2. sūra. Govs

Līdzcietīgā, Žēlsirdīgā Dieva vārdā!

(1)Alifs, Lāms, Mīms.

(2) Šī ir Grāmata nav apšaubāma, tā - ceļvede bijīgajiem,
/vai: Šī – Grāmata, kas nav apšaubāma - ceļvede bijīgajiem,/

(3)tiem, kas tic apslēptajam, notur lūgšanu un no tā, ko Mēs tiem devuši, tie tērē;

(4) un tādiem, kuri tic tam, kas tev lejupsūtīts, un kas lejupsūtīts pirms tevis, un droši tic nākamai dzīvei.

(5) Viņu Kungs ir tiem par ceļvedi. un tiem veiksies.

(6) Paties, ir vienalga, vai tu brīdini noliedzējus, vai nebrīdini – tie ticīgi nekļūs!

(7) Dievs tiem aizzīmogojis sirdis un dzirdi, un pāri acīm tiem – pārsegs,

Tā [uzrunādams cilvēkus līdzībā]Viņš malda daudzus un daudzus ved taisni, tak Viņš malda tikai nelietīgos. (2:26)

(30) Kad Tavs Kungs teica eņģeļiem: lūk, Es nolikšu Sev virs zemes vietnieku! - tie teica: vai Tu liksi tur tādu, kas darīs tur postu un izlies asinis - kamēr mēs cildinām Tavu slavu un svētījam Tevi? - Viņš teica: gan Es zinu, ko jūs nezināt! -

(31) Viņš iemācīja Ādamam visu lietu vārdus. Tad Viņš rāda tās eņģeļiem un saka: teiciet man visu šo vārdus, ja esat patiesi! - (32) Tie saka: slava Tev! Nav mums zināšanu, kā vien, ko Tu esi mums iemācījis! Paties, tik Tu esi zinīgs un gudrs! -

(33) Viņš saka: ak, Ādam, teic Tu viņiem šo lietu vārdus! - Kad tas tiem pasacīja šos vārdus, Viņš saka: vai tad Es neteicu jums, ka Es zinu debesu un zemes noslēpumus - gan to, ko jūs rādāt atklāti, gan to, ko apslēpjat? - (34) Kad Mēs sacījām eņģeļiem: klanieties Ādamam! - tad visi krita pie zemes, tik ne Iblīss - tas liedzās, jo lepnums to bija pārņēmis, un tas kļuva par noliedzēju.

Ak, ticīgie!
Jums noteikta atlīdzība par nokautajiem –
brīvais [var tikt nonāvēts] par brīvo, vergs par vergu, sieva par sievu.
Bet kuram šā brālis piedevis,
tad lai šis rīkojas, kā pieņemts,
un ar labu samaksā.
Tā jums atlaide no jūsu Kunga
un žēlastība.
(2:178; sal.5:45, 16:126, 42:40)

96.lpp.
“Un nebūs ticīgajam nokaut ticīgo, ja nu vien kļūmes pēc.Kas kļūmes pēc nokāvis ticīgo, tas lai izbrīvo ticīga verga kaklu - un vēl asinsnauda viņa saimei [...]”
(4:92)

...”bet kurš pēc tam dara vēl pāri, tam – grūta sodība!”
(2:178)

Dievs pavēl jums par jūsu bērniem:

70.lpp.
Paties, īstenticīgajiem un jūdiem,
un nācariešiem, un sābiešiem –
tiem, kuri tic Dievam un Pastarajai dienai
un dara labu,
tiem balva no viņu Kunga [...]
(2:62)

“Saki: kurš ir naidnieks Gabriēlam? – un paties, viņš ar Dieva ziņu nonesa To tavā sirdī - par apstiprinājumu Tam, kas jau bija...” (2:97)

68.lpp.
Sakiet: mēs ticam Dievam
un tam, kas mums lejupsūtīts,
un kas lejupsūtīts Abraāmam, un Ismaēlam, un Īzakam,
un Jēkabam un viņa ciltīm,
un kas dots Mozum un Jēzum,
un ko Kungs devis praviešiem –
mēs nešķiram tos,
un Viņam mēs pakļāvīgi!
(2:136)

Neba tur ir krietnums,
vai vēršat savu vaigu uz Rietumiem, vai Austrumiem,
bet krietni tie, kas tic Dievam
un Pastarajai dienai,
un eņģeļiem, un Grāmatai, un praviešiem,
un dāvā no savas mantas,
lai cik tā viņam mīļa*,
tuviniekiem, bāreņiem, sērdieņiem,
ceļavīriem**, ubagiem
un izpirkumam no verdzības,
un kas lūgšanu stāv
un dod šķīstīšanās upuri,
un pilda, ko apsolījušies,
ja reiz apsolījušies,
un pacietīgi nelaimē, briesmās un bažās –
tādi ir taisnie,
tādi ir dievbijīgie!
(Korāns, 2:177)

*Vai: mīlēdami Viņu,...
**Vai: tiem, kas iet [Dieva] ceļu,...

...”bet kurš pēc tam dara vēl pāri, tam – grūta sodība!”
(2:178)

(33) Viņš saka: ak, Ādam, teic Tu viņiem šo lietu vārdus! -

Kad tas tiem pasacīja šos vārdus, Viņš saka: vai tad Es neteicu jums, ka Es zinu debesu un zemes noslēpumus - gan to, ko jūs rādāt atklāti, gan to, ko apslēpjat? - (34) Kad Mēs sacījām eņģeļiem: klanieties Ādamam! - tad visi krita pie zemes, tik ne Iblīss - tas liedzās, jo lepnums to bija pārņēmis, un tas kļuva par noliedzēju.

p.35
Paties, Viņš aizliedzis jums tikai maitu,
asinis, cūkas gaļu
un to, kas upurēts citam, nevis Dievam.
(Korāns 2:173)

Ak, ticīgie! Jums nosacīts gavēnis
- kā tas bija nosacīts i tiem, kuri pirms jums bija,
kazi, tapsiet jūs bijīgi! –
zināmu skaitu dienu.
Bet kurš no jums sirgst vai ceļo,
tam – tikpat dienu citreiz.
[...]
Ramadāna mēnesis – tas, kurā Korāns lejupsūtīts
par ceļvedi ļaudīm
un par Pierādījumu vestajiem,
un par Izšķiršanu,
un kurš no jums ir klāt tomēnes,
lai tad nogavē to,
bet kurš sirgst vai ceļo,
tas – tikpat dienu citreiz!
(2:183-185)

Gavēņa naktī jums atļauts darīties ar jūsu sievām –
tās jums klāt kā ģērbs,
un jūs kā ģērbs klāt viņām!
Dievs zināja, ka jūs pieviļat sevi pašus,
un uzlūkoja jūs, un piedeva jums –
nu ejiet pie viņām
un tveriet pēc tā, ko lēmis jums Dievs!
Ēdiet un dzeriet,
līdz kamēr ausmā spēsiet šķirt baltu pavedienu
no melna pavediena.
Tad turiet gavēni līdz pat naktij
un neejiet pie viņām,
bet uzkavējieties mošejās.
(2:187)

Karojiet Dieva ceļā tos, kuri karo jūs,
bet nepārkāpiet [pirmie uzbrukdami].
(2:190)

Paties, tie, kuri kļuvuši ticīgi un devušies svešumā,
un centušies Dieva ceļā,
ziedojot mantu un dzīvību,
un šie, kuri tos pieņēmuši un tiem palīdzējuši,
tie ir palīgi vieni otriem.
.(8:72, sal, 74)

92.lpp.
Ja baidāties, ka nebūsiet taisnīgi pret bārenēm,
tad preciet sievietes, kādas jums tīk –
divas, trīs vai četras;
ja baidāties, ka nespēsiet būt tām taisnīgi,
tad – tikai vienu,
vai tās, kuras jūsu roka guvusi [verdzenes].
(4:3)

...”bet kurš pēc tam dara vēl pāri, tam – grūta sodība!”
(2:178)

84.lpp.
Gavēņa naktī jums atļauts darīties ar jūsu sievām –
tās jums klāt kā ģērbs,
un jūs kā ģērbs klāt viņām!
Dievs zināja, ka jūs pieviļat sevi pašus,
un uzlūkoja jūs, un piedeva jums –
nu ejiet pie viņām
un tveriet pēc tā, ko lēmis jums Dievs!
Ēdiet un dzeriet,
līdz kamēr ausmā spēsiet šķirt baltu pavedienu
no melna pavediena.
Tad turiet gavēni līdz pat naktij
un neejiet pie viņām,
bet uzkavējieties mošejās.
(2:187)

86. lpp.
Karojiet Dieva ceļā tos, kuri karo jūs,
bet nepārkāpiet [pirmie uzbrukdami].
(2:190)

Dievs! – nav cita dieva, kā vien Viņš,
Dzīvais, Nemitīgais!
Ne snauda pārņem Viņu, ne miegs!
Viņam – viss, kas debesīs un virs zemes!
Kas uzdrīkstētos aizbilst pie Viņa,
kā vienīgi ar Viņa atļauju?
Viņš zina, kas tiem rokās
un kas [tos gaida] aiz muguras.
Un neko tie nesapratīs no Viņa zinības,
vien to, ko Viņš gribēs.
Plats Viņa sēdeklis pār debesīm un pār zemi,
un nepagurst Viņš, tās glabādams.
Viņš –Visaugstais, Visdiženais!
(Korāns, 2:255)

[ iepriekšējo ] [ augšup ] [ nākošo ]