26. sūra. Dzejnieki

(69)Teic viņiem vēsti par Abrahāmu!
Kad viņš vaicāja savam tēvam un savai tautai:
kam jūs kalpojat? –
tie teica: mēs kalpojam elkiem
un uzcītīgi tos pielūdzam. –
Viņš vaicāja: vai tie dzird jūs, kad jūs tiem lūdzaties?
Vai tie līdz jums, vai kaitē jums? -
Tie teica: nē, bet jaušam, ka mūsu tēvi tā darījuši! –
Viņš teica: vai esat apdomājuši, kam jūs kalpojat, jūs un jūsu sentēvi?
Paties, tie man naidnieki, -
tik ne pasauļu Kungs,
Kas radījis mani un vada mani,
Kas baro mani un dzirda mani,
un, kad es sasirdzis, dziedē mani,
Kas nāvēs un vēlāk dzīvinās mani,
un, ceru, piedos/apklās man manus grēkus Tiesas dienā!
Kungs, dāvā man gudrību un ieskaiti/liec mani starp taisnajiem,
un dari man labu slavu starp tiem, kas pēc nāks,
un dari mani par vienu no tiem, kas mantos tīksmības Dārzu!
Piedod manam tēvam -
viņš ir no tiem, kas alojas!
Neapkauno mani tai dienā, kad viņi tiks atmodināti,
dienā, kad nelīdzēs ne dēli, nedz manta,
tikvien ja pats nāc Dieva priekšā mierīgu sirdi,
kad Debesdārzs tuvosies dievbijīgajiem,
kad Kurtuve/Ceplis atklāsies/parādīsies nomaldīgajiem.
Tiem sacīs: kur nu šie, ko pielūdzāt Dieva vietā?
Vai šie nu palīdzēs jums?
Vai šie nu līdzēsies paši sev?
Šos iegāzīs tajā pašus,
un i tos, kurus šie nomaldījuši,
un visus Izmisušā karapulkus [ar. Iblīs – Izmisušais, Izmisīgais; Sātans].

Un tie tur sauks ķīvēdamies:
Dieva vārds, gauži mēs alojāmies,
kad pielīdzinājām jūs pasauļu Kungam!
Tik šie grēkagabali mūs nomaldināja,
nu nav mums ne aizstāvja kāda,
nedz mīļa /sirsnīga drauga!
Ak, ja mēs varētu atgriezties,
tad gan mēs būtu starp ticīgajiem! (26:69-102)

Noas tauta sauca sūtņus par meļiem! (jā! – te cits vārds, mursalīna, sūtītie)
Noa, viņu brālis, tiem vaicāja:
vai nesāksiet bīties Dieva?
Paties, es esmu jums uzticams Vēstnieks –
bīstieties Dieva un man paklausiet!
Es no jums neprasu algu par to –
balva man tikai no pasauļu Kunga!
Bīstieties Dieva un man paklausiet!
Tie saka: vai lai tev ticam,
ja tev seko tikvien gauži plukatas/tikai tie nožēlojamākie? –
Viņš saka: nav man dots spriest par viņu darbiem!
Paties - tik Dievs var prasīt tiem nolēsi,
ja jūs ko saprotat!
Man nav ļauts dzīt projām ticīgos! -
Paties, es esmu tikvien skaidrsirdīgs/”nepārprotams”?neapšaubāms? brīdinātājs. -
Tie saka: ja tu nemitēsies, Noa, tu tiksi nomētāts!-
Viņš saka: ak, mans Kungs! Paties, mana tauta notur/sauc mani par meli!
Spried tiesu starp mani un viņiem,
un paglāb mani,
un ticīgos, kas ar mani! –
Mēs i viņu, i tos, kas ar viņu,
paglābām pārpilnajā šķirstā.
Tad Mēs noslīcinājām tos pārējos!
Paties, tā ir zīme -
tak vairums no viņiem netic!
(26:105-120)

Lota tauta sauca sūtņus par meļiem.
Lots, viņu brālis, tiem teica:
vai nesāksiet bīties Dieva?
Paties, es esmu jums uzticams Vēstnieks!
Bīstieties Dieva un man paklausiet!
Es jums neprasu algu par to –
balva man tikai no pasauļu Kunga!
Ak tad liksieties kopā ar pasaules dēliešiem,
bet tās, ko Dievs radījis jums par laulenēm,
jūs atstumsiet?!
Esat gan jūs nelietīga tauta! –
Tie saka: ja tu nemitēsies, Lot, tu tiksi padzīts! –
Viņš saka: paties, man riebj, ko jūs darāt!
Ak, mans Kungs!
Paglāb mani un manu saimi no tā, ko šie dara! -
Un Mēs paglābām viņu un visu viņa saimi,
tik ne veceni, tā - starp palicējiem;
tad Mēs izdeldējām tos pārējos!
Mēs lējām lietu pār tiem –
postīgs šis lietus viņiem, jau brīdinātajiem!
Paties, tā ir zīme –
tak vairums no viņiem netic!
(26:160 – 174)


p.38
Paties,
pakļāvīgie un pakļāvīgās*,
ticīgie un ticīgās,
paklausīgie un paklausīgās,
uzticīgie un uzticīgās,
pacietīgie un pacietīgās,
lēnprātīgie un lēnprātīgās,
ziedotāji un ziedotājas,
gavētāji un gavētājas,
kaunuma apslēpēji un apslēpējas,
tie, kas Dievu bieži piemin,
un tās, kas piemin –
šiem Dievs ir sagādājis
piedošanu un lielu balvu!
(Korāns 33:35)
*Vai:islāmticīgie un islāmticīgās... (arābu ‘islām – pakļāvība (Dievam).

iepriekšējo ] augšup ] nākošo ]