89. sūra. Ausma
Līdzcietīgā, Žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Pie ausmas
(2) un desmit naktīm,
(3) pie pāra un nepāra,
(4) un pie nakts, kad tā aizsteidz/plēn –
(5) gan saprātīgajiem būs šo zvērastu gana?!
(6) Vai tad neredzēji, kā tavs Kungs darīja
ādiešiem
(7) no stabiem rotātās Iramas,
(8) kurai nevienā zemē nav radīta līdziniece ? -
(9) un tamūdiešiem, kuri tēsa klintis ielejā? -
(10) un Faraonam, tam mietturim/un mietturim Faraonam? –
(11) tie plosījās savās zemēs
(12) un vairoja tur nelietību,
(13) bet tavs Kungs pār tiem izlēja sodības dziru –
(14) paties, tavs Kungs uzglūn!
(15) Bet ko tad cilvēks? Kad viņa Kungs, to
pārbaudīdams, pagodina un mielo viņu, tas saka: Mans Kungs mani pagodinājis! –
(16) bet kad Tas, viņu pārbaudīdams, tam viņa tiesu sarucina, tas saka: Mans Kungs
mani pazemojis! –
(17)