Recenzija: Varavīksne 1998-1999

Skolas literārā žurnāla šā gada izdevumu var pašķirstīt ar baudu. Fotogrāfijās redzami visi skolnieki ikdienas skolas darbos un priekos. Melnbaltās mākslas darbu reprodukcijas ir tik izteiksmīgas, ka uz tām var skatīties ilgu laiku, pirms rodas pārliecība, ka vairs tur nav ko saprast. Materiāli sakārtoti pa klasēm, un, protams, kā jau pienākas, absolventiem ir dots visvairāk lapaspušu.

Skatoties no beigām uz priekšu, no BD jeb "F" klases redzam tulpes ar bumbuļiem, zaķīšiem un kukainīšiem (Mia Auģe). Estere Malley uzzīmēja piecas smaidīgas sejas. Trīs sejām ir gari mati un divām ir īsi mati. Viena no īsmatainām sejām ir pavisam sīciņa. Apakšā zem sejām ir četras spirāles. Marisas Rasumas zīmējumā ir ļoti izteiksmīgs putojošs, šļakatains okeāna vilnis, bet varbūt tā ir varavīksne. Zīmējumā ar parakstu "Mara" (segvārds, jādomā) redzams kādas eksplozijas epicentrs, kura vienā malā lido smaidīgs cilvēks ar izplestām rokām. Jānīša Riker zīmējuma vienā pusē ir tāda kā ļoti bāla seja, kas novērsta no otrā pusē redzamas asas, ķeburainas un dominējošas abstrakcijas.

Pašķirot vēl uz priekšu, atrodam četrus stāstus no "E" klases. Emīlija Davis raksta par savu vismīļāko automašīnu, Folksvāgena "vaboli" ("beetle"). Pagājušā vasarā viņa bijusi Kalifornijā un tur saskaitījusi 165 tādas. Lija Treiberga raksta par vienu dienu pagājušā janvārī, kad mamma viņai atļāvusi palikt mājās no skolas, lai piedzīvotu kaķenes "Gengevere" dzemdības. Piedzimuši divi kaķīši, Bite un "Licorice". Kārlis Beckstein apraksta, kā viņš ielika hokeja ripu vārtos vienā neaizmirstamā hokeja spēlē 13. decembrī. Lars Dankers raksta par vienu burvīgu vakaru pēc Latviešu skolas spēlējot miniatūro golfu un futbolu kopā ar Kārli Beckstein.

No "C" klases, Lāra Amoliņa un Laura Bangerska katra apraksta savu fantāzijas ceļojumu kosmosā. Lāra savā ceļojumā sadraudzējusies un paņēmusi sev līdzi uz mājām vienu ārpasaules iedzīvotāju vārdā Sbubabyuabyutruh. Laura satikusi vienu ārpasaules iedzīvotāju vārdā Tinkī Vinkī, kas viņai pastāstījis, ka ārpasaulniekiem garšojot latviešu gotiņas un tāpēc tur bieži varot redzēt Latvijas brūnās lēkājot ap mēnesi. Krista Jansons un Laila Gudrais apraksta šī gada Neitikas tautību festivālu, kur arī viņas piedalījušās ar latviešu dejām. Viņām vislabāk patikuši ukraiņi, kas "ļoti labi dejoja ar lieliem lēcieniem un daudziem spērieniem". Andra Kubuliņa oriģinālā pasakā paskaidro, "Kā mārītes dabūja raibumus" un Alessandra Suuberg pati savā pasakā dod mācību, "Nevajag ņemt mantas, kam ir burvja spēks. Tevi vienmēr pieķers." Lauras Bangerskas pasakā trīs kukainīši sastopas ar laumiņu, kas viņiem piedāvā burvja sēkliņas, no kurām ieēdot, piepildās katra vēlēšanās. Andrejam Zālītim ir sava pasaka, par vardīti un čūsku un kā viņš izglābis vardīti no čūskas žokļiem. Bet viņam tomēr bijis jāpalaiž vardīti atkal brīvībā uz nezināmu likteni. Kira Treiberga raksta kā viņai bijis negaidīts prieks pa pavasara brīvlaiku aizlidot ar savu draudzeni uz Kaliforniju un kā viņa tikai knapi tikusi atpakaļ laikā uz Neitikas tautību festivālu.

"B" klases skolnieces Lijas Amoliņas psiholoģiskais stāsts "Eņģelis un velns" ir par grēku un par sodu un par ļaunā un labā līdzsvaru kā tas varētu noskaidroties vienā eksāmenā Latviešu skolā.. Miķelis Auģis apraksta dažas vecas bet interesantas lietas, ko redzējis vienā pastaigā, un par plūdiem pie savām mājām. Arī Eināram Odinecam ir stāsts par plūdiem, taču laikam ne tiem pašiem. Varis Oga arī raksta par plūdiem. Varbūt tomēr tiem pašiem. Kurts Dankers apraksta vienu gadījumu iz dzīves, kad nācies pārbīties no vilka, kas izrādījies suns. Pēteris Liepiņš apraksta vienu dīvainu dienu, kad viss bijis otrādi, nekā tam vajadzētu būt. Ieva Loža sniedz skumju pasaku par neizdevušos mīlestību starp flamingu un dzērvi. Andra Ozola stāsts ir "Visbaigākā nakts", par nelāga gadījumu sastopot žņaudzējčūsku Āfrikā, kuru viņam tomēr izdevies pēdējā brīdī aizmidzināt ar stabules spēli. Pēteris Antons atstāsta Skalbes pasaku par milzi Bužubārdu un Raivis Markons-Craig raksta par iepirkšanos vecmāmiņai dzimšanas dienā.

Visbeidzot nonākam pie absolventu klases devuma. Lasām klases Testamentu. Interesanti, ka katrs kaut ko novēl arī šo rindiņu rakstītājam. Vislabākais ir no Ginta Aldiņa: "Žagariņa kungam vēlu ceļamos svarus, lai viņš var vingrot. Tad viņš varēs pacelt vēl daudz nerātnus bērnus." No katra absolventa ir patriotisks dzejolis, no Jūlija Liepiņa ir Rūtas Upītes "Vēl tā gribējās dzīvot" recenzija un Imanta Ziedoņa "Zaļās pasakas" recenzija. No Katrīnas Veidiņas ir stāstījums "Dažas stundas manā vasarā", un no visiem absolventiem kopā, "Kāda izskatīsies pasaule 2050. gadā - Jauni žurnālisti meklē atbildes rakstu kolāžā".

Visumā, ļoti bagātīgs žurnāls, kuru varēs vēl ilgi turēt redzamā vietā uz kafijas galda dzīvojamā istabā. Esot vēl daži eksemplāri pāri palikuši un tos varot nopirkt no redaktores Daces Beckstein kundzes.


Arhivs 2003-2004 ] Skolas Ziņas ] Absolventi ] Protokoli ] Bērnu tautastērpi ] Izlaidums 06/05/99 ] BLS Izlaidums 2000. g. 3. jūnijā ] Daži skati no 50 gadu jubilejas balles ] Ziedojumi Draudzīgā aicinājumā ] [ Varavīksne ] Piesaule ] Tautas tērpi: akvareļi ] Dažas interesantas saites ] Dažādas bildes un fotouzņēmumi ]
[BLS Mājas lapa]