96. sūra. Dīgsts
Līdzcietīgā, Žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Lasi! Tava Kunga vārdā! Viņa, Kurš
radījis,
(2) radījis cilvēku no dīgsta, kas aizmeties!
(3) Lasi! Jo tavs Kungs ir visdāsnākais, -
(4) Viņš iemācīja rakstīt ar niedras spalvu,
(5) Viņš iemācīja cilvēkam, ko tas nezināja!
(6) Ak, nē! Paties, cilvēks trako,
(7) kad šķietas pietiekamies ar sevi pašu/pats sevim dižens!
(8) Paties, pie tava Kunga būs jāatgriežas!
(9) Kā tev šķiet? Tas, kurš liedz,
(10) ka vergs lūdz, -
(11) kā tev šķiet? varbūt tas, Dieva vadīts,
(12) sauc pie dievbijības?
(13) Kā tev šķiet? vai tomēr tas nebūs noliedzējs un novērsējies?
(14) Vai gan tas nezina, ka Dievs redz?
(15) Ja tas nemitēsies, Mēs to grābsim aiz cekula
(16) aiz viņa melīgā, grēcīgā cekula!
(17) Lai tad viņš sauc savu sapulci
(18) Mēs atsauksim Elles sardzi!
(19) Ak, nē! Tu neklausi viņam, -
tu zemojies un tuvojies!