36. sūra. Jā, Sīn.
Un zīme tiem - apmirusī/nīkā! zeme
Mēs dzīvinām to un audzējam no tās labību,
un tie no tās pārtiek.
Un Mēs iekopjam tajā dateļpalmu audzes un vīnogulājus,
un liekam tajā irgt avotiem,
ka tie ēstu tās augļus un to, ko sastrādā viņu rokas -
vai gan nebūs tie pateicīgi?
Slava Tam, Kurš radījis pāriem visu, ko izaudzē zeme,
un viņus pašus,
un to, ko viņi i nezina!
Un zīme tiem nakts,
Mēs tai nolobām dienu un lūk tie tumsā.
Saule tek turp, kur tai nozīmēts [...]
Un mēnesim Mēs esam nolikuši griežus,
līdz tas atgriežas kā sauss vecs dateļstiebrs.
Saulei neklājas notvert mēnesi,
ne naktij apsteigt dienu -
ikviens zina peldēt pa debesu velvi.
Un zīme tiem ka mēs saglābām viņu dzimumu pārpilnā šķirstā.
[...]
Ja Mēs gribēsim, gremdēsim tos,
un nebūs tiem palīga,
un tie nepaglābsies
ja nu vien caur Mūsu žēlastību,
ka tie brīdi vēl tīksminās! (36:33-44)