89. sūra. Ausma
Līdzcietīgā, Žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Pie ausmas
(2) un desmit naktīm,
(3) pie pāra un nepāra,
(4) un pie nakts, kad tā aizsteidz/plēn
(5) gan saprātīgajiem būs šo zvērastu gana?!
(6) Vai tad neredzēji, kā tavs Kungs darīja
ādiešiem
(7) no stabiem rotātās Iramas,
(8) kurai nevienā zemē nav radīta līdziniece ? -
(9) un tamūdiešiem, kuri tēsa klintis ielejā? -
(10) un Faraonam, tam mietturim/un mietturim Faraonam?
(11) tie plosījās savās zemēs
(12) un vairoja tur nelietību,
(13) bet tavs Kungs pār tiem izlēja sodības dziru
(14) paties, tavs Kungs uzglūn!
(15) Bet ko tad cilvēks? Kad viņa Kungs, to
pārbaudīdams, pagodina un mielo viņu, tas saka: Mans Kungs mani pagodinājis!
(16) bet kad Tas, viņu pārbaudīdams, tam viņa tiesu sarucina, tas saka: Mans Kungs
mani pazemojis!
(17)