldre Beldavs: < Un tos itkā cilvēktiesību vārdā (neesmu pret cilvēktiesībām, bet ir dažādi tulkojumi) atbalsta visspēcīgākā vara pasaulē, rietumi. >

Varbūt, viņi negrīb jaunas problēmas?

Aija Veldre Beldavs: < Augšējo neiztulkot kā cilvēktiesību vai cilvēcības liegšanu Latvijā. >

Un pat nemeģinaja iztulkot tā.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 11:25
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Ausmai

Sveiki!

Ausma Abele: < Krievi nepārtraukti spekulē ar savu statusu Latvijā - vienā reizē izdevīgi būt minoritātei, citā - mažoritātei. >

Ziņiet, dažiem tas bija nopietna psihologiska trauma -- saprast, ka viņi vairs nav vairakums. Bet es, teiksim, nekad neprētendeja būt vairakumam un esmu pilnīgi ar mieru būt minoritātei. Tikai ar vienu atrunu: minoritātei ir jābūt arī tiesības, kadi ir garantēti likumā limeņī.

Ar cieņu, Alex.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/02 11:32
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Alex: < Man NEinterēse, kas notiek ārpus. Man interēse, kas notiek iekšpusē. >

Teicu sākumā, kā ierāmē jautājumu visumā nosaka tās loģisko iznākumu. Kas notiek ārpusē, ja būtiskais iekšējais faktors, ir gan ļoti interesants.

< Varbūt, viņi negrīb jaunas problēmas? >

Diemžēl nav runa par jaunām bet vecām problēmām kādas iesāka pagājušā gadsimtā sākot ar Hitlera - Staļina paktu, tas kuŗā arī austrumi un rietumi sadalīja sev nepiederošās zemes savu interešu dēļ, nevis de facto cilvēktiesību vārdā.

Bet godīgums nav nekāds monopols, ir arī cilvēki kas atzīst netaisnības kad tās izdarījuši savējie.

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/02 11:35
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Ausmai

Alex: < Bet es, teiksim, nekad neprētendeja būt vairakumam un esmu pilnīgi ar mieru būt minoritātei. Tikai ar vienu atrunu: minoritātei ir jābūt arī tiesības, kadi ir garantēti likumā limeņī. >

Tev arī pastāv izvēle kļūt pilntiesīgam kur tādi jautājumi kā kas minoritāte pavisam atkristu.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 11:36
Subject: Re: Glābiņš - likums?\\\Izglītība\\Alex----> Jurim Ž.

Sveiki!

Juris Zagarins: < Sorry! Es tiešām visu laiku iedomājos pirmklasniekus staigājam pa Rīgas ielām ar heroīna piedāvājumiem.>

Ir jālasa, ko Tev raksta citi diskusijas dalibnieki.

Juris Zagarins: < Hei! Man ir laba ideja! Pārrakstām to likumu un katrā vietā kur parādās vārds "minoritāte" ieliksim vārdu "rusofoni". Tad nu gan būs vienreiz skaidrība! >

Slikta ideja. Es jau rakstija, ka nekadas specialas "krievu cilvēka tiesibas" nēksistē, vismaz mana izprātne. Bet, lai likumu izpildit, ir jāziņ, pie kam tas likums attiecas un pie kam -- nē. Un man ir divaiņi, ka ministram, kas katru dienu strada šeit ar šo problēmatiku, šaubas ir, bet Tev, kam viss tas ir diezgan virtuala problēma -- nav.

Juris Zagarins: < Jā, bet cik tur bija to rusofonu visā visumā un cik tur bija to leišu, igauņu, u.c.? Jeb vai tā rusofonu tauta ir kaut kā atšķirīga no visām citām un nav mācījusies no Marjas Ivanovnas kā rēķināt procentes? >

Ziņi, kapēc Latvijas armijā ir daudz vairāk kartības, nekā Latvijas policijā? Tapēc, ka armijā bija veidota no jauna.

Juris Zagarins: < Vienalga, likums atļauj visām minoritāšu (izviņinīte rusofonu) skolām pasniegt minoritāšu (izviņinīte rusofonu) valodu, literatūru un kultūru katrai skolai pēc izvēles atļauts paturēt līdz pat 40% no mācību programmas minoritātes (izviņīte rusofonu) valodā. >

Likums NEATĻAUJ. Likumā ir skaidri rakstīts, ka 2004. g. 1. septembrī mācības vidusskolas tiek uzsakti tikai valsts valoda. Paskaidrot Tev stārpību stārp likumu un zēmlikuma aktu, ka arī -- kam no tiem ir vairāk juridiska spēka?

Bet Tu pareizi novēroja konstitucionalu koliziju. Jaunam ministram būs vai nu jālūgt Saeimu izvitrot no Izglītības likuma vārdu "tikai", vai jāiet us Satversmesd Tiesu. Un Tu var iedomāties, kada brēka var pacelties abos gadijumos.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 11:38
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda '' \\\Alex-->Ričam

Sveiki!

Ričs: < Ja sanāks kopā prāti pats Aleksis, kopā citiem pazīstamiem - Latvijai labvēlīgiem - krievvalodīgiem, un tādi paši latviešu inteliģences pāarstavji (no tālienes nāk prātā R.Pauls un J.Peters), ar mērķi atrast visus Latvijas pilsoņus vienojošus "burkānus", esmu pārliecināts, ka tādi arī atrastos. >

Paldies Tev.

Alex

From: RSpuris@aol.com
Date: 12/8/02 11:50
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

alex: < Man NEinterēse, kas notiek ārpus. Man interēse, kas notiek iekšpusē.>

Vai šajā ziņā mēs abi neesam "vienā laivā"? Es esmu ārpusnieks ASV, un Tu esi tāds pats Latvijā. Mums abiem interesē savējo kultūras turpināšana. Tā ir līdzība.

Atsķirība ir tā, ka mums (latviešiem) šeit ne prātā nenāk pieprasīt vietējai valdībai gādāt par latvisko kultūru. Tā ir pašu atbildība un pienākums. Ja paši to nespēsim uzturēt, tā iznīks šeit, bet turpināsies Latvijā. Ja man katrā ziņā ir svarīgi pilnībā dzīvot latviskajā kultūrā, man ir iespēja pārcelties uz Latviju. Vai Tad ar Tavu krievisko kultūru nav tas pats?

Ričs.

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/8/02 12:13
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\Alex

Mīļo Aleksandr, nevar taču tik bezdievīgi blefot! -varbūt ir jāņem vērā, ka Sveikā piedalās arī "iekšpusnieki", kaut arī viņi tāpēc neuzskata sevi ne par super, ne hiperpatriotiem.

Jūs - < krievu prese ir daudz sliktākā situacījā, tapēc ka latviski eksiste pilna "triade" -- televizija (kada parasti uzdod toni), radio un drukata prese. "Krieviem", būtība, tikai drukata prese. Alex, ar īpašu atzīnibu un pateicību tiem hurrāāāā! superpatriotiem, kas, savas financialas lietas kartojot un par valsti labūmu nemaz nedomajot, bet svētu retoriku izmantojot, valodas kvotas izgudroja.>

Tātad Jūs deklarējat, ka televīzija Latvijā runā tikai valsts valodā un to pašu dara radio? Ļoti labprāt dzirdētu Jūsu "jā" vai "nē". Un, otrkārt, esiet, lūdzu, tik jauks, un pasakiet, kuras tēmas latviešu prese (arī TV un Radio) ignorē.

Nepacietīgi Jūsu proponēto "būtību" gaidot, - Baiba

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 12:19
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Ričam

Sveiki!

Ričs: < Ja man katrā ziņā ir svarīgi pilnībā dzīvot latviskajā kultūrā, man ir iespēja pārcelties uz Latviju. Vai Tad ar Tavu krievisko kultūru nav tas pats? >

Tu uzdeva ļoti būtisku jautājumu. Redzi, krievu kultūra ir nav tads pats, kā Krievijas kultura, Krievijas kultūra ir nav tads pats, ka krievu kultūra, un Latvijas rusofonu kultūra arī nav tads pats, kā Krievijas un krievu kultūra. Redzi, es neesmu krievs. Esmu Latvijas krievvalodigais un kā tads var dzīvot tikai Latvijā.

Alex.

PS Es jau rakstija -- tas ir līdzīgi tam, ka kā skoti un anģli (vai spaņi un meksikaņi vai gan čilieši un kolumbieši) ir nav tads pats, neskaitot uz to, kā viņi runā gandrīz ka viena valoda.

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/8/02 12:36
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\\Alex--->Alex

Alex - < Latgale brīvprātīgi pievienojas Latvijai -- ar nosacijumu, ka Latgales iedzivotaijem būs visas tiesības pašiem lemt par valodas, izglītības, ticibas jautaujumiem. Tas ir tads vienīgais "kanadas" piemers, kas Latvijā der. Ja Kvebekam ne tikai drikst, bet pienacās, tad kapēc Latgalei i nedrikst, i pat nepienacas? >

Pienākas, mīļo Alex, pienākas. Tikai... vai Jūs runājat latgaliski? Latgalē runā. Un es, nelatgaliete, Rīgā dzimusi un augusi, arī protu. Vai Latgales skolās (protams, ja skolēni vēlas) nevar apgūt latgaliešu rakstu valodu? Var, Alex. Bet par runātajām "mēlēm" - varbūt Jūs zināt, ka tās katrā pagastiņā skan citādi? Un Aglona, ja nemaldos, vēl uz Franciju nav pārcelta. Vēl nesen Latvijas ar Vatikānu noslēdza konkordātu. Un tur šis un tas par katoļu ticību (pie tam - ne tikai Latgalē), man šķiet, arī ir teikts. Tātad cik latgaliešu Jums sūdzējusies par ticības nīcināšanu? Bet kā šie jautājumi tiek risināti Abrenē (atvainojiet - Pitalovā)? Arī tai šai sakarā šis tas pienāktos, vai ne? Baiba

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 12:42
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\Baibai

Miļa Baiba, nekadas blefošanas nav. Un nebijā.

Baiba: < Tātad Jūs deklarējat, ka televīzija Latvijā runā tikai valsts valodā un to pašu dara radio? Ļoti labprāt dzirdētu Jūsu "jā" vai "nē". >

Atbilde: NĒ, nedeklarēju. Un nevajag meģinat man taču nu tik bezdievīgi meģināt pierakstīt to, ko es nekad neapgalvoja. Varbūt ir jāņem vērā, ka Sveika dalibnieki arī lasa manas vēstules. Es deklarēja -- no paša sakumā -- kā, manuprāt, galvēnokart valodas kvotas deļ, KVALITATĪVA krieviski stradajoša televizija Latvijā nēksistē. Cik diennakti ir TVziņas izlaidumus krievu valoda? Ar kadu kopeju ilgumu? Ar kadu satūtu? Cik sabiedriski-politiskas raidijumus krieviski diennaktu laikā var noklausīt visas Latvijas radioviļnas? Ar kadu summetu ilgumu?

Lai neapvainot man, ka esmu tendenciozs un itkā blefoju, Jūs vārat publicēt tos cīpariņus šeit ārpusnieku informācijai.

Baiba: < Un, otrkārt, esiet, lūdzu, tik jauks, un pasakiet, kuras tēmas

latviešu prese (arī TV un Radio) ignorē. >

Nekad neapgalvoja, ka "ignorē". Bet apgalvoja, ka "ir materiali, kadus latviešu avīzes arī nav ekonomiski ieinteresētas drukāt -- nepirks". Piemeram, rusofonu atteiksme prēt skolas reformas, pašas reformas nepieciešamība, skolas sistemas gatavība un iespejāmie rezultāti. Piemeram, ka minoritašu tiesības (klasiska Eiropas izpratnē) nav garanteti likumos. Piemeram, latviešu kolaboracionisma temats. Piemeram, kā 1991. gadā tagadejas nepilsoņi bija ciniski izmantoti un pēc izmantošanas izmesti politiska atkrītumu izgaztuve. Ka viņem šobaltdien ir attaisņots pamats just rugtumu.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 1:00
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\\Alex--->Baibai

Sveiki,

Baiba: < Tātad cik latgaliešu Jums sūdzējusies par ticības nīcināšanu? Bet kā šie jautājumi tiek risināti Abrenē (atvainojiet - Pitalovā)? Arī tai šai sakarā šis tas pienāktos, vai ne? >

Jūs varat pastastīt viss to latgaliem. Viņi -- nez kapēc -- doma, kā centrala vara savas saistības nepild. Un š. g. augustā (neatceros, 12. vai 13.) sava Otra pasaules kongresa (konferences) Rezeknē pienenuši rezoluciju, kur prasīts izpildit solijumus, kas bija viņiem doti pirms 85 gadiem. Rezolucijā burtiski atkartots Pirma kongresa rezolucijas teksts. Citāts: "pamatojoties uz 1917. gada aprīļa Rēzeknes kongresa lēmumu par Latgales apvienošanas ar Vidzemi un Kurzemi, kā arī par Latgales novada tiesībām lemt ticības, valodas un skolu jautājumu, izdarīt LR Satversmē nepieciešamos grozījumus latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam".

Droši vien, ka paši latgaļi nez kapēc doma, kā viņas valodai kaut kas draud, jā viņi prasa garantijas? Droši vien, kā viņam viņas pozicija šīni jautājuma ir labāk zinama, neka Jums?

Un, kā Jums droši vein ir zināms, Saiema arī nobalsoja par kongresa rezolucijas pieņemšanu darbā -- lai nostirpināt likumos un pat Satversmē Latgales īpašu statusu -- ar 66 balsiem "par. Tas notika 11. septembrī, Saimas dokuments Nr. 4892. Arī blefoju? Interesanti, kapēc latgalieši prasijā un Saiema ļema -- jā viss jau ir kartībā?

Un, ja Jums tik precīzi ir zinama situacija Latgalē, Jūs varat arī laipni atbīldēt: vai Rezekne ir iespejāms kartot valsts eksamenu (piemeram, autovaditaja tiesības sanemšanai) latgaliski? Un, arī, ar kada juridiska mehanisma palīdzību latgalieši šodien var paši "lemt ticības, valodas un skolu jautājumu"? Kads ir precīzs šīs strukturas nosaukums un pasta adrese?

Alex.

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/8/02 1:05
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Harijam B.

Aija Veldre Beldavs: < De facto latvieši ir tie melnie, tie indiāņi un tā minoritāte. (Vienalga kāda de jure, vai loģika.) >

No šiem mazvertibas kompleksiem butu jatiek vaļa, jo atrak jo labak. Mes neesam kaut kada minoritate, bet briva tauta sava suverena valsti.

Harijs

From: uldis@parks.lv
Date: 12/8/02 2:05
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Harijam B.

Aija: < Krievvalodīgo krievvalodu interesēs atbalsta nezcik miljoniem krievvalodīgie ārpus Latvijas robežām. Un tos itkā cilvēktiesību vārdā (neesmu pret cilvēktiesībām, bet ir dažādi tulkojumi) atbalsta visspēcīgākā vara pasaulē, rietumi. >

Jā, un, BTW, PSRS saskārās ar situāciju, ka Tālajos Austrumos, PSRS teritorijā, izrādījās miljoni 3 ķīniešu. Saprotot, ka šāda minoritāte, ar tajā bridī kādiem 700 000 000 tautiešu tepat pāri robezjai, verētu radīt problēmas, Staļins jautajumu atrisināja diezgan radikāli- krievu armija tos aizdzina pāri robezjai uz Ķīnu. Vai mēs nevarētu pārņemt progresīvo pieredzi no Krievijas?

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/8/02 2:28
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Ričam

Alex: < Esmu Latvijas krievvalodigais un kā tads var dzīvot tikai Latvijā. >

Alex!

Nesen Tu rakstīji par savu senču etnisko izcelsmi, to starpā latviešu. Latvijā dzīvodams, kāpēc Tu pieslējies krievu kultūrai (iespējams ka pielaidu kļūdu, vai nebiji kosmopolitānis?, tā tad ne krievs?) un sevi uzskati par krievu un nevis latvieti?

Zigis.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/8/02 2:28
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\Baibai

Alex, vai Tu un Latvijas krievu preses lasītāji esat padomājuši par saviem izteicieniem "ciniski izmantoti", "izmesti izgāztuvē", "pamats just rūgtumu"?

Saki, kur krievvalodīgie nesaņem to pašu ko visi pārējie medicīnā, izglītībā, komunālajos pakalpojumos, biznesā un visur citur. Parādi man kaut vai vienu tādu pašu tik ietekmīgu latviešu baņķieri, kāds ir krievvalodīgais Kargins! Un tad runā par rūgtumu!

Parādi man to likumu, kurš aizliedz krievvalodīgajiem iegūt pilsonību un ņemt politisko varu! Un tad runā par izgāztuvēm!

Padomājiet par to, ka jūsu bērniem nav jākaro Čečenijā, nav bijis jācieš no rubļa devalvācijas, un tad uzskatiet, ka esat pievilti!

Šādos gadījumos latvieši saka - nelec Dievam acīs!

Alex, Tavi vārdi <<Redzi, es neesmu krievs. Esmu Latvijas krievvalodigais un kā tads var dzīvot tikai Latvijā>> ir vienkārši nekaunīga demagoģija. Ja gribat dibināt savu Baltijas slāvu valsti, tad dibiniet to kaut kur pie Pēterburgas, kaut gan arī pat to novadu Pēteris I zvērīgi atņēma citām tautām. Latvija, Lietuva un Igaunija ir nodibinājušas savas valstis, un pret šīm tautām ir jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret vāciešiem Vācijā vai norvēģiem Norvēģijā. Ja gribi zināt manas domas, tad Tavā interpretācijā "Latvijas krievvalodīgie" būtībā nav nekās cits kā salašņu bars, kuri aizmirsuši savas etniskās saknes un tagad ar rupju spēku un demagoģiju cenšas izspiest sev privilēģijas.

Latviešu kultura ir latviešu kultūra arī Kanādā vai Austrālijā dzīvojošajiem latviešiem. Un krievu kultūra ir krievu kultūra gan Baškīrijā, gan Jakutijā, gan Krievijā, gan Latvijā dzīvojošajiem krieviem. Tavi vārdi liecina tikai par to, ka jūs, rusofoni, visu vēlaties pakļaut zem sava papēža - gan visas pārējās Krievijas nācijas, gan tautas pie Baltijas jūras.

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/8/02 2:55
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\Ausmai

Sveiki!

Oooh.

Ausma Abele: < Alex, vai Tu un Latvijas krievu preses lasītāji esat padomājuši par saviem izteicieniem "ciniski izmantoti", "izmesti izgāztuvē", "pamats justrūgtumu"? >

Vai Jūs kadreiz lasiajat Tautas Frontes Otru programmu -- par kadu puse no tagadejas krievvalodigiem Latvijas iedzivotajam nobalstoja? Un kadi panti no šīs programmas (attiecība mazakumtautībam) šodien ir izpildīti? Kā tadu praktiku var nosaukt -- manīšāna? Un via apmānītam cilvēkam nav iemesla just rugtumu? Un domāt, ka viņš bija izmantots?

Ausma Abele: < Ja gribat dibināt savu Baltijas slāvu valsti, >

Negribu.

Ausma Abele: < salašņu bars, kuri aizmirsuši savas etniskās saknes un tagad ar rupju spēku un demagoģiju cenšas izspiest sev privilēģijas. >

Var būt. Bet viņi ir cilvēki un viņeim arī sap. Un par privileģijas runas nav.

Ausma Abele: < Latviešu kultura ir latviešu kultūra arī Kanādā vai Austrālijā dzīvojošajiem latviešiem. Un krievu kultūra ir krievu kultūra gan Baškīrijā, gan Jakutijā, gan Krievijā, gan Latvijā dzīvojošajiem krieviem. >

Vai jaunzelandiešu kultūra ir tada paša angļu kultūra?

Ausma Abele: < Tavi vārdi liecina tikai par to, ka jūs, rusofoni, visu vēlaties pakļaut zem sava papēža - gan visas pārējās Krievijas nācijas, gan tautas pie Baltijas jūras. >

Protāms, Jums oir tiesības manus vārdus iztulkot tā, kā Jums ērtāks.

Alex

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/8/02 3:19
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\Baibai

Alex: < Piemeram, latviešu kolaboracionisma temats. Piemeram, kā 1991. gadā tagadejas nepilsoņi bija ciniski izmantoti un pēc izmantošanas izmesti politiska atkrītumu izgaztuve. Ka viņem šobaltdien ir attaisņots pamats just rugtumu. >

Alex, tas nebija ciniski, mērķis attaisnoja līdzekļus. Tu laikam esi jau aizmirsis ka tanī laikā Latvijas teritorija bija okupēta ar Krievijas ( PSRS) karaspēku. Iznāca tā ka ar vārdiem vien, bez asins izliešanas, Latvija atguva neatkarību, ko krievi (PSRS) tai nelikumīgi tai bija atņēmuši. Vai būtu bijis labāk Latvijas teritorijā dzīvojošiem rusofoniem, ja latvieši un Krievija būtu izvēlējušies čečenas ceļu? Ja kādam ir attaisojums ar rūktumu skatīties pagātnē, tie diemžēl ir Latvieši.

Zigis.

From: AstridaJ@aol.com
Date: 12/8/02 4:32
Subject: Re: Glābiņš - likums?\\\Valodas\\Alex--->Astridai

alex: < Varetu ieviest, neskatoties uz Amnesty International. :-)) Bet tikai kada atteiksme būs pec tam pret latviešu valodai? >

Tadel jau es teicu, ka cilveku tiesibas tomer tagad ir jaievero, un nevar ta "Ka saka dots pret dotu." Bet tas valsts valodu, kura tu dzivo , tomer vajadzetu macities bez sudzibam un kurnesanas. ...un jo atrak , jo labak. Astrida, kas trijos Riga nodzivotos gados jau pa pusei bija iemacijusies ari krievu valodu, pie kam ta nepavisam nebija spiesta lieta.

From: aircruiser@worldnet.att.net
Date: 12/8/02 4:38
Subject: Re: glabiņš - likums

Astrida rakstija: < Pedeja laika tik loti daudz SVEIKA ir lasits par latviesu valodas macisanos. Vai tiesam krievu jauniesiem ir tik grutas galvas, ka par to ir tik loti jauztraucas? Ka tas nak, ka tik daudzi no viniem anglu valodu jau tagad prot itin labi? >

Astrīda trāpija naglai uz galvas, intresants jautājums. Vai kāds uzņemtos atbildēt?

Iepriekš jau pateicos, Zigrida.

From: uldis@parks.lv
Date: 12/8/02 5:01
Subject: Re: glabiņš - likums

< Vai tiesam krievu jauniesiem ir tik grutas galvas, ka par to ir tik loti jauztraucas? >

Bulgakovs uz to jau ir atbildējis diezgan sen.

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/8/02 5:03
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\Ausmai

Alex: < Vai jaunzelandiešu kultūra ir tada paša angļu kultūra? >

Alex, nerunā garām un apkārt, pasaki tieši, kas tad īsti nav izpildīts rusofoniem pa prātam, par ko viņi ir apvainojušies? Un kāpēc gribat arī turpmāk vairot rusofonu slāni, kas ir mākslīgs veidojums, okupācijas rezultāts? Un kā tad nu nav runa par īpašām privilēģijām - jūs prasāt dot krieviem lielākas tiesības nekā pārējām tautībām!

Vai tad nav skaidrs, ka rusofoni Latvijā ir galīgi garām? Latvijā, kā jebkurā normālā un patstāvīgā valstī, var būt vienīgi letofoni, kas tanī pašā laikā ir dažādu nāciju pārstāvji - somi, zviedri, norvēģi, krievi, dāņi, armēņi, francūži, tatāri utt. Uz kāda pamata "likumīgi" vēlaties viņus visus Latvijā "rusofonēt"? Nu nav tādas etniskas grupas "rusofoni". Ir krievi, kuriem, dzīvojot ne Krievijā, bet citā zemē, jāpieņem tās valsts likumi, nevis jāuzspiež savējie.

Jaunzēlande ir Jaunzēlande. Un Latvija ir Latvija, kaut arī to minuši gan vācu, gan zviedru, gan poļu, gan krievu, gan visu citu iekarotāju zābaki. Rusofoni nenāk ar zobenu, taču ar ambīcijām. Atmetīsit tās, un latvieši jūs uzņems bez sarūgtinājuma.

Ausma

From: uldis@parks.lv
Date: 12/8/02 5:17
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\Ausmai

Ausma: < Rusofoni nenāk ar zobenu, taču ar ambīcijām. >

Nu, ar puķēm arī viņi te neatnāca. Viņiem pat tāda jēdziena nav, ir "zjivije cveti" (dzīvie ziedi), no kā izriet, ka normāla puķe ir no papīra vai krepdešīna taisīta.

Vispār tāda īpatnēja tauta, IMHO. Nu un Dievs ar viņu, ja vien viņa zinātu savu vietu zem Saules. Nelaime tā, ka nezin, šiem katra vieta, kur kāc ar mašīnpistoli atnācis nelūgts tautietis jebkad ir galu atradis, automātiski kļūst par "iskonno russkije zemļi" :(((

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: zdzenis@earthlink.net
Date: 12/8/02 5:17
Subject: Re: glabiņš - likums

Kas tas Bulgakovs?

Nekaunos prasīt, Zigrida

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/8/02 5:57
Subject: Re: glabiņš - likums

< Kas tas Bulgakovs? >

Viens no slavenakajiem krievu rakstniekiem. Skat. piem.

http://www.loc.gov/rr/european/bulgaklc.html  

Stalina laika vairums viņa darbu bija aizliegti, tomer par spīti pavisam reali draudošajiem sodiem izplatijas ta devetaja "samizdata" forma. Mihaila Bulgakova romans "Meistars un Margarita" ir tulkots loti daudzas valodas, ari latviski un angliski. Protams, labak lasit originalu, tomer šis darbs manuprat varetu but kaut cik saprotams ari tulkojumos. Daudzas vietas un frāzes no "Meistara un Margaritas" un vel viena darba, "Suņa sirds" jau sen iegajušas folklora.

Atškiriba no romaniem, lai saprastu ši paša autora lugas, jazina diezgan daudz par attieciga laika notikumiem Krievija.

Harijs

P.S. Dažas recenzijas angliski:

http://www.amazon.com/exec/obidos/ASIN/0679760806/qid=1039387506/sr=2-1/ref=sr_2_1/002-6881651-9163257  

http://www.amazon.com/exec/obidos/ASIN/0802150594/qid=1039387506/sr=2-2/ref=sr_2_2/002-6881651-9163257  

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/8/02 5:58
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Zigim

< Ap 10 procentiem caurmērā, trīsreiz vairāk Rīgā. Ja pieskaitītu arī parkrievotus baltkrievus un polūs, sanāc vēl vairāk. >

Pastāsti kā 10% pieauga uz 40%. Pēc manas matemātikas pavairojās četras reizes turpretīm etniskie latvieši samazinājās, protams kā Sibīrijas izsūtījuma rezultāts un bēgļu gaitās dodamies lai nepievienotos jau Sibirijā mirušajiem. Man bija 15 gadi kad atstāju Latviju, pēc tam kad 15 mani tuvi radinieki un viņu kauli jau bija Sibirijā.

< Tu apgalvo, kā mazakums joprojām dara netaisnību vairakumam? Divaini, nē? >

Es neapgalvoju ka patreiz dara, bet gan ka grib to darīt, neintegrējoties latviešu vidē bet dzīvojot Latvijas teritorijā.

< Mācījas. Skolā. Divas stundas nedelā no 2. klases sakot. Izmantot valodu Kēngaragā nebija kur. Man bija (es to jau rakstju) radinieki Ogres rajona, un katru vasaru es trup pavadija kads menesis. Un, domaju, ka šīs laiks man no valodes prāsmes viedoklā bijā daudz nozīmigāks, neka visa mācišanā skola. >

Kurš bija atbildīgs ka Latvijas teritorijā ar latviešu valodu dzīvojot, skolā vienvalodīgus rusofonu bērnus mācījā mūsu valodu tikai divas stundas nedēļā? Kuri bija tie kas bērniem stāstīja ka latviešu valoda nav svarīgi zinā.

< Tava radinieka bērni, droši vien, latvieši? Vinīem bija krieviska vīde, kur valodu lietot -- mājas pagalma, ar kaiminīem spelejot. Un tikai tapēc vinīem ir īsta divvalodība. >

Nē, tā nu gluži nebija, mana radinīeka, latvieša, sieva ir etniska krieviete, kuru apprecēja izsūtījumā Tomskā. Tu taču labi zini ka tīri latvieši tanīs blokmājās dzīvokli dabūt neverēja.

Zigis.

From: uldis@parks.lv
Date: 12/8/02 6:03
Subject: Re: glabiņš - likums

< Kas tas Bulgakovs? >

Es biju domājis konkrēti "Suņa sirdi".

PS. Zigrīda, nosūtu Tev to privāti, angliski, "The Heart ot the Dog.doc" Izlasi, nenozjēlosi:)

Bulgakov, Mikhail: The Heart of a Dog

"A bedraggled street dog is about to perish in the cold winter night, after having been scalded by boiling water earlier in the day. Suddenly, an elegant man feeds him and takes him home. The dogjs savior is a famous and wealthy medical professor who rejuvenates people by hormonal manipulations. As soon as the dog becomes accustomed to his new life of plenty, he finds himself the subject of a strange experiment--the professor and his assistant implant the testicles and pituitary gland of a dead criminal into the dog’s body. After a rocky post-operative course, the dog gradually begins to change into an animal in human form, which the professor names Poligraph Poligraphovich SHarik. The half-beast-half-man, who gets along very well in the prevailing proletarian society, turns his creator’s life into a nightmare--until the professor manages to reverse the procedure. Bulgakov wrote The Heart of a Dog in 1925, but it was not published in the Soviet Union until 1987. The Harvill Press first published an English edition in 1968. This absurdly comical short novel is a satire on the Russian revolution and Soviet society in the early 1920's. The professoŗs experiment also reminds the reader of Dr. Frankenstein’s famous experiment (see annotation in this database). In the latter case, the creature Frankenstein produced is so unnatural that everyone he encounters rejects him. Bulgakov's dog-man is equally unnatural, but so is Soviet society--SHarik fits right in. He bites the hand that created him."

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: RSpuris@aol.com
Date: 12/8/02 8:54
Subject: Re: glabiņš - likums

Uldis: < Es biju domājis konkrēti "Suņa sirdi" >

Paldies, Uldi, par doto iespēju! Tas bagātināja dienu.

Ričs.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/02 8:56
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Harijam B.

< No šiem mazvertibas kompleksiem butu jatiek vaļa, jo atrak jo labak. Mes neesam kaut kada minoritate, bet briva tauta sava suverena valsti. >

Nav ko saspringt un šie vārdi it sevišķi jālasa kontekstā. Kā izteicu nejūtos ērti pielietot jēdzienu "minoritāte" kā tas vispār tipiski attiecas citās zemēs, īpaši Amērikā un Kvebekā (lai gan no tiem var iemācīties un izvilkt kādi konkrēti principi ir būtiski) uz Latvijas apstākļiem kas ir zinamā mērā netipiski.

Līdz ar to uzskatu par pozitīvu, ka šo jēdzienu "minoritāte Latvijā" esam grozījuši un skatījušies no dažādiem punktiem kritiski salīdzinot ar citiem piemēriem. Reakcijā uz Alekša jautājumu par to kuŗš ir minoritāte, mans nolūks nebija atbildēt jurisdiski bet parādīt, ka jautājums nav vienkārš. No minētā viedokļa kuŗš cīnās par cilvēktiesībām pret pārsvaru, var teikt "šāda minoritāte" ir latvieši - ja viņi nenoliedz rusofoniem tiesības un dzīvi Latvijā bet tajā pašā laikā neuzdod savas tiesības dzīvot.

Man vārds "minoritāte" nav pat ar būtisku negatīvu nozīmi. Amērikā cilvēktiesības bija jāizcīna, pašas no sevis neradās. Bija laiks vēl nemaz tik ilgi atpakaļ kad likumīgi dažos štatos varēja diskriminēt (piem. noliegt iēju publiskās telpās kā tualetēs, vai aizliegt īri rases dēļ).

Bet vispār esmu jau teikusi, ka gribētu tikt aiz minoritātes jēdziena. Un tapēc arī nēesmu konfliktā ar Harija teikto:

< Mēs neesam kaut kada minoritate, bet briva tauta sava suverena valsti. >

Jā, protams. Tā oficiāli juridiski sevi jādeklarē, tā arī darīts. Bet vienlaikus nesamulst un būt sagatavotiem atbildēt kad no ārpuses tiek uzkrauti visādi minoritātes jēdzieni, kad tie runā pretīm Harija vārdiem (ko sveikotāji arī ir darījuši).

aija

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/8/02 9:15
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\Baibai

Alex: < Piemeram, kā 1991. gadā tagadejas nepilsoņi bija ciniski izmantoti un pēc izmantošanas izmesti politiska atkrītumu izgaztuve. Ka viņem šobaltdien ir attaisņots pamats just rugtumu. >

Esmu iemācījusies kad cilvēks izsaka sarūgtinājumu, tas jāpieņem. Tikai viņš var spriest vai ir sarūgtināts. No malas arī nezinu kā patiešām bija/ir. Ausmas atbilde ir tā kas stāv pretīm, jo viņa atkal zin kāds ir sarūgtinājums starp latviešiem.

Zinu gan par cilvēktiesībām kā tās izcīnīja šeit Amerikā. Bija attīstības posma kad viena daļa afro-amerikāņu centās atšūties (maza daļa vardarbīgi) no visiem baltādainiem, arī atbalstītājiem, tā tad atdalot pēc rases savā šovinisma šnitē. Varēja skaidri redzēt, ka nav tikai vienā pusē apspiedēji un otrā apspiestie, bet visi var būt šovinisti.

Baltādainiem atbalstītājiem bija jānorij zinams rūgtums. Galu galā cilvēks dara kas jādara, jo tas ir pareizi, nevis aiz tā, ka no tā iegūs pateicību kur nu vēl citu.

Nekādi nav viss atrisināts, bet jāsaka, ka šodien vismaz nebūs puslīdz inteliģents vai izglītots amerikānis kas atklāti publiski atbalstīs rasismu. Palēnam ir lietas kas arī paliek labākas. Šinī pilsētā visiem bērniem ļauts spēlēties kopā publiskās smilškastēs.

aija

From: RUTENS@aol.com
Date: 12/8/02 9:50
Subject: Re: Glābiņš-likums?\\\Izglītība\\Alexam no Elizabetes

Sveiki!

Juris Zagarins rakstīja: << Vienalga, likums atļauj visām minoritāšu (izviņinīte rusofonu) skolām pasniegt minoritāšu (izviņinīte rusofonu) valodu, literatūru un kultūru katrai skolai pēc izvēles atļauts paturēt līdz pat 40% no mācību programmas minoritātes (izviņīte rusofonu) valodā. >>

Alex atbildēja: < Likums NEATĻAUJ. Likumā ir skaidri rakstīts, ka 2004. g. 1. septembrī mācības vidusskolas tiek uzsakti tikai valsts valoda. Paskaidrot Tev stārpību stārp likumu un zēmlikuma aktu, ka arī -- kam no tiem ir vairāk juridiska spēka? Bet Tu pareizi novēroja konstitucionalu koliziju. Jaunam ministram būs vai nu jālūgt Saeimu izvitrot no Izglītības likuma vārdu "tikai", vai jāiet us Satversmesd Tiesu. Un Tu var iedomāties, kada brēka var pacelties abos gadijumos. >

Alex, atvainojos jo laikam esmu kaut ko palaidusi garām. Cenšos vismaz katru otro dienu izlasīt visus rakstus, bet man par šo 'konstitucionālo kolizījū nav skaidrības. Vai Tu varētu drusku sīkāk izskaidrot kādēļ uzskati ka būs jaizlabo izglītības likumu ar vienu vārdu (t.i., Tavu pieminēto 'tikaī) jebšu būs jāgriežās pie Satversmes tiesas? Tieši kurš teikums ir tik problematisks pašreizējā likumā? Paldies!

Visu labu,
Elizabete

From: alnis@lis.lv
Date: 12/9/02 3:50

Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Zigim

< Pistole: < ...integrēt svešvalodīgos pavalstniekus latviešu sabiedrībā. >>

< Nepiekritu. Tavs izteiciems ir tira veida asimilācijas definicija. Manuprāt, īstas intergrācijas definīcija varetū būt tada: veidot no latviešiem un svēsvalod'igiem pavalstniekiem vienotu sabiedŗibu. Nevis latviešu sabiedrību "paplašināt" vai palielināt, iekļaujot "iekšā" cittautiešus, bēt uzbūvēt sabiedrību no dažadiem šodien ekstitejošiem "blokime" vai "segmentiem".>

Aleksi!

Sjī nu gan atkal ir tīra komunistiskās partijas vestures macību definīcija par "padomju tautas veidosjanu no visām PSRS dzivojosjām tautām, tikai kopējā valoda - krievu. Tādā veidā jau lielajā Krievzemē no pasaulaes kartes ir pazudusjas daudzas tautas.

Es, Aleksi, pazīsti Latvijā dzivojosjas vairākas poļu ģimenes, kuras ir ļoti labi intigrējusjās latvijas sabiedrībā. Es nemaz nezināju, ka viņi ir poļi, līdz nebiju ciemojies viņu ģimenē, ku viņi savā starpā runāja poliski- arī berni, savos saietos piekopa poļu paradumus, un es nemaz nejutu, ka viņiem kas būtu par traucēkli. Viņiem radi ir arī Polijā. Tākā, ja labi grib, var cienīt un dzīvot pamattautības vidē, protot tās valodu un cienot tās kultūru un bez kadām liekām grūtībām saglabāt savu kultūru un identitāti, saikni ar savu vesturisko izcelsmi.

Prast pamattautas valodu, cienīt tos, kuru tēvu zemē dzīvo,būt lojālam pret sjo valsi, nebūt nenozīme būt asimilētam. Tu vīpsnā- vai mazākums dara pari vairākumam! Jā dara! Vēl sjodien daudzviet jūtams lielkrievu gars, krievi censjas neievērot valodas likumu un visur uzspiest un sākt runāt krieviski. Vai Tu neredzi to pasju farbiku TV, kur viens krievs starp latviesjiem spītīgi runā krieviski, lai gan labi saprot un var runāt arī latviski. Un tas ir Jūsu- propogandētāju un protams arī Krievijas politikas sekas attiecībā uz Latviju.

Alnis.

From: alnis@lis.lv
Date: 12/9/02 3:50
Subject: Re: Glābiņš - likums?\\\Valodas\\Alex--->Astridai

< Astrida: < Ja pasaule nebutu cilveku tiesibas aizgajusas tadas galejibas, varetu ieviest metodes ar kadam gadsimta sakuma latviesu berniem macija krievu valodu. >>

Alex: < Varetu ieviest, neskatoties uz Amnesty International. :-)) Bet tikai kada atteiksme būs pec tam pret latviešu valodai? >

Tāda pati, ka sjodien pret krievu latviesjiem: atliek vienam krievam sākt runāt starp desmit latviesjiem, kā iedarbojas sjis piecdesmit gadīgais iespaidosjanas līdzeklis un tie sāk runāt krieviski. Sjodienas nekauņām derētu uzdot ne tikai pa pirkstiem vien!

Alnis.

From: uliss@ibna.org.lv
Date: 12/9/02 4:01

Subject: Re: Glābiņš-likums?\\\Izglītība\\Alexam no Elizabetes

Aleksis negrib pamanīt to, ka latvieši pārsvarā dzīvo rezervātos, t.i. laukos. Toties visās lielākajās Latvijas pilsētās, kur pamatā notiek politiskie procesi, lavieši ir minoritāte un latviešu valodas izplatībai nepieciešama neatliekama palīdzība.

Ilmārs

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 4:41

Subject: Re: \\\Izglītība\\Likums\\Elizabetei no Alexa

Elizabete: < Tieši kurš teikums ir tik problematisks pašreizējā likumā? >

Sveiki!

Sk., piemēram, šeit (Izglītības ministrijas lapā):

http://www.izm.gov.lv/lv/normakti/likumi/izgl_likums.htm

Un tur teikts tā (iekavas -- mani komentāri):

Likuma 9. pants:

9.pants. Izglitibas ieguves valoda

(1) Valsts un pasvaldibu izglitibas iestades izglitibu iegust valsts valoda (Tas nozīme, kā visas pakapes izglītība latviski ir GARANTĒTA. Loģiski un pareizi. Par GARANTIJAM izglītībai kadas cītas valodas ne vārda nav, kas, manuprāt, ir neloģiski un nepareizi -- Alex).

(2) Cita valoda izglitibu var iegut:

1) privatas izglitibas iestades (Pilnīgi loģiski un pareizi -- Alex);

2) valsts un pasvaldibu izglitibas iestades, kuras tiek istenotas mazakumtautibu izglitibas programmas. Izglitibas un zinatnes ministrija nosaka sajas izglitibas programmas macibu prieksmetus, kuri apgustami valsts valoda (Vot šeit jau ir interesanti, īpaši panta otrais teikums. Garantijas, kā minoritāšu skolas būs, šeit nav. Atšķīrība starp "neaizliegts" un "garantēts" ir milzīga. Nu, labi, pieņemsim, kā tadas skolas būs. Neziņu, kā būs ar jaunam ministram, bēt Greiškalna laikos obligatu priekšmetu saraksts bijs tads, kā gandrīz kā likvidēja jebkadu atškirību starp "parastu" skolu un itkā minoritāšu skolu. Priekšmetu saraksts bijs sadalīts uz trijam blokam -- "A" [priekšmeti ar oblīgatu latviešu valodu], "B" [priekšmeti, kadi ir atļajuts pasniegt bilingvalali] un "C" bloks [priekšmeti, kadi ir atļajuts pasniegt jebkada valodā pēc skolas izvēles]. Arī bija ievesta oblīgatu stundu norma -- 70% "A" blokam, 20% "B" blokam un 10% "C" blokam. Ar tadu planojumu sanac, kā minoritātes skolā minoritātes valodā var studēt tikai pašu valodu un literāturu. Jau etniskas dzimtenes vēsture ir jāmācīt bilingvali, tapēc kā "C" blokā paredzētaja kvota jau ir izmantota valodas un literaturas mācīšanai. -- Alex);

3) citos likumos paredzetas izglitibas iestades (Kadas domāti invalidiem, debiliem un psihopatiem -- Alex).

(3) Ikviens izglitojamais, lai iegutu pamatizglitibu vai videjo izglitibu, apgust valsts valodu un karto valsts valodas zinasanu parbaudes eksamenus Izglitibas un zinatnes ministrijas noteiktaja apjoma un kartiba (Šīs pants, manuprāt, atrodas skaidrā un acīmredzama prētrunā ar pantu 2.2 par minoritāšu skolam. No konteksta izriet, kā izglītības rezultāts -- diploms -- ir nedabujams, ja bērns nenokartojā valsts valodas eksāmenu, kas ir normali un loģiski -- arī minoritātes skolā. Bet tas izriet no konteksta, nevis no formulejuma, kads ir arī iztulkojams tā: nav valodas -- nav izglītības kā procesa. -- Alex ).

(4) Profesionalas kvalifikacijas eksameni kartojami valsts valoda (Arī mazakumtautības valodas, kultūra un vēsture; cits traktējums vienkarši nav iespējams -- Alex).

(5) Akademiska (bakalaura, magistra) un zinatniska (doktora) grada ieguvei nepieciesamie darbi izstradajami un aizstavami valsts valoda, iznemot citos likumos paredzetos gadijumus.

(6) Kvalifikacijas paaugstinasana un parkvalificesanas, kas tiek finanseta no valsts budzeta un pasvaldibu budzetiem, notiek valsts valoda (Un tas nozīme, kā, teiksim, krievu [baltkrievu, ebreju, poļu utt.] valodas un literāturas skolotaju talakai apmācībai vai nu finansējuma nebūs, vai uzlabot savas prasmes mācīt krievu [baltkrievu utt. pēc sarakstā] valodu jābūt latviski -- Alex).

Bet patsvarīgāks likumā ir konflikts stārp 2.2 pantā un Pārejas noteikumiem 9. pantam, kadi ir atrodami likuma beigā.

9. Sa likuma 9.panta pirma dala un otras dalas 2.punkts stajas speka pakapeniski:

......................

3) 2004.gada 1.septembri - valsts un pasvaldibu visparejas videjas izglitibas iestazu desmitajas klases un valsts un pasvaldibu profesionalas izglitibas iestazu pirmajos kursos macibas tiek uzsaktas tikai valsts valoda.

Redzi: "TIKAI valsts valodā".

Un jautājums Satversmes tiesai var būt tads: kas šīni likumā ir "stiprāk" -- pārejas noteikumi vai 9. pants?

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 4:44
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Alnim F.

Alnis: < Vai Tu neredzi to pasju farbiku TV, kur viens krievs starp latviesjiem spītīgi runā krieviski, lai gan labi saprot un var runāt arī latviski. Un tas ir Jūsu- propogandētāju un protams arī Krievijas politikas sekas attiecībā uz Latviju. >

Sveiki!

Vai "politiska nacija" arī ir padomju izgudrojums?

Alex

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/9/02 5:09
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\Alex ''- Alex

Ar ko sākt? Labi, dosim priekšroku radio, kurš "apbižo" krievu valodu. Ieskrēju Radio mājaslapā un, lai būtu konkrēta informācija, pārspiežu šodienas 4. kanāla programmu - (ja kādam ir gribēšana, salīdzinājumam varu piedāvāt jebkuru citu dienu, jo Latvijas Radio 4. programma - tas "ārpusniekiem", kuri nezina, - no rīta līdz vakaram runā tikai un vienīgi krievu mēlē. Ak nē, atvainojos, - himna tomēr skan latviski un arī kultūrbiedrību, t.i. minoritāšu, raidījumi - vai nu viņu pašu mēlē, vai - kas pārkrievojušies, - krieviski). Tātad, lūdzu, Alex:   pēc latviski skanošās himnas -

6.32 Muzikāli informatīva rīta programma (krievu val. Ja drīkst, es turpmāk aiz katra raidījuma nepierakstīšu "krievu val.", labi?), 9.00 Ziņas, 9.05 Anonss, 9.07 "Krievu hīti", 9.20 "Kas bijis, tas bijis", 9.30 "Diena pēc dienas", 11.30 "Jūsu tiesības", 12.00 Ziņas, 12.05 Anonss, 12.07 "Mūsu mūzika", 12.15 "7 227 440. Tautas tēzes",   12.30 "Aizgājušo gadu dziesmas", 12.45 "Vēstures stāstiņi iz dzīves", 13.00 Ziņas,  13.05 "Autordziesma", 13.15 Pēcpusdienas pasakas", 13.45 "Kas bijis, tas bijis", 13.55 "Kultūras afiša", 14.00 Ziņas, 14.05 "Mūsu mūzika", 14.15 Latvijas ebreju kultūras kopienā, 14.45 "Krievu hīti", 15.00 "Doma laūkums - Ekstra",20.00 "Sapņu tramvajs", 22.00 "Teritorija T".

  Uffffffffffffffff. Līdz pusnaktij aizgājām gan. Kādas pretekzijas? Un kam adresētas?

 Tagad par TV. Krievu raidījumu kvalitāti un žurnālistu profesionalitāti laikam var garantēt tikai un vienīgi krievu diaspora Latvijā. Tiesa? Tātad - ir gan informatīvie raidījumi, gan kāpšana 8. stāvā, gan citi varianti. Pretenzijas? Un kam?

Par kolaboracionismu. Vienīgais, kurš ir notiesāts  par kolaboracionismu ar padomju varu un VDK, ir Alfons Noviks. Latvietis. Par Simonu Šustinu Krievija sākumā deva nepatiesu informāciju, pēc tam paziņoja - aizsaylē. Pārbaudījis neviens nav. Un tiesāti pašlaik tiek tikai par reāliem nodarījumiem - Baigo gadu, depotrācijām. Toties padomju laikā kolaboranti tika tiesāti - gan tie, kas bija vainīgi, gan panti tika "piešūti", dažiem pat vairākkārt.  Pretenzijas? Un kam?

  Tādi, Aleksandr, ir fakti. Bet vispār - cilvēki, kuri zina tikai "tieības" un nepazīst vārdu "pienākums" ir visai interesanta kategorija, vai ne?  Baiba

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 5:51
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Alex---> Baibai

Sveiki.

Paldies.

Nu, un kas mums ir? Viena radioprogramma ar cik daudz -- četriem? -- ziņas izlaidumiem diennaktī pa 5 minutes kātrs un cik daudz -- diviem? -- lielajam raidjumiem -- viens pusotras stundas garš, muzikali-informatīvs, kas nozīme, kā vismaz stunda ir tikai muzika. Otrais -- pusstundas juridiska konsultācija. Jauki, vai nē? Vai, gadijumā, Jums nav zinams, kada daļa no 4. programmas raidītā materiala ir sagatavota "laukā" -- ārpus redakcijas smeķetavas? Un kapēc šā daļa ir tada, kada ir? Zinams, zinams...

Komercstacijas katru apaļu stundu raida 3-5 minutes zinās izlaidumus (katram ceturtajam atļauts būt ne-latviski), kas īstenība (tapat ka 4. programmā), is skaļa BNS lasīšānas. Un Jums arī zinams, kapēc tā, kapēc nav pildīta galvēnais žurnalistikas pienakums -- pašiem vākt informāciju, nevis izmantot svešu. Par "pētniecīsku žurnalistiku" es tē vispar nerunaju.

Un par televiziju es jautaja nevis par to, kapēc kvalitāte ir tik slikta. To es pats ziņu (tomēr labrāt uzzinat Jūsu viedokļi arī). Es jautajā -- citāts: Cik diennakti ir TVziņas izlaidumus krievu valoda? Ar kadu kopeju ilgumu? Ar kadu satūru? Cik sabiedriski-politiskas raidijumus krieviski diennaktu laikā var noklausīt visas Latvijas radioviļnas? Ar kadu summetu ilgumu?

Un Jūs neatbildejā. Vai neērti? Protāms, daudz ērtāk lāsit lekcijas par <<cilvēkiem, kuri zina tikai "tieības" un nepazīst vārdu "pienākums">>.

Alex

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/9/02 6:15
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Alex--->Alex

 Tātad skaidrs - ar raidījumiem, kas Latvijas Radio katru dienu skan veselā programmā no 6.30 līdz 23, Aleksandram ir par maz. Cik, Jūsuprāt, vajadzētu un kur? - arī 1. programma?  (jo, es ceru, mūzikas programmas  mēs nesāksim dalīt - cik Vēberam, cik Rahmaņinovam, cik - Dārziņam? Bet varbūt arī to vajadzētu ?)

          (un vēl. Vai ir taisnīgi, ja krieviski šai programmā KATRU DIENU skan NO RĪTA LĪDZ VAKARAM , bet citām minoritātēm - krievi taču ir tikai VIENA NO MINORITĀTĒM - viņu valodā REIZI MĒNESĪ PUSSTUNDU ??????  Vai nav analoģija ar Orvelu?)

  Un vēl kas. Atvainojiet, lūdzu, bet man piemīt dažas anatomiskas nepilnibas. Pirmkārt - garš deguns. Un to jau Jūs manāt - bāžu degunu arī svešās darīšanās. Un, otrkārt, - garš kakls (ne allaž uzreiz dalec, ko otrs grib pateikt.) Tāpēc, vai Jūs, lūdzu, šīs savdabības vērā ņemot, nepateiktu (djla osobenno tupih) - ko Jūs domājāt, rakstot:

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/9/02 7:41
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Pēc Baibas rakstītā

Sveiki!

Jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni.

Manuprāt, diskusija "Cik daudz raidījumu krievu valodā nepieciešams krievu minoritātei?" ir nejēdzīga jau no sākta gala.

Pirmkārt, nav skaidrs, kas tā krievu minoritāte vispār tāda ir. Ja skaitām tikai tos, kam senči bijuši krievi, kam pasē rakstīts "krievs" un kas arī savā ģimenē baudījuši audzināšanu krievu kultūras tradīciju garā, tad šādu cilvēku būs droši vien mazākā daļa no visiem tiem, ko mēs dēvējam par "krievvalodīgajiem" jeb "rusofoniem". Daudz vairāk būs tādu, ko, neatkarīgi no senču tautības (kas var būt krievu, bet var būt arī cita), ar krieviem vieno tikai dzimtā - krievu valoda un skolā apgūts krievu vēstures un kultūras minimums padomju interpretācijā. Viņu vidū ir a) tādi, kas sevi neuzskata par krieviem, kaut arī citādi ir pārkrievoti; b) tādi, kas sevi uzskata par krieviem, kaut arī senči pamatā nav bijuši krievi un nav dziļākas saiknes ar krievu kultūru kā vien dzimtā valoda; c) tādi, kas vispār neidentificē sevi ar kādu tautību, kaut arī dzimtā valoda ir krievu.

Īpaši raidījumi SAVAS KULTŪRAS KOPŠANAI ir īsti nepieciešami tikai sākumā aprakstītajiem krieviem, jo viņi ir vienīgie, kas var runāt par savu īpatnu, tradicionālu kultūru. Piekrītu, ka šādu raidījumu daudzumam vajadzētu būt samērojamam ar minoritātes īpatsvaru Latvijā. Ja arī kādā no pārējām trim grupām cilvēki vēlas identificēt sevi ar krievu kultūru - lūdzu, viņi drīkst piebiedroties.

Bet, būšu pavisam cinisks, ir kāds cits jautājums, kam ar krievu minoritāti un tās eksistējošo/plaukstošo/iznīkstošo īpatno kultūru ir visai maz sakara. Vai šobrīd Latvijā ir kāds informācijas kanāls, kas veic Latvijas Republikas interesēm un ideoloģijai atbilstošu propagandu krievu/krievvalodīgo/rusofonu auditorijas vidū? Vai pašreiz pie mums ir kāds oficiālā viedokļa, valsts ideoloģijas rupors krievu valodā? Un, ja nav, tad vai tāds nav arī vajadzīgs? Un, ja nav vajadzīgs, tad kāpēc? Vai Latvijas Republikai ir sava propagandas stratēģija, kas pārskatāmā nākotnē ļautu vismaz daļēji neitralizēt masīvās Krievijas propagandas ietekmi Latvijas iedzīvotājos? Cik masu saziņas līdzekļu Latvijā šobrīd "skalo krieviem smadzenes" Latvijai un latviešiem vēlamā virzienā, turklāt tik maigi un mīlīgi, ka paši krievi to pat nemana?

Man šķiet, ka tādu nav. Un es pat zinu pateikt, kāpēc tādu nav. Tāpēc, ka jau kopš 90. gadu sākuma valsts politika ir bijusi balstīta uz pārliecību, ka nelatviešu lojalitāte ir katra nelatvieša dziļi privāts jautājums. Ja nu kāds nelatvietis ir nelojāls, viņam šeit nepatīk un viss derdzas, tad "pēc noklusējuma" viņam ir vaļā visi ceļi projām no Latvijas - protams, uz austrumiem, bet, iespējams, arī uz rietumiem. Tas, ka nelatviešu lojalitātes saniegšana dažu apstākļu pēc varētu būt arī Latvijas valsts uzdevums, laikam nevienam neienāca prātā.

Kādi ir šie apstākļi? Tādi, ka ierindas latvieši un (neoficiāli) arī dažs labs valsts ierēdnis var gan skandināt - nelojāliem nelatviešiem, kam te riebjas, šī zeme jāpamet, bet viņu rīcībā nav un nebūs nekādu līdzekļu, lai šādu mērķi sasniegtu. Līdz ar to slavenais sauklis "čemodāns, stacija, Krievija" ir tikai bubulis bez iespējas to īstenot. Un, manuprāt, ir diezgan bīstami atstāt nelatviešu nelojalitāti pašu nelatviešu ziņā, apzinoties, ka valsts rīcībā nav un nebūs līdzekļu no nelojāliem iedzīvotājiem atbrīvoties.

Vents

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/9/02 7:49
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\\Alex--->Alex

Alex, nerunāsim viens par āzi, otrs par ēzeli. Latgalieši NEPRETENDĒ , lai latgaliešu RAKSTĪTAJAI valodai (runātajā ir tikai izloksnes, nav vēl koplatgaliešu runātās valodas) piešķirtu otras valstvalodas vai oficiālās valodas statusu Latvijā. Saeima līdz ar to arī izdarīja tieši to pašu, ko ar līvu valodu - fiksēja to kā īpašu Latvijā. Tātad tā ir arī atbilde uz Jūsu -

„izdarīt LR Satversmē nepieciešamos grozījumus latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam".

Un, kā jau MĒS ABI (?) nupat vienojāmies - visā Latgalē runātās latgaliešu kopvalodas nav, līdz ar to rēzeknietim Rēzeknē  kārtot eksāmenu, ja to, pieņems, teiksim, latgalietis, kas dzīvojis Viļakā, būs samērā sarežģīti.... 

Tā, lūk, Aleksandr. Bet par latgaliešu jautājumu lemjošo struktūru - Jūs iesakāt izveidot paralēlo Saeimu?  Ja nemaldos, gan AP, gan vēlāk Saeimā bija īpašs "latgaliešu  bloks" ar Antu Rugāti centrā. Varbūt maldos. Pajautājiet  Tabūnam - viņš Latgalē savāca krietni daudz balsu.

Baiba 

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/9/02 7:52
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Alnim F.

Alex: < Vai "politiska nacija" arī ir padomju izgudrojums? >

Kas tas par zvēru un ko viņš ēd? Jeb vai rusofoni būtu tā politiskā nācija?

Pēc padomju definīcijas nācija ir cilvēku kopība ar kopīgu valodu un psihisko struktūru, teritoriju, ekonomisko dzīvi. Par politiku nav runas.

Politika ir sabiedriskās dzīves nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp sociālām grupām, tautām, valstīm. Par nāciju - ne runas.

Tātad "rusofoni" nespēj pretendēt pat uz sektu kā reliģiozu grupu, vārdu sakot, ir nelikumīgs veidojums. :-)

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 7:53
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Alex--->Baibai

Sveiki,

patikami, ka Jums tātad ir "skaidrs".

Bet, tomēr, man arī ir skaidrs, kā Jūs vienkarši negrībat mani dzirdet. Cik ORIGINALAS (sagatavotas "laukā") ziņas izlaidumus (labi, lai būs vēl vieglāk) -- sižetus -- katrā dienā skaņ krieviski visas Latvijas radioviļnas kopā?

Un uz jautājumu par televiziju Jūs man neatbildejat. Vai tiešam nēerti?

Kas atteicas uz valodas sadalīšanu pa stundam, Jūs varat izmantot matematisku pieeju. Raidlaiks var dalit proporcionāli valodas runtajau skaitām. Un tas nav nekada Orvels. Jūs, droši vien, doma par minoritāte ka par kadu abstraktu būtni. Manuprāt, tas ir cilvēku grupa. Un vai ne dabiski, ka lielākai grupai deveta lielāka uzmanība? Bet, tomēr, man būs tikai prieks, jā Latvijā būs arī radio un TV stācijas poļu, lietuviešu, ebereju, baltkrievu utt. valodas.

Neziņu, kapēc elementāra informācija, kadu Jūs tik argumenteti no mani prasa, var būt vertīga. Bet īsuma labprāt pastastit.

Ziņiet, vissdargakais kas ir radio un televizijas darbā, ir ziņas vakšanas process. Nevis BNS lasišana, redakcijas istabā sežot, bet kartīgs, normalais darbs LAUKĀ. Tas nozīme, kā ia jāpieņem darbā reportierus (nevis viena "BNS-lasitaja"), jāperk viņiem aprikojumu, jānodrošināt transportu utt. Tas nozīme, kā kartīgai redakcijai -- lai normali, profesionali un klausitajam\skātitajam interesanta veida gatavot sižetus, vajadzīgs diezgan liels štats, kadu ir jāpmaksa. Tas ir īpaši noverojams televizijā.

Kur var dabūt naudu? Ir varianti:

1. No sponsora (tad par žurmalīstiku runat grūti -- politiskais pasutijums ir garantēts)

2. No valsts sponsora (no Latvijas budžeta, vai, ka bija ar Russkoe Radio -- "Krievu Radio" -- no ārzemju valsts budžeta; Latvijas budžeta ar naudu ir zinams kas; ar arzemju naudu atkal būs pasutijums)

3. No reklamas.

Teiksim, esmu kapitalists, kas grib Latvijā veidot profesionalu, kvalitātivu iun no valsts (gan Latvijas, gan Krievijas) ietekmes neatkārīgu televiziju krievu valodā. Teiksim, es gribu, lai mana programma būtu 2 stundas tieša etēra zinās bloks rīta, pēc tam stundas ilgs bloks skoleniem, pēc tām partraukums līdz vakaram. Pēc partraukumā -- bērnu raidijumi, pusstundas ziņas bloks, kads šovs un vēl pirm pusnaktim kada filma. Astoņas stundas kopumā.

Es ziņu, kā esmu spejigs savilkt reklamu visiem šīm raidijumiem -- pietiekami daudz, lai šīs 8 stundas "praim-taima" etēra apmaksat.

Bet ir viena problēma. Likums man neatļaj: man ir uzlikts maksimums 6 stundas diennakti ar obligatu nosacijumu -- parejas 18 stundas raidit jebko gribu, bet latviski. Par savu naudu -- neskatoties uz to, kā es gribejā dibināt krievvalodīgu televiziju.

Es neesmu stulbs, esmu kapitalists, es gribu naudu pēlnit, nevis zaudēt. Un tapēc es nekadu naudu uz krievvalodīgu televiziju neieguldīšu. Un jā man mana latviešu kanalā kads raidijums krieviski būs, tas, droši vien, nebūs praimtaimā un būs sastadīts pēc "atlikuma princīpa" -- tieši kas šodien notik ar TV-5 un LTV-2 (sorry, -7).

Un tas nozīme, kā ietekme tadam raidijumam būs maza, auditirija -- arī maza, un kā Krievijas valsts televizija ORT ir un palieks visspopularakais kanals Latvijā.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 8:02
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Ausmai

Ausma: < Kas tas par zvēru un ko viņš ēd? Jeb vai rusofoni būtu tā politiskā nācija? >

Sveiki! Neziņu kapēc Jūs man stasta par padomju definiciju. Pastatstiet, lūdzu, labāk, par NATO un ES valstis pieņemto. Tada Latvijai, kā dalibvalstim, der daudz labāks.

Alex.

PS. Varbūt, deretu:
http://www.ceu.hu/crc/Syllabi/alumni/nationalism/zobens.html
Course Title Building a Multicultural Political Nation in Latvia
Lecturer Reinis Zobens
Institution Latvia University of Agriculture
Country Latvia

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 8:09
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\\Alex--->Baibai

Baiba: < Alex, nerunāsim viens par āzi, otrs par ēzeli. Latgalieši NEPRETENDĒ , lai latgaliešu RAKSTĪTAJAI valodai (runātajā ir tikai izloksnes, nav vēl koplatgaliešu runātās valodas) piešķirtu otras valstvalodas vai oficiālās valodas statusu Latvijā. >

Sveiki!

Piekritu -- nerunasim. Kas apgālvo, ka "Latgalieši NEPRETENDĒ"? Jūs vai viņi paši?

Tiešam, Jūs arī varat pajautāt gan Tabūna, gan Keiša Rezeknē, gan Jānku Urbanovičā šeit Rīgā. Ar Moniku Zīle arī ir vērts parūnat. Un ar Latgales studentu kopienu šeitpat Rīgā -- arī. Vienādā viedokļā nebūs. Un, stārp viedoķliem arī būs tads, kā ja, ir japiešķir oficialu (nevis "valsts") valodas statusu Latgalē.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 8:42
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Zigim

Sveiki!

Divaina lieta -- vēstules no Sveika pienak nevis pēc hronologijas, bet ka viņiem labāk patik.

Zigis: < Nesen Tu rakstīji par savu senču etnisko izcelsmi, to starpā latviešu. Latvijā dzīvodams, kāpēc Tu pieslējies krievu kultūrai (iespējams ka pielaidu kļūdu, vai nebiji kosmopolitānis?, tā tad ne krievs?) un sevi uzskati par krievu un nevis latvieti? >

Ziņi, es īpaši ne pie kadas kultūras sevi ne piesļeja. Dabiski, kā, gimeņe bērnībā runājot krieviski, lielākaja daļa no "bagažas" nāk no tas pūses.

Bet, tomēr, par krievu es sevi neuzskaitu. Stārp citu, padomju kara komisariata mana pers. lietā bija uzraksts kā esmu "nosaciti krievs". :-))

Varbūt, ka esmu kosmopolits. Neziņu. Bet, atšķīrībā no "klasiska" kosmopolitā, man nav vienalga, kur dzīvot. Un tas nav "arēja komforta" jautājums. (Man reiz piedavaja labu algu ASV -- domaju, ka $70k gadā post-tax ir laba alga, vai nē? Es atteicas.) PIE SEVIS es sev jutu tikai šeit, Latvija. Varbūt, tas ir kosmopolitisms.

Alex

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/9/02 9:05
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Zigim

Alex: < PIE SEVIS es sev jutu tikai šeit, Latvija. Varbūt, tas ir kosmopolitisms. >

Tu saki, vari dzīvot tikai Latvijā...

Vai var mīlēt Latviju, nepieņemot latviešus? Kas ir "Latvija" bez latviešiem? Nu jā, tā ir zeme ko var pārņemt un kolonizēt bet tu teici, ka krievvalodīgie par kolonistiem nebūtu jāuzskata. Kas cits tad viņi ir bez kolonistiem, ja izspiež un atvieto oriģinālo tautu ar savu kultūru un valodu?

Par kosmopolitānismu...

Jēdzieni mainas ar saprašanu. Kapēc jāizvēlas starp mīlestībām, vai nu tautas vai cilvēces? Kapēc nevar izteikt mīlestību pret cilvēci konkrēti savā mīlestībā pret tautu, kā arī paplašināt mīlestību pret tautu uz cilvēci?

aija

From: Zagarins@stcc.edu
Date: 12/9/02 10:02
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Alnim F.

Sveiki!

Par to "politisko nāciju”: Te nu man būtu jāpiekrīt Aleksim un jābrīdina brāļus un māsas nerusofonus nemēģināt nodefinēt Latvijas nāciju kā kaut ko cēlāku un pārāku par polītisku nāciju. KAtra moderna valsts šai pasaulē nav nekas vairāk kā politiska nācija un mītu par sasaukšanos ar senčiem caur katu kādām asinssaitēm mēs 20. gadsimtā holokaustos izsapņojām kopā ar visām pārējām pasaules nācijām. Ja nu atskaitam, varbūt, dažas no Balkānu valstīm, kas vēl nav pamodušās, un Krieviju un Izraēlu.

Ausma teica tā:

< Politika ir sabiedriskās dzīves nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp sociālām grupām, tautām, valstīm. Par nāciju - ne runas. >

Ir gan runas. Kas tad Tavuprāt ir tā nācija?

Aleksim pretī mēs varam runāt par viņa teoriju, ka Latvijā valsts valodām jābut divām, jo citādi tie rusofoni sāks uzvesties kā serbi pret kosovāriem, kā žīdi pret palestīniešiem, kā Al Qaeda pret amerikāņiem. Bet tas ir pamatā polītisks jautājums, kā izveidot no Latvijas iedzīvotājiem vienu veselu nāciju, un ne katoļiem ne kādām citām reliģiozām grupām tur nav nekādas teikšanas.

Juris

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/9/02 10:02
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Ventam

Vent, draudziņ, vesela jautājumu lavīna:

< Cik masu saziņas līdzekļu Latvijā šobrīd "skalo krieviem smadzenes" Latvijai un latviešiem vēlamā virzienā, turklāt tik maigi un mīlīgi, ka paši krievi to pat nemana? >

Varbūt subjektīva attieksme, bet man derdzas "smadzeņu skalošana" - vienalga, vai tās ir manas, Tavas vai x,y smadzenes.  Labi, mainīsim terminoloģiju. Teiksim - diskusija par objektīvo realitāti, par valsti, kurā tu dzīvo un par tavu attieksmi pret zemi, līdzcilvēkiem un valsti. Tu uzskati - šobrīd valsts nostāja ir šāda:

< Ja nu kāds nelatvietis ir nelojāls, viņam šeit nepatīk un viss derdzas, tad "pēc noklusējuma" viņam ir vaļā visi ceļi projām no Latvijas - protams, uz austrumiem, bet, iespējams, arī uz rietumiem. Tas, ka nelatviešu lojalitātes saniegšana dažu apstākļu pēc varētu būt arī Latvijas valsts uzdevums, laikam nevienam neienāca prātā. >

Vent, neapvainojies, lūdzu, bet man ir klusas aizdomas, ka tieši tad, ja "krievvalodīgie" (ciest nevaru šo vārdu! Kurš debīliķis to -jēdzienu putrošanai- radījis? Jo - vismaz tā es uzskatu - arī es esmu krievvalodīga, pat ievērojami labāk nekā vācvalodīga vai angļvalodīga) Latvijā justos slikti (kā bij. Kirgīzijā vai Uzbekijā), tad šo "nemīlošo" te sen vairs nebūtu. Bet ir krievu valodā jauks teiciens "kačaķ prava". No morāles, tiesību un visiem pārējiem viedokļiem man privilēģijas nepienākas, bet, prasmīgi likta lietā, mana agresivitāte šīs tiesības man nodrošina. Dīvaini, kāpēc šādas problēmas nerodas ne lietuviešiem, ne igauņiem, arī krieviem (piem. Ludmilai Azarovai uc.) ne, bet tikai "krievvalodīgajiem"? "Živ kurilka!" - lielā brāļa sindroms ir asinīs. Un ne ar mīļumu, ne ar argumentiem to likvidēt nevar. Jānomainās paaudzēm. Te, Latvijā. Tomēr Tu oponē:

< Ir diezgan bīstami atstāt nelatviešu nelojalitāti pašu nelatviešu ziņā, apzinoties, ka valsts rīcībā nav un nebūs līdzekļu no nelojāliem iedzīvotājiem atbrīvoties. >

Pieņemsim, ka es, ar Tevi kārtējo reizi saskrienoties, mestos Tev ap kaklu un sauktu: "Vent, Vent, mīli mani! Lūdzu, lūdzu mīli!" Tu, iejutīgs cilvēks būdams, pataustītu, vai man piere nav pārāk karsta, vai arī palūkotos uz "Apelsīnu" (iepretī viņam saskrējāmies iepriekšējo reizi) - vai tas nav ietekmējis manu emocionālo stabilitāti. Draudziņ, nevar ne piespiest, ne apvārdot kādu "mīlēt Raini". Arī "burkānu" piedāvāšana nelīdz. Jo vajadzīgs ir tikai viens "burkāns" - tiesības nemācities valsts valodu un nerunāt tajā (pat, ja prot). Tātad - kaut vai neoficiāla, bet monolingvāla sabiedrība, kāda tā bija padomju laikos. (Latviešu valoda - vietējiem pašu vajadzībām.)Jā, krievvakodīgajiem pašlaik ir ērti un izdevīgi "Raini" nemīlēt: Eiropai vairāk rūp Krievija, nekā kaut kādas tur Baltijas valsteles. Un "cilvēktiesību" kārti šodien daudzi ir iemācījušies galdā mest.

Bet varbūt Tu redzi citu - REĀLĀKU problēmas risinājumu?

Baiba

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 10:21
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Aija: < Kapēc nevar izteikt mīlestību pret cilvēci konkrēti savā mīlestībā pret tautu, kā arī paplašināt mīlestību pret tautu uz cilvēci? >

Sveiki, Aija!

No Tava rakstīta rodas iespaids, ka Tev ir kadas aizdomas par mani -- vai nu es esmu kads etniskas tirīšanas proponents. :-))

Neesmu. Un Latvijas bez latviešiem nebūs. Bet, manuprāt, bez minoritātem Latvija arī būs nepilna.

Bet kas nozīme "pieņemt latviešus"? Nenovēlet viņiem ļaunumu? Nenovēlu. Es meģinaju sameklēt kadu sapratīgu lidzsvāru. Ziņi, man ir parliecība, kā gan latviešu, gan "krievu" interēses nav prētrunā. Kā lielāko daļu no vienas puses interesus var apmierināt, nemaz nekaitejot otras puses interēsiem. Pār parejām interesiem ir jāruna, katrai pusei drusciņ atkapties un sameklēt kopeju punktu.

Bet es redzu, kā Tu tomēt, lieto "vai-vai" konstrukcijas, bēdīgi slaveno nulles summu. Tu raksta: "izspiež un atvieto oriģinālo tautu ar savu kultūru un valodu?" Vai divas kultūras blakus un divas valodas blakus nevar eksistēt? Es tīcu, kā var. Kā, aizagajot no padomijas stereotipiem, to var sasniegt un apmainīt "zero sum game" prēt "win-win", kad abas puses vinne un neviena nezaude.

Alex

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 10:24
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Jurim Ž.

Juris: < Te nu man būtu jāpiekrīt Aleksim un jābrīdina brāļus un māsas nerusofonus nemēģināt nodefinēt Latvijas nāciju kā kaut ko cēlāku un pārāku par polītisku nāciju. >

Sveiki!

Nu, paldies Tev par piekrīšanu. Ceru, kā nebūs pedejais gadijums. :-)

< Aleksim pretī mēs varam runāt par viņa teoriju, ka Latvijā valsts valodām jābut divām >

Un, laipni Tev lūdzu, tagad pastasti man, kur es aģiteja par divas valsts valodas?

Alex

From: kingga@plu.edu
Date: 12/9/02 11:00
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Alnim F.

Ausma: < Kas tas par zvēru un ko viņš ēd? >

Politiku un politiskus procesus, Ausma, Tu atradisi visur, kur jaizdara sabiedriski vai organizatoriski lemumi.

Visu labako,
Gundars

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/9/02 11:01

Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Alnim F.

Juris: < Te nu man būtu jāpiekrīt Aleksim un jābrīdina brāļus un māsas nerusofonus nemēģināt nodefinēt Latvijas nāciju kā kaut ko cēlāku un pārāku par polītisku nāciju. >

Jā, protams politiskas valstis ir cits nekā tauta. Var arī runāt par mītiem kas izveido tautas (imagined community jēdziens kas tagad ir dominants), tikai arī tas noved pa zinamiem ceļiem - tas, ka -tautas jēdziens būtu pavisam likvidējams- kā kaitīgs cilvēcei. Tas, lai gan nav jāsecina, ka tauta ir nosacīta nepatiesība kas agrāk vai vēlāk novedīs pie fašisma, nacisma, balkānu asinsatriebībām.

Tomēr tautas ir. Tiešs turpinājums no pirmām kopienām un ģimenēm, ekoloģiski un psīčoloģiski saprotams un ne lēti, pēkšņi, vardarbīgi teoriju vārdā iznīcinams.

Cilvēki konkrēti uzņemas atbildību par savu ģimeni, kopienu, jo tas ir vieglāk/dabīgāk to darīt un citi nedarīs ar to pašu motivācīju. Ģimenes un kopienas dēļ daudzi upurēs savu kraso pašinteresi, bet tie kas to darīs abstraktas cilvēces dēļ būs daudz mazāk. Mīlestība pret cilvēci izaug no konkrētās pieredzes pieredzot šādu mīlestību savā kopienā.

Sasaukšanās ar senčiem nav pats par sevi ļaunums, tas nav būtiski jābūt šovinistiskam, noliedzot citus. Tas ir veids kā sajust sevi kolektīvi (pozitīvā ziņā) ar citiem pagātnē tāpat kā ar saviem pēctečiem nākotnē. Senči ir saistami ar kolektīvo apziņu un tradicijām kas izveidojušās īpatnējā telpā caur laikiem.

Bez tam, senās tautas kas uzsvēra radniecību atstāja arī iespēju iekļaut ārpusniekus savā vidē. Par audžu parašām (fosterage) ir daudz antropoloģiskā literatūra. To var pielīdzināt augļu koku potēšanai kāda arī bija zinama agri lauksaimniecības revolūcijā kur cilšu saknes baro no ārpuses pieņemto zaru kas arī bagātina ar saviem augļiem.

Cits vai nākošais jautājums ir interešu konflikti starp vienībām. Ir iespējamas mazāk vardarbīgi un nevardarbīgi atrisinājumi. Īstā vardarbīgā konfliktā pastāv iespēja, nevis, ka viena puse gūs visu atņemot no otras, bet, ka abas puses zaudēs un tiks iznīcinātas. Kāds no malas tad pievāc to par ko cīnijās.

aija

btw Alexis gan skaidri teicis, ka viņš neatbalsta divas valsts valodas de jure. Vienīgi var strīdēties, ka zinama viņa ieteiktā politika varētu veicināt šādu stāvokli de facto.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 11:29
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex--->Aijai

Sveiki!

Dažas piezīmes.

1. Ir, tomēr, zināma atšķirība starp tautu un etnosu. Manuprāt, tauta ir plašāk, nekā etnoss. Belģu tauta sastavāir gan valloni, gan flami, gam vācieši; britu tautas sastavā atrodami gan angļi, gan kelti (Velsā, Skotijā un Ziemeļirijā); šveices tautas sastavā utt. utl.

2. Ja, man divas valsts valodas nevajag. Man pietik, ja minoritāšu valodam būs garantēta noteikta loma ne tikai privatā, bet arī sabiedrīska dzīve. Kā garantēta un tieši kada loma -- par to ir jāruna un meklēt konsensusu. Es atzistu un piekritu, kā latviešiem LIKUMIGI pieder "kontrolpaķete" Latvijas jautājumus risinašanā, bet es neatzistu un nepiekritu, kā parejām (mazakumam) pavisam nav akcijas vai kā tie akcijas ir "bez balsošanas tiesības". Un, analogiju turpinajot, es domaju, ka kontrolpaķetes īpašiniekiem, savas akcijas tiesības izmantojot, ir jārupejas nevis tikai par savu peļnu, bet par kopeju dividendu palielināšanu.

3. Interesanti, kapēc Tu doma, kā jebkads minoritāšu valodas nodrošinajums valsts limeņī ir otras valsts valodai veicināšanai de facto? Vai tas nav atkaļ nulles summa?

4. Tu ļoti prēcizī aprakstija paradoksalu variantu, kas ir sliktāks, neka win-win un pat sliktāks, neka nulles summa: "zaudē-zaudē". Kā to nosaukt -- annihilacija? Lose-lose?

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/9/02 11:34
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Alex: < No Tava rakstīta rodas iespaids, ka Tev ir kadas aizdomas par mani -- vai nu es esmu kads etniskas tirīšanas proponents. :-)) >

Nē, tavs inteliģences līmenis ir par augstu lai būtu etniskas tīrīšanas proponents. :))

< Latvijas bez latviešiem nebūs. Bet, manuprāt, bez minoritātem Latvija arī būs nepilna. >

Jā, noteikti ir talants, spējas, labi, vajadzīgi cilvēki nemaz nerunājot par humanitāro aspektu. Bet 50 gadi ir par maz laika lai cilvēki kas ienāca netaisnu vēsturisku iemeslu dēļ būtu uzskatami kolektīvi kā pamattauta. Un vairums latviešu taču racionāli saprot kā nevēlamu vai nēetisku (atkarīgi no attīstības) jebkādu etnisko tīrīšanu, tie pieņem, ka krievvalodīgie paliks Latvijā. Tur mums domas nedalīsies, ka tas pats par sevi ir sasniegums par ko varētu gan krievvalodīgie, gan latvieši lepoties ņemot vērā, ka šādi bezasins gadījumi pasaulē ir daudz par retu.

Varētu pat izcelt kā šo vienu kopējo krievvalodīgo un latviešu sasniegumu bez kauna un ar lielu lepnumu. Un uzdzert uz to, vienalga kādas domstarpības, lai tās paliek ārpus fiziskā konflikta.

Bet krievvalodīgie daudzi tīšam negribējuši un negrib mācīties latviski latviešu zemē.

< Es meģinaju sameklēt kadu sapratīgu lidzsvāru. Ziņi, man ir parliecība, kā gan latviešu, gan "krievu" interēses nav prētrunā. >

Retais, ja vispār kautkas ko saku attiecinu uz tevi personīgi, jo tevi nepazīstu. Runāju ar tevi kā racionālu cilvēku kas pārstāv krievvalodīgo intereses (lai gan nesaprotu pilnīgi, ņemot vērā, ka tava etniskā identitāte ir stipri jaukta).

< Bet es redzu, kā Tu tomēt, lieto "vai-vai" konstrukcijas, bēdīgi slaveno nulles summu. >

Ja es to patiešām daru, esmu atvērta uz win-win. Bet kas tas ir tad jābūt pretēju dalībnieku abu/visu atzinums. Radikāla asimetrija ir nelabi apstākļi īstam dialogam, jo abas puses nevar piedāvāt vienlīdzīgi ko dos. Krievu valoda ir pasaules līmens valoda bet latviešu valoda ir tikai ap div miljons runātāju. Latviešu valoda var pastāvēt un plaukt tikai, ja tā nav spiesta savā zemē sacensties ar pasaules līmens valodu.

Pēdīgi nesaprotu. No vienas puses saki, ka neatbalsti divas valsts valodas de jure, taču liekas daudz ko iesaki manuprāt novestu de facto pie tieši šādas divvalodas nestabilitātes stāvokļa kuŗā ilgtermiņā latviešu valoda izzustu.

aija

From: arubenis@ix.netcom.com
Date: 12/9/02 11:46
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\Baibai

Ausma: < Ja gribi zināt manas domas, tad Tavā interpretācijā "Latvijas krievvalodīgie" būtībā nav nekās cits kā salašņu bars, kuri aizmirsuši savas etniskās saknes un tagad ar rupju spēku un demagoģiju cenšas izspiest sev privilēģijas. >

Bravo, Ausma! Jau pasa sakuma bija skaidrs, ka Aleksim bija jasatracina un jasakaunina visi "kautrigie", cik nu loti aizvainoti ir visi "gramafoni".

Man sie "gramafoni" ir tie pasi maskali, kuru bekaunibai nav nekadu robezu. Un nekad nebus. Pedeja lieciba ir Cecenija. Es viniem visiem novelu otro Nirnbergas pravu, lai sos tipus iztiritu no pasaules.

Man nav nekadu dusmu, pret Latgales krievinu, kas tur mitis kops maskalu valdnieks Peteris vinus izsutija uz turieni. Zel tikai, ka vini nav bijusi gudri diezgan to saprast.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 11:51
Subject: Re: \\Alex---->Jurim Ž.: Statistika

Sveiki!

Sakot no piektdienas vakara līdz šodienas 17.00 pēc Rīgas laika, Tavu rakstu rusofoniski Interneta izlasijā 837 cilv.

(Precizāk būs tā: neapņemas apgalvot, ka izlasija, bet vismaz noklikšoja uz virsrakstu.)

Var teikt, kā tas ir ļoti labs rezultāts. Ne vienreizejs, bet ļoti labs -- īpaši ņemot vērā, kā tas bija komentārs, nevis kada (sensacionāla) ziņa.

Kas (un kad) būs ar drukatu versiju, neziņu. Redaktorei atdeva tekstu vēl vakardien.

Alex.

From: hbush@apollo.lv
Date: 12/9/02 12:24
Subject: Re: \\Alex---->Jurim Ž.: Statistika

Alex rakstija: < Sakot no piektdienas vakara līdz šodienas 17.00 pēc Rīgas laika, Tavu rakstu rusofoniski Interneta izlasijā 837 cilv. >

Tagad bus vel par kadu vairak, es ari beidzot izlasiju.

http://www.chas-daily.com/win/online.html?tagsa=11050

Vispar raksts diezgan labi atbilst izdevuma kopigajam stilam un ievirzei. Seviški tajas vietas, kur lamata valdiba un oligarhi, noteikti gaidams vairuma lasitaju atbalsts. Žel, ka tur nav iespejams redzet lasitaju atsauksmes un diskusijas par šo rakstu. Žagariņ, iespejams, ka tas ir jaunas politiskas kaŗeras iesakums ;)

Harijs

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/9/02 12:26
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Baibai

Baiba: < Varbūt subjektīva attieksme, bet man derdzas "smadzeņu skalošana" - vienalga, vai tās ir manas, Tavas vai x,y smadzenes. >

Var jau mainīt uz kādu skaistāku apzīmējumu, teiksim, "Latvijas tēla veidošana rusofonu apziņā", bet vai jēga no tā mainīsies?

< "krievvalodīgie" (ciest nevaru šo vārdu! Kurš debīliķis to -jēdzienu putrošanai- radījis? Jo - vismaz tā es uzskatu - arī es esmu krievvalodīga, pat ievērojami labāk nekā vācvalodīga vai angļvalodīga) >

Varbūt iesaki kādu labāku apzīmējumu cilvēku kopumam, kurš sastāv no krieviem un pārkrievotiem citu tautu pārstāvjiem un kuru vieno kopīga dzimtā un sadzīvē lietotā valoda - krievu. Viņu vidū var būt arī grupas, ko saista vēl citas - vēsturiskas un kultūras - saites, bet šīs saites nav kopīigas visiem. Būtu muļķīgi izlikties, ka šāds kopums nēksistē. Protams, kopējā saikne starp visiem "krievvalodīgajiem" ir vājāka, nekā starp vairākām viņu ietvaros esošām grupām (teiksim, etniskiem krieviem vai krievvalodīgiem ebrejiem, vai krievvalodīgiem pareizticīgajiem), tomēr šāda saikne pastāv. Pasaulē mēdz runāt arī par lingvistiskām kopienām. Gaidu ierosinājumus!

Runājot par "sliktu jušanos" Kirgīzijas vai Uzbekijas izpratnē - cik atceros no preses slejām, palikšana šajās zemēs krievu iedzīvotājiem apdraudēja veselību vai pat dzīvību. Latvijā šādas briesmas, protams, nepastāv. Tomēr apšaubu, ka jebkurš stāvoklis, kas tieši neapdraud veselību un dzīvību (un pat brīvību un pārticību), būtu automātiski uzskatāms par labu pašsajūtu.

Taču mani šobrīd mazāk interesē tas, kādās jomās Latvijas rusofoni patiešām varētu vēlēties mīlīgāku attieksmi pret sevi no Latvijas valsts puses, un kādās jomās viņu vēlmes diktē Krievijas propagandas iestāstītās "patiesības" bez reāla pamata. Mani satrauc Latvijas valdības vieglprātība, izliekoties, ka tā esošās situācijas kontrolēšanai var iztikt bez savas propagandas krievu valodā. Es jau saprotu, tā ir vēlme ietaupīt līdzekļus ar cerību: "Paklaigās un apklusīs." Tā vis nebūs, jo austrumu kaimiņvalsts savā propagandā iegulda un turpina ieguldīt līdzekļus, tādējādi uzturot "kaļamo dzelzi karstu". Pamatos liktas vairākas Latvijā reāli pastāvošas neatrisinātas problēmas un stereotipi, un uz tā tiek būvēta pārējā propagandas celtne. Man šķiet, ka citas valstis tik vieglprātīgi kā Latvija parasti neizturas pret citu, naidīgu valstu centieniem, ja tie rod atbalsi lielā daļā pašu valsts iedzīvotāju, bet iegulda līdzekļus prasmīgā kontrpropagandā. Protams, pastāv vēl arī cerības krīzes gadījumā atrisināt situāciju ar spēka palīdzību, bet vai Latvijas varas iestādes būtu tik drošas šādās cerībās?

< Bet ir krievu valodā jauks teiciens "kačaķ prava". No morāles, tiesību un visiem pārējiem viedokļiem man privilēģijas nepienākas, bet, prasmīgi >likta lietā, mana agresivitāte šīs tiesības man nodrošina. >

Manuprāt, ir bīstami šādu "pravu kačāšanu" uztvert par "tīru mantu", tai akli ticēt un pakļauties, tāpat ir bīstami jebkurus nelatviešu iebildumus pret Latvijas valsts mazākumtautību politiku apriori uztvert kā "pravu kačāšanu".

< Dīvaini, kāpēc šādas problēmas nerodas ne lietuviešiem, ne igauņiem, arī krieviem (piem. Ludmilai Azarovai uc.) ne, bet tikai "krievvalodīgajiem"? >

Tā gluži nav, esmu sastapis vismaz dažus leišus, kas arī būtu vēlējušies citādu Latvijas pieeju mazākumtautību jautājumos. Bet leišu un igauņu īpatsvars Latvijā ir pārāk mazs, lai viņus sadzirdētu pat tad, ja viņi patiešām būtu ar kaut ko neapmierināti. Starp citu, es ļoti sen neesmu dzirdējis, ka par visiem šiem jautājumiem būtu atklāti izteikusies Ludmila Azarova un vēl daži latviešu vidū ar labu slavu apveltīti krievi. Varbūt būtu vērts viņus tā kārtīgi nointervēt - ko viņi par šīm divpadsmit gadu laikā vērojamām tendencēm domā? Starp citu, jau tas vien, cik ļoti maz Latvijas valsts savā rusofoniem adresētajā propagandā pielietojusi "lojālā krieva" tēlu (izmantojot tam nevis asimilējušos krievus, bet savu identitāti saglabājušus lojālus Latvijas pilsoņus), liecina, cik maz ir darīts.

< "Živ kurilka!" - lielā brāļa sindroms ir asinīs. Un ne ar mīļumu, ne ar argumentiem to likvidēt nevar. Jānomainās paaudzēm. Te, Latvijā. >

Pastāvot spēcīgai propagandai no austrumiem, arī paaudžu maiņa var neko nelīdzēt. Īpaši tad, ja netiek veikti nekādi pretpasākumi.

< Draudziņ, nevar ne piespiest, ne apvārdot kādu "mīlēt Raini". Arī "burkānu" piedāvāšana nelīdz. Jo vajadzīgs ir tikai viens "burkāns" - >tiesības nemācities valsts valodu un nerunāt tajā (pat, ja prot). >

Piespiest "mīlēt Raini" droši vien nevar. Par apvārdošanu es tik drošs neesmu - ne velti strādāju reklāmā. Protams visus apvārdot nevar, daži pat hipnozei nepakļaujas. Tikai - vai nav naivi cerēt, ka nākamā krievu paaudze bez apvārdošanas būs lojālāka nekā iepriekšējā, ja viņi ģimenēs izmantotajos informācijas kanālos ik dienas tiek prasmīgi vārdoti no mūsu austrumu kaimiņa un tā Latvijas satelītu puses?

< Bet varbūt Tu redzi citu - REĀLĀKU problēmas risinājumu? >

No sākuma es vēlētos, lai valsts skaidri apzinātu visu problēmu kopumu, kas saistīts ar Latvijas "krievvalodīgajiem".

Vents

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 12:30
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Sveiki!

Aija: < Bet krievvalodīgie daudzi tīšam negribējuši un negrib mācīties latviski latviešu zemē. /.../ No vienas puses saki, ka neatbalsti divas valsts valodas de jure, taču liekas daudz ko iesaki manuprāt novestu de facto pie tieši šādas divvalodas nestabilitātes stāvokļa kuŗā ilgtermiņā latviešu valoda izzustu. >

Vēl dažas piezīmes.

1. Paradoksals atbalss no Rubeņa kunga runas par "maskaļiem". Cik es saprotu, ka šaubas par starpkaru krievu pilsoņu lojalitātes nebija un nav. Un arī nebija šaubas par to, kā viņiem citas Dzimtenes nav. Viņi itkā bijuši "labi" krievi, Latvijai derīgi. Tad, varbūt, meģināt šodien veidot vienotu krievu (rusofonu, slavu...) kopienu uz TAJA pirmskara (un pirms-Ulmaņa) krievu kopienas pamatiem?

2. Par manu pārstavniecību šeit. Neviens man nepilnvaroja, un es rusofonu interēses parstav tā, ka es tos pats saprotu. Un vēl -- kada ir saistība starp etnisku izcelsme un spēju un velmi parstavēt interēses?

3. Par win-win un radikalu asimetriju. Ziņi, man šķiet, kā katra puse Latvijā vaino otru: "ak, jus mums padarijā tā un vēl tā", "bet jus mums..........." Un, manuprāt, katrai pusei ir taisnība. Vismaz, uz pusi :-)) Un kamēr tada apmaiņa ar sudzībam notiek, nekada labūma nebūs, nekada win-win, būs tikai lose-lose.

4. Par starpvalodas konkurenci. Ziņi, domaju, ka tomēr, latviešu valodai būs savā zemē jāsacensties ar pasaules līmeņa valodu. Ar angļu -- ar megavalodu. Un angļu valodas fonā, varbūt, pats konflīkts ar krievu valodu zaude jēgu. Jau tapēc, kā krievu valoda salidzinajumā ar angļi ir maza valoda. (Kadai, pie tam, runataju skaits katru gadu samazinas gandrīz kā par procentu, bet tas jau cits jautājums.)

5. Par divvalodību. Skatisim uz situaciju no win-win viedokļa, OK? Ja latviešiem vairs nebūtu problēmas ar valodas neprātejam, vai tad būs kada stārpība, kada valoda "krievu" pašvaldības darbinieks apkalpo "krievu" klienta? Vai tas arī būs ceļš uz latviešu valodas izzušanu? Domaju, kā nē. Un tas nozīme, ka ir uzlabot latviešu valodas pozicijas, nevis pasliktināt tas krievu valodai.

Alex.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/9/02 1:05
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Alex--->Baibai

Alex: < Teiksim, esmu kapitalists, kas grib Latvijā veidot profesionalu, kvalitātivu iun no valsts (gan Latvijas, gan Krievijas) ietekmes neatkārīgu televiziju krievu valodā. >

Alex, man nav nekas pretī, ka Tu veido Latvijā savu privāto TV un krieviski raidi 8 stundas diennaktī. Ar nosacījumu, ka apakšā ir subtitri latviešu valodā. Pārējo laiku varētu būt latviski raidījumi ar subtitriem krievu valodā.

Ausma

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/9/02 1:05
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Alex: < Vai divas kultūras blakus un divas valodas blakus nevar eksistēt? >

Alex, man nepatīk rusofonu nostāja, ka Latvijā jābūt divām kultūrām un divām valodām. Kāpēc divām? Latvija izsenis ir multikulturāla valsts, un nākotnē cittautiešu te būs vēl vairāk. Pie tam nav teikts, ka arī nākotnē otra lielākā kultūra būs krievu, varbūt šeit sabrauks poļi vai turki, bet varbūt japāņi. Un ko tad?

Latviešu valodai un kultūrai kaut kur pasaulē ir jāpastāv, un vienīgā vieta tās pastāvēšanai ir Latvija. Latviešu pārsvara pat Latvijā vairs nebūs nekad, un vienīgā iespēja saglabāt šo kultūru ir stingri pastāvēt uz to, ka visiem šejienes iedzīvotājiem ir labi jāzina latviešu valoda un tā aktīvi jāizmanto visās dzīves jomās.

Jebkuras citas, īpaši lielvalodas, aktīva lietošana Latvijā neglābjami izspiedīs latviešu valodu. Arī Tu, Alexi, kaut daļēji esi latvietis, tomēr izvēlies daudzmiljonu krievu valodu, pat nebūdams ne Krievijas, ne tās kultūras īpašs cienītājs. Kad Latvijā dzīvos vismaz 6 miljoni iedzīvotāju, kas teicami pratīs latviešu valodu, šur tur varēs dot atlaides arī citām valodām. Pagaidām ne, citādi taciņas neglābjami aizies pretējā virzienā (kā tai reklāmā par Kubu un Elijas ielu Rīgā). :-)

Ausma

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/9/02 1:48
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Alex--->Alex

      Nezinu, vai Sveikā visiem būs bezgala saistoši lasīt diskusiju par profesionāliem (celtniecības, ķirurģijas vai žurnālistikas) jautājumiem, taču, - pēc Jūsu ierosinājuma, - lūdzu (ne-interesentiem jau iepriekš lūdzu atvainot).

  Tātad ja nemaldos, mēs (vismaz es) runāju par VALSTS (Latvijas valsts!) finansētu Radio un TV.  Tāpēc sākumā par pamatnostādnēm. Pieņemsim, ka padomju laikā (par to, kā rezultātā tas noticis, varbūt mīļā miera labad nekonkretizēsim) Latvijā pamatnācijas skaits būtu sarucis nevis līdz 52, bet gan līdz 30 procentiem (tfu, tfu, nedod Dievs! Bet pieņemsim, labi?). Tātad, saskaņā ar Jūsu koncepciju, šodien Latvijas VALSTS radio un TV 70 procentiem raidījumu vajadzētu būt ne-valsts, t.i. - krievu  valodā. Ai, nē, atvainojiet - no pāri palikušajiem 30 procentiem vēl jāatņem nost raidījumi lietuviski, igauniski, armēniski, tatāru uc. valodās... Bet varbūt tos tomēr drīkstētu raidīt uz krievu valodas raidlaika rēķina?

Tā kā, atvainojiet, bet starptautisko tiesību ignorance nekad nevar kļūt par pārkāpēja tiesību garantu.

   Un tagad - dziļāk mežā, kur, kā teica Vents, resnāki partizāni.

   Valsts kabata ir tik pilna, cik tā ir. Un ne par pliku vara vērdiņu pilnāka. Bet lauku iedzīvotāji (arī viņi reizēm klausās valsts Radio un skatās TV) šodien nav ar mieru priekšpēdējo santīmu izdot, lai maksātu TV un radio abonentmaksu.  Un tagad ņemu vērā Jūsu skaidrojumu -

Līdz ar to Jūsu proponētās automašīnas katram žurnālistam, diezgan lielais štats utt. ir lšodienas Latvijas žurnālistu gaišais sapnis nevis realitāte. (Starp citu, arī "Času" lasot, kaut kā no lapas lapā vīd BNS un LETA.) Bet "BNS lasītāja" gan Radio, gan TV ir dāma, ko sauc par diktori. Žurnālisti (arī krievu redakcijās) gatavo raidījumus (saskaņā ar Jūsu terminoloģiju) LAUKĀ.Starp citu, ja nemaldos, 4. programmas radiovilnī ir dzirdēts Marinas Kosteņeckas vārds. Saskaņā ar Jūsu nostādnēm, arī viņa "lasa BNS"? Ak, "Punktiņ, pulktiņ, komatiņ"! (Un M.K. jau nav nekāds ūnikums.) /Protams, es ceru, ka Jūs  neprasīsit (es runāju par Radio) no tatāru, azerbaidzāņu uc. minoritāšu pārstāvjiem - lai viņi ne tikai informē savu diasporu par notikumiem kopienas dzīvē, bet arī dodas "laukā"./

  Un ir tāda organizācija, ko dēvē par Radio un TV padomi, kura VALSTS Radio    un TV ir deleģējusi tādu būšanu, ko dēvē par "nacionālo pasūtījumu": neviena privātā stacija sevi neapgrūtinās ar kultūras raidījumiem un tamlīdzīgām sarežģītām nodarbēm (arī ar "integrācijas" jautājumiem) - viņu ziņā ir informācija un izklaides mūzika.  Un par reklāmu - tā (slavēts lai Allahs!) tiek pieļauta tikai minimālās (izdzīvošanas) robežās. Jau tā TV un Radio pārlieku bieži plivinās "spārniņi", no kuriem jau nelabi metas.

   Jūs iesakāt naudu dabūt no "ārzemju sponsora"? No turienes jau šie paši "spārniji" atlido. Bet varbūt Jums, tāpat kā Buratino,  ir zināma zeme, kur naudas koki aug? Lūdzu, gan TV, gan Radio 4. (krievu) programma būs Jums no sirds pateicīgi...  Tātad, kapitālista kungs, -  "naši ceļi jasni, zadači opreģeļeni, za rabotu, tovarišči!"   (Ārpusniekiem - klasisks citāts, aizgūts no Ņikitas Hruščova.)      Baiba

      P.s. Ak ā, Alex, gandrīz aizmirsu: Jūs man pārmetāt  -

"Un uz jautājumu par televiziju Jūs man neatbildejat. Vai tiešam nēerti? "

Atvainojiet, bet TV virtuvi (arī raidlaiku sadali) pagaidām neesmu pētījusi (nav bijis ne intereses, ne vajadzības, arī laika nē. Neesmu interesējusies arī par astronomu, ģenētiķu un daudzu citu sfēru pārstāvju noslodzi. Un, godīgi sakot, nemaz nav neērti) - varat piezvanīt Dārijai Juškevicai, TV programmdirektorei. Viņa šos jautājumus zina kā savus piecus pirkstus.                                     B.

From: uldis@parks.lv
Date: 12/9/02 2:50
Subject: Re: glabiņš - likums

Astrīda: < Un ko Bulgakovs atbildeja? Man diemzel to nav laimejies izlasit.>

A dull mutter of voices in chorus, muffled by the ceiling and carpets, was heard coming from above and to one side. Philip Philipovich rang for Zina. 'Zina my dear, what's that noise?'

'They're having another general meeting, Philip Philipovich,' replied Zina.

'What, again?' exclaimed Philip Philipovich mournfully. 'Well, this is the end of this house. IIll have to go away -but where to? I can see exactly what'll happen. First of all thereell be community singing in the evening, then the pipes will freeze in the lavatories, then the central heating boiler will blow up and so on. This is the end.'

'Philip Philipovich worries himself to death,' said Zina with a smile as she cleared away a pile of plates.

'How can I help it?' exploded Philip Philipovich. 'don't you know what this house used to be like?'

'You take too black a view of things, Philip Philipovich,' objected the handsome Bormenthal. 'There is a considerable change for the better now.'

'My dear fellow, you know me, don't you? I am a man of facts, a man who observes. I'm the enemy of unsupported hypotheses. And I'm known as such not only in Russia but in Europe too. If I say something, that means that it is based on some fact from which I draw my conclusions. Now there's a fact for you: there is a hat-stand and a rack for boots and galoshes in this house.'

'Interesting . . .'

Galoshes - hell. Who cares about galoshes, thought the dog, but he's a great fellow all the same.

'Yes, a rack for galoshes. I have been living in this house since 1903. And from then until March 1917 there was not one case - let me underline in red pencil not one case - of a single pair of galoshes disappearing from that rack even when the front door was open. There are, kindly note, twelve flats in this house and a constant stream of people coming to my consulting-rooms. One fine day in March 1917 all the galoshes disappeared, including two pairs of mine, three walking sticks, an overcoat and the porter's samovar. And since then the rack has ceased to exist. And I won't mention the boiler. The rule apparently is - once a social revolution takes place there's no need to stoke the boiler. But I ask you: why, when this whole business started, should everybody suddenly start clumping up and down the marble staircase in dirty galoshes and felt boots? Why must we now keep our galoshes under lock and key? And put a soldier on guard over them to prevent them from being stolen? Why has the carpet been removed from the front staircase? Did Marx forbid people to keep their staircases carpeted? Did Karl Marx say anywhere that the front door of No. 2 Kalabukhov House in Prechistenka Street must be boarded up so that people have to go round and come in by the back door? WTiat good does it do anybody? Why can't the proletarians leave their galoshes downstairs instead of dirtying the staircase?'

'But the proletarians don't have any galoshes, Philip Philipovich,' stammered the doctor.

'Nothing of the sort!' replied Philip Philipovich in a voice of thunder, and poured himself a glass of wine. 'H'mm ... I don't approve of liqueurs after dinner. They weigh on the digestion and are bad for the liver . . . Nothing of the sort! The proletarians do have galoshes now and those galoshes are - mine! The very ones that vanished in the spring of 1917. Who removed them, you may ask? Did I remove them? Impossible. The bourgeois Sablin?' (Philip Philipovich pointed upwards to the ceiling.) 'The very idea's laughable. Polozov, the sugar manufacturer?' (Philip Philipovich pointed to one side.) 'Never! You see? But if they'd only take them off when they come up the staircase!' (Philip Philipovich started to turn purple.)

'Why on earth do they have to remove the flowers from the landing? Why does the electricity, which to the best of my recollection has only failed twice in the past twenty years, now go out regularly once a month? Statistics, Doctor Bormenthal, are terrible things. You who know my latest work must realise that better than anybody.' 'The place is going to ruin, Philip Philipovich.'

'No,' countered Philip Philipovich quite firmly. 'No. You must first of all refrain, my dear Ivan Arnoldovich, from using that word. It's a mirage, a vapour, a fiction,' Philip Philipovich spread out his short fingers, producing a double shadow like two skulls on the tablecloth. 'What do you mean by ruin? An old woman with a broomstick? A witch who smashes all the windows and puts out all the lights? No such thing. What do you mean by that word?' Philip Philipovich angrily enquired of an unfortunate cardboard duck hanging upside down by the sideboard, then answered the question himself.

'IIll tell you what it is: if instead of operating every evening I were to start a glee club in my apartment, that would mean that I was on the road to ruin. If when I go to the lavatory I don't pee, if youull excuse the expression, into the bowl but on to the floor instead and if Zina and Darya Petrovna were to do the same thing, the lavatory would be ruined. Ruin, therefore, is not caused by lavatories but it's something that starts in peoplees heads. So when these clowns start shouting "Stop the ruin!" - I laugh!' (Philip Philipovich's face became so distorted that the doctor's mouth fell open.) 'I swear to you, I find it laughable! Every one of them needs to hit himself on the back of the head and then when he has knocked all the hallucinations out of himself and gets on with sweeping out backyards - which is his real job - all this "ruin" will automatically disappear. You can't serve two gods! You can't sweep the dirt out of the tram tracks and settle the fate of the Spanish beggars at the same time! No one can ever manage it, doctor - and above all it can't be done by people who are two hundred years behind the rest of Europe and who so far can't even manage to do up their own fly-buttons properly!'

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 3:14
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\\ Alex--->Ausmai

Ausma: < Alex, man nav nekas pretī, ka Tu veido Latvijā savu privāto TV un krieviski raidi 8 stundas diennaktī. Ar nosacījumu, ka apakšā ir subtitri latviešu valodā. >

Sveiki,

vai talāk Jūs arī izlasijāt?

Alex

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/9/02 3:31
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Alex: < Par divvalodību. Skatisim uz situaciju no win-win viedokļa, OK? >

Ja tie kas pastāvīgi dzīvo Latvijā iemācās valsts valodu, latviešu, atkrīt daudz manas kritikas. Nekur neesmu ieteikusi uzspiest valodu kas būtu jālieto savā personīgā dzīvē - tas būtu man pēc principa nepieņemami. Kādu valodu runā darbā, ja tas nav valsts darbs, manuprāt izlemt tajā līmenī kā darba kvalifikācīju. Skolā jācenšas izpildīt likumu iemācīties labu latviešu valodu cikvien tas ir cilvēcīgi iespējams. Liela daļa nepatikšanas ir tieši negribēšanas dēļ un citiem tā dēļ jācieš.

Par angļu valodu, nav pārrunas par to kā valsts valodu, vai par angliski runājošiem pastāvīgi dzīvojošiem kas negrib un nevar iemācīties latviski. Vai angļu valoda ar laiku pārņem ir tapēc cits jautājums manuprāt lielā mērā izlems vienādi vai otrādi pašizkārtojoši. Šajā jautājumā nav tas pats vēstures taisnības jautājums. Ja latvieši, krievi, vai citi paši izvēlēsies angļu valodu par savu pamatvalodu arī tas ir kas cits un ne regulējams ar valsts valodas likumu.

Kā vispārēja piezīme: attiecības nav iespējams vai vēlams regulēt starp atšķirīgām grupām (kur tās nesedz likums). Tomēr labas attiecības var veicināt ar cilvēcīgu labestību un tai ziņā katrs atbildīgs savā ikdienas personīgā dzīvē censties neapvainot bet būt mazos veidos cilvēcīgam.

aija

From: viksning@georgetown.edu
Date: 12/9/02 3:39
Subject: Re: glabiņš - likums

Liels paldies Uldim par trapigo citatu no Bulgakova. Tas man lika atcereties Latvijas apmeklejumu 1989.g., kad attistitais socialisms sita augstu vilni...Itseviski spilgti atceros labiericibas pie Igaunijas/Latvijas robezas, ari Politehniskaja instituta, kur mums bija lekcijas, un itseviski Jurmala. Tos, kas tagad gaudo par vecajiem, labajiem laukam vajadzetu uz visiem laikiem ieslodzit viena no tam trijam vietam.

Vienu nedelas nogali nekur Riga nevareju atrast pudeli alus -- ne Ridzene ne "Dzintarkrasta" un, protams, nekur citur. Kad es pirmdienas rita to piemineju LPSR televizijas raidijuma, kas izsekoja musu lekcijas ar lielu interesi, otrdien man uzstadija veselas desmit pudeles uz pults un kolhozs "Lacplesis" atsutija veselu pusmucu, lai kolektivs priecajas.

Starp citu, lekcijas notika LPSR KP Centralkomitejas "Marksistiski-leninistiska universitate" (ko tagad sauc par Kongresu namu) un tevocis Iļics no 3 metru augstas gleznas uz mani labestigi smaidija, kad es runaju par rietumu tirgus sistemu un neatkarigas Latvijas ekonomiku. Mes ar Gundaru smuki nofotografejamies pie ieejas....

Meginasu kautko uzmest par EK iestasanas jautajumu, jo esmu apsolijis kautko uzraskstit vienam amerikanu zurnalam par Amerikas-Baltijas sakariem pec iestasanas...Ar milu sveicienu tumsonigiem nacionalistiem ka ari neokomunistiem, Juronkulis

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 3:51
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Ausmai

Sveiki vēlreiz,

Ausma Abele: < Alex, man nepatīk rusofonu nostāja, ka Latvijā jābūt divām kultūrām un divām valodām. >

Kāpēc divām? Latvija izsenis ir multikulturāla valsts, un nākotnē cittautiešu te būs vēl vairāk. Pie tam nav teikts, ka arī nākotnē otra lielākā kultūra būs krievu, varbūt šeit sabrauks poļi vai turki, bet varbūt japāņi. Un ko tad?

1. Vai Jūs nevarat, lūdzu, definēt, kas tieši Jūsu izprātne, ir "multikulturāla valsts"?

2. Labi, esmu ar mieru uzlabot savu formulejumu. Lai būs tā: "Daudz kulturās blakus un daudz valodas, stārp tiem divi ir īpaši noverojami, var eksistēt blakus viena valtī". Vai vot tā der?

Ausma Abele: < Latviešu valodai un kultūrai kaut kur pasaulē ir jāpastāv, un vienīgā vieta tās pastāvēšanai ir Latvija. >

Man jau apnicis rakstīt, kā tas ir pašsaprotāmi, neapšaubāmi, dabiski, loģiski, pareizi utt. Kapēc Jūs visu laiku meģina mani pierunāt -- kad es nekad šo neapstrīdamu faktu neapstrīdeja?

Ausma Abele: < vienīgā iespēja saglabāt šo kultūru ir stingri pastāvēt uz to, ka visiem šejienes iedzīvotājiem ir labi jāzina latviešu valoda un tā aktīvi jāizmanto visās dzīves jomās. >

Arī tads pats -- vai esmu prēt? Tikai velams prēcizēt -- kas īsti nozīme "visās dzīves jomās"? Vai ar sievu man arī ir jāruna latviski? Ar savu priekšnieku Ivanovu (viņam patiešam tads simvoliskais uzvārds, bet viņš ir no Latgales vectīcībniekiem) -- arī? Ar savu koleģu Petrovu?

Vai Jūs esat gatavi piekrit vot tadai definicijai -- "latvietis Latvijā runa ne-latviski tikai pēc savas brīvas izvēles" (ikļaujot arī profesijas izvēle)?

Ausma Abele: < Jebkuras citas, īpaši lielvalodas, aktīva lietošana Latvijā neglābjami izspiedīs latviešu valodu. >

Vot to es nesaprotu. Godīgi. Kapēc? Ja latviešiem nebūs jāizmanto svešas valodas, kada ir stārpība, cīk un kada lieluma valodas ir runati apkārt? Ir, droši vien, jābaidas par svešvārdu nekorektu iekļaušanu latviešu valodā, par gramatiskas struktūras izmaiņas -- ar vārdu sakot, par visiem tiem lietam, kas notiek ar visiem pasaules valodam, gan mazam, gan lielam. Bet tas ir latviešu žurmalistu un rakstnieku uzdevums -- nepieļaut valodas piesarņojumu un leksikas izskalošānu. Bet šīta problēma nav saistīta ar tam, kada valoda runa blakus. Es nepazaudešu savu valodu tikai to tā, kā blakus ar mani runa angļiski vai latviski. Varbūt, otrādi, bagatinašu. Varbūt -- nē, bet noteikti nepazaudēšu. Vot nesaprotu. Godīgi.

Ausma Abele: < Arī Tu, Alexi, kaut daļēji esi latvietis, tomēr izvēlies daudzmiljonu krievu valodu, pat nebūdams ne Krievijas, ne tās kultūras īpašs cienītājs. >

Vai drīkst precīzēt?

1. Tas nav asinsanalīzes jautājums, bet domašanas veida -- mentalitātes -- jautajums. Un, cik es pats sevi ziņu, man nav ne latviešu, ne krievu, ne poļu, ne ebreju, ne igauņu, ne vacu mentalitātes -- bet kada sintetiska, kada ietvēr (es ceru) labako no kātras minēetas. Un man mans domašanas veids patīk, neskatoties uz to, ka tas nesakrīt ar nevienu "tradicionālu".

2. Par Krievijas kultūru, šķiet, es neviena slikta vārda nekad nepateica. Kā arī, protāms, par jebkadu citu kultūru. Kas atteicas uz Krieviju kā valsts mašinu, tad var teikt, ka esmu nevis rusofobs, bet "Kremļafobs". :-))

Ausma Abele: < Kad Latvijā dzīvos vismaz 6 miljoni iedzīvotāju, kas teicami pratīs latviešu valodu, šur tur varēs dot atlaides arī citām valodām. >

Nu, Jums ir labi zināms, ka tas nekad nebūs. (Tas ir par sešiem miljoniem.)

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/9/02 4:33
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Sveiki!

Aija Veldre Beldavs: < Kādu valodu runā darbā, ja tas nav valsts darbs, manuprāt izlemt tajā līmenī kā darba kvalifikācīju. >

Un ja IR valsts darbs? Kada valodā pilsoņim Ivanovam, Tavuprāt, jāruna ar pilsoņim Petrovam, arī gadijumā, ja viņi esat valsts ieredņi? Un kada valodā pilsoņim Ivanovam, pašvaldības iredņim, jāruna ar apmekletaju Petrovu? (Nevis atskaites priekšniekam raksitīt, bet -- runāt?)

Aija Veldre Beldavs: < Skolā jācenšas izpildīt likumu iemācīties labu latviešu valodu cikvien tas ir cilvēcīgi iespējams. >

Kas nemaz neaizliegtu likumīgi ciņities par likuma atceļšanu, vai ne?

Aija Veldre Beldavs: < Liela daļa nepatikšanas ir tieši negribēšanas dēļ un citiem tā dēļ jācieš. >

Ugu. Negrib vieņa daļa, jācieš visiem. Kolektīva atbīldība pēc etniska princīpā. Kautko nepatīkamo es par jau dzirdeja.

Aija Veldre Beldavs: < Par angļu valodu, nav pārrunas par to kā valsts valodu, vai par angliski runājošiem pastāvīgi dzīvojošiem kas negrib un nevar iemācīties latviski. >

ASV pilsoņu kopiena Rīgā jau ir gandrīz ka 10 tsk. cilvēku, nerunajot par skandinaviem, brītiem, vāciem utt, kadi visi lieto angļu valodu. Droši vien, kā kadas 25 tsk. ārzemniekus, kas saziņa ar vietejiem lieto angļu valodu, Rīga jau dzīvo. Ta saucamaja diplomatiska skola Lielupē ir pilna, un latviešu valoda tur ir ka fakultatīvs.Un tas ir tikai sakums. Domaju, ka expat community (interesanti, kā to pārtulkotu latviski? ārdzimtenes kopiens?) nakotnē var tikai palielināties.

Aija Veldre Beldavs: < Vai angļu valoda ar laiku pārņem ir tapēc cits jautājums manuprāt lielā mērā izlems vienādi vai otrādi pašizkārtojoši. Šajā jautājumā nav tas pats vēstures taisnības jautājums. Ja latvieši, krievi, vai citi paši izvēlēsies angļu valodu par savu pamatvalodu arī tas ir kas cits un ne regulējams ar valsts valodas likumu. >

Nu, domāju, kā tik tali pat man pesimism neiet.

Aija Veldre Beldavs: < Tomēr labas attiecības var veicināt ar cilvēcīgu labestību un tai ziņā katrs atbildīgs savā ikdienas personīgā dzīvē censties neapvainot bet būt mazos veidos cilvēcīgam. >

Yep. :-))

Alex

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/9/02 4:33
Subject: Valoda un integrācija.\\Alex--

Alex: < Tad, varbūt, megīnāt šodien veidot vienotu krievu (rusofonu, slavu...) kopienu uz TAJA pirmskara (un pirms-Ulmanā) krievu kopienas pamatiem? >

Alex, ar Tevi ir pagrūti diskusēt. Tu lieto statistiku bet ja kāds to atspēko, Tu vienkārši neatbildi. Nu nekas, es arī visu dienu nesēdu pie datora un dažu rakstus nemaz nelasu, Tavus tomēr apskatos. Tu piemini pirms Ulmaņa laika krievu kopienu bet kaut ka ignorē paša doto statistiku ka tā bijusī apmēram 10% (no pirmskara Latvijas 2.5 miljoniem).Tā tad apmēram 250,000 rusofoni un 2250,000 latvieši. šodienas Latvijā esot 2,700,000 iedzīvotāji, no tiem 40% (varbūt vairāk) rusofoni = 1,080,000 jeb 800,000 pieaugums un etnisko latviešu 570,000 samazinājums. Vai tad latviešiem tiešām nav iemesls uztraukties par strauju latviešu valodas pazušanu? Pirms Ulmaņa krievus Latvija spēja integrēt bez valodas likumu spēka, šodienas skaitu gan vairs nē.

< Par divvalodību. Skatisim uz situaciju no win-win viedoklā, OK? Ja latviešiem vairs nebūtu problēmas ar valodas neprātejam, vai tad būs kada stārpība, kada valoda "krievu" pašvaldības darbinieks apkalpo "krievu" klienta? >

Alex, vai Tu gribi teikt ka vajag divus paralelus pašvaldības kadrus, katrs lai apkalpo savas valodas grupu? Ja klients saprot valsts valodu, kāpēc lai viņu apkalpo citā valodā? Kādā valodā šie kadri sarunāsies savā starpā un kuri būs tie kam būs jāpārvalda divas valodas? Lai vai kā mēs grozamies, vienam tas būs jādara un tā kā mēs runājam par Latvijas teritoriju ar valsts valodu, tad neredzu kāpēc rusofoniem tas nebūtu jādara.

Zigis.

From: uldis@parks.lv
Date: 12/9/02 4:39
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Ausmai

Ausma: << Kad Latvijā dzīvos vismaz 6 miljoni iedzīvotāju . . . >>

Alex: < Nu, Jums ir labi zināms, ka tas nekad nebūs. >

Never say never. Nemaz ne tik sen Anglijā dzīvoja 6 miljoni, un Dānijā, kuras platība ir samērojama ar Latviju, dzīvo 8, vai...

Lai Jums adekvāta diena :)

Uldis

From: pistole@ebtech.net
Date: 12/9/02 5:39
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda Ventam.

Vents: < Bet leišu un igauņu īpatsvars Latvijā ir pārāk mazs, lai viņus sadzirdētu pat tad, ja viņi patiešām būtu ar kaut ko neapmierināti. >

Sveiks Vent!

Esmu drusku nesaprašanā vai kļūdos. Kādrez lietuvieti nosaukt par leiti bija apvainojoši (derogatory term) apmēram tā pat kā Amerikā poli nosaukt par "Polak" , redzot ka Tu to vārdu lieto, gribētu paskaidrojumu.

Zigis.

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/9/02 7:06
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Alex: < Un ja IR valsts darbs? Kada valodā pilsoņim Ivanovam, Tavuprāt, jāruna ar pilsoņim Petrovam, arī gadijumā, ja viņi esat valsts ieredņi? >

Ja strādā valsts darbu viņiem būtu jāiemācas latviešu valoda.

< Kas nemaz neaizliegtu likumīgi ciņities par likuma atceļšanu, vai ne? >

Skolniekiem būtu jāiemācās latviešu valoda.

< Ugu. Negrib vieņa daļa, jācieš visiem. Kolektīva atbīldība pēc etniska princīpā. Kautko nepatīkamo es par jau dzirdeja. >

Jā, esmu daudzreiz teikusi, ka uzvelt kolektīvu vainu ir netaisni. Protams, ja kolektīvs izvērš kā kolektīvu politiku tīši izaicināt un kūdīt negatīvu atmosfēru un nestabilitāti, šāda vienība principā nav apmierinama. Tādā gadījumā vaina ir kur vaina ir.

< ASV pilsoņu kopiena Rīgā jau ir gandrīz ka 10 tsk. cilvēku, nerunajot par skandinaviem, brītiem, vāciem utt, kadi visi lieto angļu valodu. >

Nav dzirdēts, ka angliski runājošie pieprasa īpašas angļu valodas privilēģījas. Tā tad nebūtiski pievilkt sarunā kur īpašas privilēģījas un izdabāšanu pieprasa tikai nesen Latvijas teritorijā ienākušie krievvalodīgie.

< Yep. :-)) >

Yeah. :))

aija

From: Vents_Zvaigzne@mccann.lv
Date: 12/10/02 3:56
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda Ventam.

Zigis: < Kādrez lietuvieti nosaukt par leiti bija apvainojoši ...>

Daļa taisnības Tev ir, jo mūsu kaimiņtautas pārstāvjiem šis nosaukums nepatīk. Latviešu valodā "leišiem" no sākta gala nav nekādas nicinājuma vai apvainojuma pieskaņas. Piemēram, valodnieks Endzelīns savos darbos runā tikai par leišu tautu un leišu valodu, retumis kā paralēlformu minēdams lietuviešus (lietaviešus). Tas ir tāpat kā gadījumā ar "žīdiem" un "ebrejiem" - vai izvēlēties senāku latviešu vārdu, kam sākotnēji nav bijis nekādas negatīvas pieskaņas, vai tādu apzīmējumu, kāds šās tautas pārstāvjiem patīk labāk.

Droši vien, ka pareizāka ir otrā izvēle - "lietuvieši" un "ebreji", vismaz situācijās, kad jāsazinās ar abu minēto tautu pārstāvjiem. Iespējams, ka laika gaitā arī ierastais vārds "čigāni" būs jāmaina uz "romiem". Tomēr mājās un sarunās ar paziņām es lietoju visus nosauktos apzīmējumus, atkarībā no situācijas un noskaņojuma. Varbūt tas nav pareizi.

Vents

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/10/02 4:20
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Ausmai

Alex: < Man jau apnicis rakstīt, kā tas ir pašsaprotāmi, neapšaubāmi, dabiski, loģiski, pareizi utt. >

Ha! Šite mūsu abu mentalitātes absolūti sakrīt - es arī mīļā miera labad bieži māju ar galvu - jā, jā, taču ... neklapēju ar ausīm. :-)

Ausma

From: baiba2000@hotmail.com
Date: 12/10/02 6:37
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "

Vent, pat nerunājot par tik augstām lietām kā mīlestība vai simpātijas pret valsti - to ne ar propagandu, ne nemitīgu piekāpšanos vai pierunāšanu nevar panākt - šis ceļš ir ejams katram individuāli, taču tā vai tā paliek  pats minimums, kas, man šķiet, ir obligāts ikvienam, kas (mīļot, nemīlot, nīstot) dzīvo kādā valstī. Un tas ir - prast šīs valsts valodu. Diez vai šajā gadījumā var apelēt pie latviski nerunājošo (lūdzu, - te ir situāciju raksturojoš sinonīms vārdam "krievvalodīgie") kvantitātes. Kaut arī šo "nerunājošo" vai "runāt negribošo" skaits būtu trīskārt lielāks, taču, ja jau reiz šis zemes pleķītis ir Latvijas valsts un valsts valoda te ir latviešu, tad laikam diskusijas par šo jautājumu ir liekas. It īpaši, ņemot vērā, kā un kāpēc šāda demogrāfiskā disproporcija veidojusies. Jo, mīļo valodniek, atceries - "tautas valoda ir tautas dzīvība". Bija kāds vieds vīrs, ko sauca par Kārli Kundziņu, vai ne? Un statistika liecina, ka šodien, 2002. gada nogalē,"vismaz 1/3 no Latvijas krievu jauniešiem nav iemācījušies latviešu valodu, ieskaitot arī tos gadagājumus, kuri pašreiz beidz pamatskolu vai vidusskolu. Un tie nav koncentrējušies tikai Daugavpilī,  bet visās lielākajās Latvijas pilsētās. Ņemot vērā faktu, ka 10-15% krievu skolēnu mācās latviešu valodas skolās, iznāk, ka starp krievu skolu skolēniem latviešu valodu prot tikai apmēram puse." (Ilmārs Mežs) Diez vai šādu situāciju var uzskatīt par normālu.

   Acīmredzot Tu piekritīsi, ka jautājums ir nevis par grūtgalvību, bet par attieksmi. Ja, pamata vai vidusskolu beidzot, jaunieši no latviski nerunājošo iedzīvotāju ģimenēm zinātu valsts valodu, nebūtu nepieciešamas ne izmaiņas Izglītības likumā, ne visas šīs diskusijas ar Aleksandru, kurš teorētiski akceptē - jā, valsts valoda ir jāzina, bet praksē aizstāv esošās situācijas turpinašanos.

   Atceries pats, kā valsts valoda, pa likuma celiņu ejot, ir kāpusies un kāpusies atpakaļ (paldies van der Stūla kungam, mūsu pašu deputātiem un vēl vienai otrai personai), un vēl gluži nesen kāds Eiropas emisārs "tā gluži nejauši" ieminejās par divām oficiālajām valodām. Protams, es varu mīļi lūgt - Aleksandr, vai Jūsu avīze lietas labā nevarētu ko darīt? Atbilde: "satana iziģi!" - tirāža kritīsies. Un taisnība - tā pa burbuli aizgāja krievu "Diena", kas mēģināja kaut ko darīt lietas labā. Saruna ar Azarovu pirms dažām dienām bija (jā, bet kurā avīzē - RB vai citā? Tikai katrā ziņā - latviešu. Jo... "satana iziģi!") .

   Ja diasporas dominante padara par personām "non grata" labākos savas inteliģences pārstāvjus (tādā situācijā ir nostādīta gan Azarova, gan vēl dažs labs cits), tad ... jā , tad ir tā, kā ir. Un ne ar "koka karoti" (latviski), ne "zelta karoti" (krieviski) - /tā Rīgas domnieka - vai pedagodjijas doktora Plinera vai žurnālista Zaļetajeva? - interpretācija/ iebarota kontrinformācija nelīdzēs:  impēriskā rauga sēnīte ir ļoti dzīvīga. Un tomēr - labprāt gribētu izprast, kā Tu konkrēti redzi šo valsts "kontrpropagandas" kampaņu.  Tur jau tev arī būtu sava roka jāpieliek :-)  Baiba

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/10/02 8:51
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex---->Aijai

Alex: < Var papildināt -- pēc tam kad viņi kartīgā valsts valodā aprunaja ar Berziņam, un tagad runa sava stārpā (bet kantorī un par darbū)? >

lībiski. noteikti lībiski. paplašinās redzes loku.:)

< Ja gala rezultātā valoda ir iemācīta, kam ir kada lieta, kadas programmas pēc tas notika? >

tad vaig iet rotaļās un tautas dejās.

< Kur ir tā tiesa, kada vienīga ir spējigā atzīst cilvēka (vai grupu -- piemeram, bandformējumu) par vainīgu? >

tapēc laikam grēksūdze, ka nevainīgs neviens nav.

< Ziņi, kas ir būtiski? Galu galā noteikt, kas ir privilēgīja un kas ir likumīga prāsiba. Esmu labrāt uzzināt Tavas domas. >

būtisks ir tas, Alexi, kātikvien formulēji.

kad grib pa īsto tikt pie skaidrības vai saderēties, tas ir iespējams arī kad to nemākulīgi formulē, bet, ja nevēlas, tad var formulēt un matus skaldīt līdz pasaules beigām.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/10/02 9:27
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\Alex--->Baibai

Sveiki!

Baiba, strīdites ar Jūms par TV utt., cik rēdzu, ir bezjedzīgi. Droši vien, Jums ērtāks par velti atdod monopoltiesības ietekmet rusofonu auditoriju Latvijā Maskavai, neka atzīst, kā problēma kā tada parstāv.

Viens īss komentārs.

Baiba: < Un taisnība - tā pa burbuli aizgāja krievu "Diena", kas mēģināja kaut ko darīt lietas labā. >

Man ļoti žel, ka tā notīka. Manuprāt, "Kriedienu" bijā jāuzlabot, naudu ieguldijot. Protāms, bija arī jāmaiņit avīzes saturu: tikai ar tulkojumiem izdzīvot nevar. Bet nu ko tagad par to runat... :-((

Un vēl viens komentārs. Arī īss

Baiba: < Aleksandr, vai Jūsu avīze lietas labā nevarētu ko darīt? Atbilde: "satana iziģi!" - tirāža kritīsies. >

Nu, tik traki nav. Nevajag tik parspilēt un taisīt melnbaltu bildite. Vai, precīzāk, tikai melnu.

Viens citāts no šodienas Časa: "Latvijas krieviem jau sen ir pienācis laiks saprāst, kā "mazas Krievijas" šeit nekad nebūs". Tas no Časa štata komentātora raksta.

Un vēl. Es vienkarši nokopejā no Časas lapas uzvārdus no "Intervijās" sadales (no augustā beigās):

Jānis Peters, politiķis un dzejinieks
Tatjana Tolstaja, rakstiniece
Vitalijs Urbanovičs, trenieris
Ainars Baštiks, ministrs
Leonids Ļutvinskis, muziķis
Raimonds Graube, NBS komandieris
Andris Šķele, politiķis
Maris Gulbis, Ie. ministrs
Kārlis Šadurskis, ministrs
Kristine Malinovska, Latvijas advokate
Vladlens Dozorcevs, politiķis un rakstnieks
Jevgenija Lisicina, muziķe
Andris Berziņš, b. ministru prezidents
Andrejs, grupas "Alfa" kareivis
Jurijs Ļubimovs, režisors
Aleksandrs Zelcermans, Maskavā atbrīvots kilnieks
Andrejs Makarevičs, muziķis
Juris Rozenvalds, politologs
Inna Davidova, koncertmeistare
Sergejs Dolgopolovs, Rīgas vice-mers
Vladimirs Martinovs, komponists
Jānis Jurkans, politiķis
Jurijs "Goša" Kucenko, aktieris
Otto Lacis, Krievijas žurnalists
Sandžai Kumar Šarma, muziķis
Vladimirs Litvinskis, skolotajs
Egors Končalovskis, kinorešisors
Einars Repše, politiķis
Jānis Jurkans, politiķis
Krišjānis Peter, politiķis
Jānis Dinevičs, politiķis

un pirms tam tikai mana Foruma (par avīzi nerunājot) viesojās i "tevzemieši" pat divreiz -- Kudums un Kalnozols), i "šķelisti", i "ceļinieki" (pedeja bijā Lībane), i jebkadas krasas sociķi. Un, stārp cītu, Druvietes kundze.

Alex.

From: aabele@sveiks.lv
Date: 12/10/02 10:36
Subject: Re: Divvalodniecība un valsts valoda "\\Alex--->Baibai

Alex: < Droši vien, Jums ērtāks par velti atdod monopoltiesības ietekmet rusofonu auditoriju Latvijā Maskavai, neka atzīst, kā problēma kā tada parstāv. >

Alex, Tu te nebiedē mūs ar Maskavas TV! Tur ir daudz sižetu, kas nav patīkami rusofonu auditorijai - sākot ar to, cik ļoti turienes krievi nevēlas iebraucējus, kaut pašu tautiešus, un beidzot ar Čečenijas problēmām. Tie vairs nav tādi kā Latvijas krievu valodas plašsaziņas līdzekļi, kas rusofoniem glauda pa spalvai.

Iespējams, ka tieši rusofonu grupiņa ir ieinteresēta savākt visus Latvijas krievus, lai tad viņiem skalotu smadzenes, tāpēc vajadzīgs raidlaiks gan TV, radio, gan papildus līdzekļi presei. No Krievijas laikam vairs nenāk tik daudz kā agrāk, viņiem tagad cita politika, kas ne visur sakrīt ar rusofonu vēlmēm. Tāpēc jāattīsta vietējā propaganda. Cik noprotu, šobrīd lielākie palīgi gaisa maisīšanai Latvijā ir krievi, kas dzīvo ārzemēs. Jo, redz, ja krievu emigrantiem izdotos tikt pie privilēģijām Baltijā, pamatīgāk varētu uz tām pastāvēt arī pārējās valstīs.

Privileģēts - tāds, kam īpašas tiesības vai priekšrocības. Vārdu sakot, krievu mentalitātes īpaša pazīme. :-)

Ausma

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/10/02 11:27
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex-->Ausmai

<< Vai tads vārds -- Sergej(s) Kononenko -- Jums ir zināms? Un vēl viens vārds -- Vladimir(s) Gomanovič(s) -- arī? >>

Ausma: < Alex, piedod, bet esmu tik neaptēsta, ka nesaprotu, kāds šiem cilvēkiem sakars ar rusofonu lojalitāti pret Latvijas valsti. >

Sveiki, kundze.

Patiešam žel, kā Jums tas nav zināms.

Kononenko un Gomanovičs -- divi miliči, kadi gajuši bojā Latvijas neatkārību aizstavejot 1991. gadā janvārī pie Iekšlietu ministrijās ēkas OMONa uzbrukuma laikā. Viņi ir vienīgie (paldies Dievam), kas boja gajā ar ieročīm rokas. Abi divi, pēc tagadejā ministra teikto, izsaucās brīvprātīgi. Viens bija nošauts Bastejkalnā pie tiltiņā. Otrais, jā nemaldos -- pašā ministrijās ēkā otrā stavā.

Droši vien, kā, Jūsu izprātne, savas dzīves upurešanai nekadas saistības ar lojalitāti nav.

Alex.

PS. Cik man ir zināms, abiem bija tā -- maigi izteicoties -- ne īpaši labi ar valsts valodu.

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 12/10/02 11:35
Subject: RE: Valoda un integrācija.\\Alex-->Ausmai

Dieva dēļ, Alex, mēs to visu zinām. Zinām arī to, ka krievi, ebreji un citi cīnījas par Latviju 1918-20 gados un bija Lāčplēša ordeņa kavalieri; Latgales krievi bija leģionā un nacionālajos partizāņos. Runa taču ir par to, ka , ja cilvēki 12 gadu laikā nav iemācījušies latviešu valodu vai nevēlas to lietot, tad viņi nav lojāli Latvijas valstij - tai Latvijas valstij, kuru identificē Satversme.

Asnate

From: beldavsa@indiana.edu
Date: 12/10/02 11:39
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex-->Ausmai

Alex: < Kononenko un Gomanovičs -- divi miliči, kadi gajuši bojā Latvijas neatkārību aizstavejot... >

Alex, izceli šo īstam godam. Nelieto kā šķelšanās iemeslu to kam vajadzētu būt visu cilvēku bijība pret visaugstāko apliecību kādu cilvēks spēj dot, sevi upurējot kautkam augstākam un kopīgam.

aija

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/10/02 11:51
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex ar provokātīvu jautājumu

Sveiki!

Jautājums: Vai cilvēks, kas latviski valodu prot ļoti slikti (teiksim, sliņkuma vai negribešanas deļ) un pat aģitē par otru valsts valodu, bet tomēr ir gatavs dzīvi atdod Latviju aizstavējot, ir lojāls?

Alex

From: Asnate.Dimza@aniteps.com
Date: 12/10/02 11:59
Subject: RE: Valoda un integrācija.\\Alex ar provokātīvu jautājumu

Bet ko tad viņš aizstāv?

Vai nav tā, ka visu šo valodas tēmu aizsegā īstenībā tiek domāts par kādu citu, jaunu valsti, kura ģeogrāfiski atrodas pašreizējā Latvijas teritorijā, bet kurā nav latviešu un pilsoņi ir nenosakāmas tautības krieviski runājoši?

Jā, tādas ilūzijas ir dzirdētas , sākot ar 'Krasivij gorod naša Riga, tolko latišej mnogo' un beidzot ar Krievijas presē pavīdējušo domu, ka Latvija blakus Krievijai varētu izskatīties kā Austrija blakus Vācijai. Kāds varētu būt rezultāts, tālu nav jāmeklē, pietiek aizbraukt uz Kaļiningradas apgabalu.

Asnate

From: AstridaJ@aol.com
Date: 12/10/02 12:01
Subject: Re: glabiņš - likums

Paldies Uldi, par Bulgakova monologu. Tagad man tas ir skaidrs.

Priecigus svetkus! Astrida

From: AstridaJ@aol.com
Date: 12/10/02 12:14
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex-->Ausmai

Aija: < Alex, izceli šo īstam godam. Nelieto kā šķelšanās iemeslu to kam vajadzētu būt visu cilvēku bijība pret visaugstāko apliecību kādu cilvēks spēj dot, sevi upurējot kautkam augstākam un kopīgam. >

VAI TIESAM TIKAI MAN LIEKAS, KA MES ALEKSIM DODAM PAR DAUDZ GODA TIK ILGI AR VINU STRIDOTIES. TACU SEN JAU VAJADZETU BUT SKAIDRAM, KA VINS SAVUS UZSKATUS NEMAINIS, JO NEVELAS SAPRAST ITIN NEKO, KAS VINAM TIEK TEIKTS. MAN VINS LIEKAS, KA BULLITIS, KAM DELIS UZSIETS UZ ACIM.

DIEMZEL!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Astrida, kas nudien vairs nelasis neko ne no viena, kam kads sakars ar Aleksi, jo tas liekas ka velti izskiesta energija. Tomer visiem priecigus svetkus un laimigu jauno gadu!!!!!!!!!!!!!!

From: AstridaJ@aol.com
Date: 12/10/02 12:16
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex-->Ausmai

Alex: < Kononenko un Gomanovičs -- divi miliči, kadi gajuši bojā Latvijas neatkārību aizstavejot 1991. gadā janvārī pie Iekšlietu ministrijās ēkas OMONa uzbrukuma laikā. >

Aleksi, bet kas tad vinus nosava??????????????

Astrida, kas so te izlasija netisam

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/10/02 12:19
Subject: Re: Provokātīvs jautājums\\Alex--->Asnatei

Asnate: < Bet ko tad viņš aizstāv? >

Sveiki!

Kad es bija bērns, man mamma bija teikuši, kā atbildēt ar jautājumu uz jautājumu ir ne īpaši korekti. Tomēr, retorikas nolūkos, pieņemāmi. :-))

Ja civēks AGITE, nevis karojas partizaņos kautkur Purvcienā džunglos :-), tas jau pats par sevi nozīme, ka viņš atzīst pašreizeju valsts sistēmu kā eksistejošu un tas arī nozīme, kā viņš arī respektē šīs sistēmas likumdošanu, lai gan viņam nepatīk. Un tas nozīme, kā cilvēk atzīst i valsts, i likumdošanu kā likumigu. Un, respektīvi, viņš aizstāv eksistejošo valsti.

Vai tas ir lojalitāte?

Un vai tas ir nelolojalitāte -- demokratiskas proceduras ietvaros meģināt izmainīt savā labumā spēka esošo likumdošanu?

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/10/02 12:22
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex-->Astridai

Astrīda: < Aleksi, bet kas tad vinus nosava?????????????? >

Sveiki!

OMONieši viņus nošava. Ceru, kā nakošais jautājums no Jums nebūs par to, kas tiem melniem beretiem bijs rakstīts pases 5. punktā.

Alex.

From: alex@chas-daily.com
Date: 12/10/02 1:43
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex-->Ausmai

Ausma: < Alex, rusofoni ir pēdējo gadu auglis. 1991.gadā bija pavisam cita situācija un problēmas. >

Sveiki,

vo, redziet, cīk viss ir vienkarši: kad Jums ir izdevīgi, Jūs varāt vēsturē līdzpat Peteram I iedzilinaties. Kad ne -- tad jau 11 gadi ir padaudz. :-((

Alex

From: pooh@parks.lv
Date: 12/10/02 3:03
Subject: Re: Valoda un integrācija.\\Alex ar provokātīvu jautājumu

Alex: < Vai cilvēks, kas latviski valodu prot ļoti slikti (teiksim, sliņkuma vai negribešanas deļ) un pat aģitē par otru valsts valodu, bet tomēr ir gatavs dzīvi atdod Latviju aizstavējot, ir lojāls? >

Sveiks!

Viss mainās, arī Latvija.

Katra pilsoņa, kurš saskata kādas nepilnības, pienākums ir to paust, likuma noteiktajās robezjās. Tāpat tiem, kuru skats ir gluzji pretējs, pienākums ir pirmējo viedokli apstrīdēt. Tādejādi abi izrāda lojalitāti. Jo abi cenšas visādā veidā kalpot Latvijai. Bet tie, kuri nevēlas pildīt likuma prasības, tai skaitā arī valsts valodas likuma prasības, nav valstij lojāli. Dzīvības atdošana valsts labā, ja tas tā ir nepieciešams ir katra pilsoņa pienākums. Gatavība gan nav atdošana. Pie kam nedomāju, ka likumnepaklausīgi pilsoņi būtu gatavi ziedoties.