53. sūra. Zvaigzne
Līdzcietīgā, Žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Pie zvaigznes, kad tā riet! -
(2) nav jūsu līdzbiedrs ne alojies, nedz nomaldījies,
(3) un viņš vis nerunā, ko iedomājas/iegribējis -
(4) tā tiešām(?) ir atklāsme, kas atklāta viņam!
(5) Viņu mācīja Spēkā stiprais,
(6) tas, kuram vare* - tas nostājās,
(7) lūk, augstu pār apvārsni,
(8) tad tuvojās un kāpa lejā/nāca klāt,
(9) līdz tas bija divi loki atstatu - vai tuvāk.
(10) Tad tas atklāja Viņa vergam, ko tam atklājis Viņš-
(11) sirds nevīla šo, kad šis to redzēja!
(12) Vai tad jūs apstrīdēsiet
to, ko šis ir redzējis?
(13) Šis redzēja to vēl citu reizi -
(14) pie galējā Lotus krūma,
(15) kam blakus Patvēruma dārzs -
(16) kad Lotus krūmu sedza, kas sedza!
(17) Šā skatiens nenosvērās un nenovērsās -
(18) tiešām, viņš ieraudzīja sava Kunga lielākās zīmes!
(19) Vai būsiet kur redzējuši Dievi un Varu/Spēci,
(20) un Manātu, vēl to trešo?!
(21) Ak tad jums - dēli, bet Viņam - meitas?
(22) Tas būtu gan netaisni sadalīts!
(23) Tās - tikvien vārdi, kuros tās nosaukuši
jūs paši un jūsu tēvi -
Dievs nav sūtījis
nekādu tām apstiprinājumu!
Šie seko tik minējumiem
un tam, ko kāro/iegrib šo dvēseles -
kaut šos jau sasniegusi
pamācība no viņu Kunga!..
(24) Vai cilvēkam tiek, ko šis kāro?
(25) Tik Dieva ziņā i viņsaule,
i šīsaule!
(26)
*Eņģelis Gabriēls.